Ceļš līdz dziesmu un deju svētkiem ne vienmēr ir viegls, tomēr sasniegtais — neatsverams
Pārsla Šlēgelmilha (63), dzied jauktajā korī Ropaži
Pavasaris. Ropažu Kultūras centrā cits pēc cita sanāk dziedātāji, sveicinās, apvaicājas, kā klājas, papļāpā. Te pulcējas novada jauktais koris Ropaži. Starp dziedātājiem pamanu kundzi, kura pa durvīm ienāk, balstoties uz staigāšanas rāmja jeb staiguļa. Koristi steidzas palīgā, bet redzams — kundze visu grib darīt pati. Lai cik grūti pārvietoties, viņa tiek galā.
Bijusī jāšanas trenere Pārsla Šlēgelmilha korī dzied jau 11 gadus un saka: «Koris dara cilvēku jaunu!» Tā kā kordziedātājai slimības dēļ grūti runāt, viņas stāstu izstāsta meita Nellija Štolcere, kura kopā ar māsu Sibillu Šlēgelmilhu par mammu rūpējas ikdienā.
To, ka mamma cieš no retas progresējošas neirodeģeneratīvas kaites, Haringtona slimības paveida, kas skar centrālo nervu sistēmu, ģimene uzzināja 2014. gadā. «Uzzinājām, ka šī slimība progresē lēni, un nolēmām darīt visu, lai ar medikamentiem slimības tempu samazinātu.» Diemžēl izrādījies, ka no visām pieejamajām zālēm Pārslai rodas citas veselības problēmas un tās lietot nevar. «Slimības dēļ mammai divreiz bija jānomaina viena gūžas protēze. Atlabšana bija sarežģīta, jo jāsadzīvo arī ar vestibulāriem traucējumiem,» paskaidro Nellija. Taču Pārsla izlēmusi, ka slimība tik ilgi, cik vien iespējams, nebūs šķērslis tam, kas patīk. Piemēram, dziedāšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.