Pieprasa dialogu ar Latvijas valsti par kompensāciju ieguldītājiem
"Parex bankas" mazākuma akcionāri lūdz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski aizstāvēt viņu tiesības, kā arī nolēmuši vērsties Eiropas Komisijā, lai tā ierosinātu pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu, vēsta aģentūra BNS.
Otrdien septiņi "Parex bankas" mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi "Amber Trust", "KJK Fund", "Firebird Republics Fund", "Firebird New Russia Fund", "Firebird Avrora Fund", kā arī "East Capital (LUX)" un "East Capital Asset Management AB" – savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Dombrovskim, ekonomikas ministram Artim Kamparam, tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros lūgta Latvijas valdības pārstāvju iesaistīšanās, lai aizsargātu "Parex bankas" mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu sākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.
Vēstulēs ārvalstu valdībām mazākuma akcionāri lūdz sākt starptautisku investīciju strīdu risināšanu, lai no Latvijas valsts saņemtu kompensāciju par "Parex bankas" mazākuma akcionāru ieguldījumiem.
Fondi arī lūguši ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti par divpusējo investīciju aizsardzības līgumu pārkāpšanu. "Latvijas valsts noslēgtie līgumi ar minētajām valstīm nodrošina, ka investoru ieguldījumi no šīm valstīm netiks tieši vai netieši nacionalizēti," paskaidroja "Parex bankas" mazākuma akcionāri.
Mazākuma akcionāri informējuši Dombrovski par viņu plāniem vērsties Eiropas Komisijā (EK), lai tiktu ierosināta pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu. "Mēs faktiski esam zaudējuši savu ieguldījumu vērtību, kopš Latvijas valsts pārņēma "Parex banku" 2008.gada nogalē. Savu klientu vārdā ieguldījumu fondi pieprasa, lai akcionāru tiesības tiktu ievērotas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un Latvijas Republikas Satversmei," uzsvēra investori.
Pēc "Parex bankas" mazākuma akcionāru sniegtās informācijas Ministru prezidentam, bankas akcionāru tiesības ir pārkāptas vairākkārt. Viņiem ir aizdomas, ka bankas sagraušanai ir politiski motīvi. "Mums šķiet, ka "Parex bankas" sagraušanai ir bijuši būtiski politiski motīvi. Valsts diemžēl, izvēloties šo ceļu, neņēma vērā to, ka tādējādi tiek negatīvi ietekmēti faktiski visi svarīgākie ārvalstu portfeļinvestori, kuri bija izrādījuši interesi par Latviju, un nepiedāvāja tiem nekādu kompensāciju," atzīmēja investori.
Valsts ir ignorējusi akcionāru ekskluzīvās tiesības lemt par pamatkapitāla palielināšanu un iegādāties jaunās emisijas akcijas. Minēto mazākuma akcionāru daļa "Parex bankā" laika gaitā ir samazināta no aptuveni 8% līdz 2%.
AS "Parex banka" mazākuma akcionāru publiskos paziņojumus medijiem vērtē kā klaju mēģinājumu izdarīt spiedienu uz Satversmes tiesu (ST), kura trešdien 23.februārī, plānojusi skatīt Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām, vēsta aģentūra LETA.
Biznesa portālam "Nozare.lv" "Parex bankas" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska norādīja, ka līdz tiesas lēmuma saņemšanai banka atturēsies no komentāriem par mazākuma akcionāru prasību pamatotības izvērtēšanu.
Jau vēstīts, ka 2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība pērn martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – "Citadele".
Komentāri (10)
Juris Millers 22.02.2011. 12.52
Ja valsts nebūtu iejaukusies, tad Parex būtu bankrotā ar vairāk parādiem nekā tiem bija aktīvi. Līdz ar to šīs akcijas bija nulles vērtībā. Tagad, ar laiku, ir cerības, ka pateicoties Latvijas valsts ieguldījumam, šīm akcijām varētu būt vērtība, kas ir lielāka par nulli.
Paši vainīgi, ka ieguldīja uzņemumā, kas faktiski bankrotēja.
1
janazakovica > Juris Millers 22.02.2011. 12.59
neiejaucas valsts bet godmanis ar skeli.ieguldija tautas mijards latu savu draugu banka-kura viss jau sen bija sagatavots lai pa setas durvim visu naudu iznestu ara.neviens neko neredz nesaprot negrib saprest..briniskiga valsts vienigi sudraba pa temu dazreiz pareizi iepikstas savas vecmeitas balsi.
0
Senda Kronberga 22.02.2011. 15.34
Redzēsim , kādos ciparos izvērtīsies šī lieta. Nav zvanīts, ka šitāds scenārijs netika plānots jau labu laiku.
0
austrisv 22.02.2011. 15.03
“Viņiem ir aizdomas, ka bankas sagraušanai ir politiski motīvi. “Mums šķiet, ka “Parex bankas” sagraušanai ir bijuši būtiski politiski motīvi.””
Par kādu periodu šie runā! vai par Krā un Kar periodu, kad tie abi tīšām par saviem depozītiem izmaksāja milzu dividendes un noveda Parekss uz bankrota robežas!
Cik saprotu, tad tagad sadalot tos aktīvus pa divām bankām neviens akcionārs neko nav zaudējis atšķirībā no Latvijas valsts nodokļu maksātājiem.
Bet tur jau ir tie Krievijas, cik saprotu, un Savicka firmas, kas to tik vien gaida, ka piekļūt pie Latvijas valsts naudas!
Manuprāt, ES komisija palīdzēja sadalīt šo bankrotējušo Parekss un gan jau sadalīja likuma ietvaros, jo neba jau pirmā banka , kura nogāja pa burbuli!
0