Izšķirīga Maizītim varēja būt nebalsošana

Fjodorovs no SC ignorē balsojumu, būdams Saeimā. Pauls dodas pēkšņā atvaļinājuma, vēl citi kavējas komandējumos

Lai arī “Saskaņas centra” (SC) deputāts Sergejs Fjodorovs ceturtdien no rīta atradās Saeimā laikā, kad notika balsojums par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu uz trešo pilnvaru termiņu, viņš nepiedalījās balsojumā, ir.lv apstiprināja pats politiķis.

Cits SC deputāts Boriss Cilēvičs balsojumu par Maizīti nokavēja, jo bija aizkavējusies lidmašīna, ar kuru viņš atgriezās no komandējuma. “Man vismaz nevar “piešūt”, ka esmu nepareizi balsojis,” žurnālistiem pēc ierašanās parlamentā sacīja Cilēvičs.

Līdz ar to, lai arī balsojumā par Maizīti, izņemot vēlēšanu zīmes, piedalījās 94 tautas kalpi, faktiski Saeimā ceturtdien strādāja 96 parlamentārieši. Vairāki citi – deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS), Raimonds Pauls, Anta Rugāte un Vents Armands Krauklis (visi TP), – dažādu iemeslu pēc (slimošana, atvaļinājumi vai komandējumi) nepiedalījās parlamenta sēdē. Paula atvaļinājumu tieši ceturtdien Saeima apstiprināja plenārsēdes sākumā.

Maizīti atbalstīja 45, bet pret bija 47 deputāti. Divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas, proti – neaizpildītas. Ar noteikta skaits deputātu nepiedalīšanos balsojumā var vieglāk nodrošināt vairākumu vēlamajam atbalstam vai noraidīšanai.

Kā ir.lv skaidroja Fjodorovs, viņš nepiedalījās balsojumā, jo vēl nebija īsti pārliecināts – atbalstīt Maizīti, vai nē. Lai arī Maizīša kandidatūra noraidīta ar divu balsu pārsvaru, viņš savu balsi neuzskata par izšķirīgo. “Ko tas dotu, ja Maizītis tiktu noraidīts ar 46 pret 47 balsīm?” saka Fjodorovs. Viņš skaidroja, ka nešaubās par Maizīša profesionalitāti, tomēr deputātu personiski “viņš īsti nepārliecināja”. “Es nevarēju balsot ne par viņu, ne arī pret viņu, tāpēc to var uzskatīt par atturēšanos,” savu nostāju skaidroja Fjodorovs.

Vaicāts, vai tādējādi viņš saviem vēlētājiem nedemonstrē nespēju pildīt deleģētos pienākumus, Fjodorovs solīja, – ja būs atkārtots balsojums, viņš tajā piedalīšoties. Deputāts noliedza, ka šāda viņa rīcība būtu iepriekš ar kādu apspriesta, gatavojoties balsojumam par ģenerālprokuroru.

Dažādu partiju Saeimas politiķi “ir.lv” neoficiālās sarunās atzina, ka balsojumā par Maizīša apstiprināšanu izšķirīga loma bijusi SC deputātu balsojumam. Kāds politiķis, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu, bet pats balsojis pret, norādīja – pēc viņa aprēķiniem, aptuveni 15 deputāti no SC frakcijā esošajiem 18, bet balsojumā piedalījušamies 17 balsojuši pret Maizīša apstiprināšanu. Savukārt no Tautas partijas pret Maizīti, pēc viņa aprēķiniem, varētu būt balsojuši 6 deputāti. To, ka kāds no TP varētu būt balsojis pret Maizīša kandidatūru, “ir.lv” atklāti atzina arī frakcijas deputāts Māris Kučinskis, gan atturoties minēt, cik daudz tādu deputātu bijis.

Pret Maizīša apstiprināšanu varētu būt balsojusi arī gandrīz visa Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” frakcija, kas iepriekš īpaši nesolīja atbalstu, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija ar atsevišķiem izņēmumiem. Viens no Maizīti atbalstījušajiem ZZS deputātiem ir.lv apstiprināja, ka balsojis pretēji frakcijas nostājai – viņš atbalstījis ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo vēlas stabilitāti šajā nozarē. Deputāts gan lūdza neatklāt vārdu, baidoties no iespējamām sankcijām frakcijā.

Neoficiāli izskan, ka pa kādam balsotājam pret Maizīša atkārtotu pārvēlēšanu varētu būt atrodams arī “Jaunā laika”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu vidū. Savukārt viens no tiem, kas iemetis nederīgu zīmi, pēc politiķu neformāli teiktā, esot meklējams starp bijušajiem LPP/LC ministriem.