Deputāti plēšas par algām, grib lielākas kompensācijas

Kompensācijas par degvielu pasargāšot no izjukšanas deputātu ģimenes

Kaut arī koalīcijas partijas konceptuāli atbalsta Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, kā rezultātā tautas kalpu ieņēmumi varētu samazināties vidēji par 100 latiem mēnesī, Saeimā par to joprojām notiek asas debates – vieni uzskata, ka deputāti nepildīs savus tiešos pienākumus, proti, neapmeklēs ''bezmaksas'' komisiju sēdes, citi domā, ka tādā gadījumā deputātiem jāpalielina kompensācijas.

Iekļaujot deputātus vienotajā atalgojuma sistēmā, tautas kalpiem vairs nebūs piemaksas par darbu komisijās, kas atkarībā no deputātu čakluma un izveicības varēja sasniegt 200-600 latus mēnesī. Taču vienotā atalgojuma sistēma paredz mainīt algas aprēķina koeficentus, nosakot parlamentāriešiem ''cietu algu”, kas turpmāk varētu būt 1413 lati pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 986 latu vietā.

Trešdien par šo jautājumu asas debates izvērtās Saeimas Saimnieciskajā komisijā. Parlamenta darbā pieredzējušākie kolēģi, piemēram, deputāts Andrejs Klementjevs (SC), brīdināja – jo tuvāk būs pavasaris un lauku darbi, jo grūtāk būs nodrošināt kvorumu komisijās. Ja līdz šim deputāti pat ar nokavēšanos centušies ierasties uz komisijām, lai parakstītos un tādējādi nodrošinātu sev piemaksu pie algas, tad turpmāk šādas motivācijas varētu vairs nebūt. ”Bez represijām deputātus nevarēs disciplinēt,'' paredz Klementjevs.

Savukārt komisijas vadītāja Ilze Viņķele (''Vienotība”, PS), kura pirmoreiz ievēlēta Saeimā, pauda pārliecību, ka deputāti tomēr pildīs savus tiešos pienākumus, ja ne – šo jautājumu varētu risināt, pārrunājot frakcijās. Viņķele norādīja, ka nav atbalstāma arī līdzšinēja prakse, kad politiķi skrējuši ''izturības maratonos”, proti, formāli darbojušies maksimāli daudzās komisijās, lai nopelnītu sev lielākas algas.

Lai tomēr disciplinētu parlamentāriešus apmeklēt komisiju sēdes, deputāti apsprieda iespēju Saeimas mājaslapā publicēt apmeklējuma statistiku, turklāt kavējumu attaisnošanai vairs nederētu ''vecāku zīmes, vien ārsta izrakstītas”.

Komisijas sēdē vairāki tautas kalpi pauda pārliecību, ka algu iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā būtu atbalstāma, ja tiek palielinātas kompensācijas. Piemēram, degvielas kompensācijas no 80 uz 120 latiem varētu palielināt deputātiem, kas dzīvo tuvāk par 150 kilometriem no Rīgas, bet tiem tautas kalpiem, kas dzīvo tālāk par 150 kilometriem no Rīgas, šīs kompensācijas varētu palielināt no 150 līdz 220 latiem mēnesī.

Taču arī šāds kompensāciju palielinājums neapmierinātu deputātu Aivaru Dronku (ZZS), kurš paziņoja, ka degvielas kompensācijas, kas ir mazākas par kompensācijām par īri (tās šobrīd ir 388 lati, bet nākamgad tās plānots samazināt līdz 301 latam), ''ir diskriminējošas pret tiem deputātiem, kas nedzīvo Rīgā un katru dienu dodas uz mājām pie sievas”. Dronka paziņoja, ka viņa rīcībā ir statistikas dati, kas apliecinot – politiķi pēc kļūšanas par parlamentāriešiem daudz biežāk šķir laulību, tāpēc degvielas kompensācijām būtu jābūt līdzvērtīgām īres kompensācijām.

Savukārt deputāts Māris Kučinskis (PLL) paziņoja – ''lai ko mēs darītu, viss būs slikti”, un, nesagaidījis komisijas apspriedes beigas, pameta sēdi.

Pēc karstām diskusijām Saimnieciskā komisija nolēma, ka jautājums par deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā un iespējamo kompensāciju paaugstināšanu vēl tiks skatīts frakciju un komisiju vadītāju līmenī.