Rakstnieks Žoržs Pereks nezaudē spēlētkāri pat melanholiskā noskaņā
Cilvēks, kas guļ, esi tu. Franču rakstnieks Žoržs Pereks romānā Cilvēks, kas guļ to saka vistiešākajā veidā, visas grāmatas garumā lietojot otrās personas formu. Taču, protams, viss nav tik vienkārši. «Tevi» romāna slēptais vēstītājs apraksta pat ļoti konkrēti — tu esi atbraucis uz Parīzi no laukiem, lai studētu socioloģiju, bet nespēj atrast spēku universitātei, jo nekas nav aktīvas rīcības vērts. «Tev ir tikai divdesmit pieci gadi, bet tavs ceļš jau ir iezīmēts. (..) Tu nejūties spējīgs dzīvot, rīkoties, radīt; tu gribi tikai ilgt, viss, pēc kā tu ilgojies, ir gaidas un aizmirstība.»
Pa reizei šī nespējība gan pārvēršas apzinātā, gandrīz budisma iespaidotā mēģinājumā aiziet no sevis un pasaules. Un pa reizei «tev» patiešām arī izdodas nolobīt dzīves sīpolam visas mizas, lai atbrīvotu maņas no uzslāņojumiem un ieraudzītu neesošo kodolu. Tomēr šāda nirvāna katrreiz ir īslaicīga, jo tu esi tikai cilvēks, un ikviena izkāpšana no sava ego to tikai lieku reizi apliecina. Tāpat arī romāna vēstītājs mēģina atbrīvoties no «es», taču, par spīti otrās personas distancei, atklāj par sevi visu. Vēl vairāk — lielu daļu romāna veido pārfrāzēti citāti no pasaules literatūras klasikas, padarot to par kolāžas grāmatu, kas vienlaikus pamanās būt pilnībā patstāvīgs un pat daļēji autobiogrāfisks darbs.
