Andris Kalnozols. Kalendārs mani sauc. Apgāda cena 7 €.
Andra Kalnozola debijas romāns Kalendārs mani sauc ir himna cilvēciski piepildītas kopā būšanas iespējamībai
Iedarbīgākais veids, kā nosist apetīti ķerties klāt šim romānam, ir pajautāt kādam, par ko tā grāmata ir. Facebook atrodu amizantu pastāstu par sarunu grāmatveikalā, citēju: «... tur rakstīts par vienu slimu (!!!) cilvēku... tā kā viņa dienasgrāmata... kaut kas mazliet no psiholoģijas un tā... vispār laikam autists... Autors... jā, jā — režisors un kino laikam arī taisījis...» Taču arī labākais veids, kā saņemt drosmi, meklējams soctīkla rosībā — sarunās, kurās grāmatu nedabūjušie sazinās par iespēju atrast trīsreiz klāt piedrukātās tirāžas aizķērušos eksemplārus, lasītāju atsauksmēs.
Personiskā pieredze
Lai izdarītu izvēli, iesaku noklausīties 30. decembra interviju ar autoru Latvijas Radio raidījumā Kultūras rondo. Tā ļauj pārliecināties, ka romāna galvenā varoņa runas manierei ir zināma līdzība ar paša autora runasveidu. Protams, romānā tā ir tīši bremzēta, pielāgota sirgstoša cilvēka īpatnībām, taču radio intervijā Kalnozola teiktajam piemīt tas pats nesteidzīgums, sholastiska centība katru jautājumu aplūkot no visiem iespējamajiem skatpunktiem, ieraudzīt visā tā daudzveidībā, spīts neļaut citiem diktēt sev dienaskārtību. Sarunā Kalnozols arī pastāsta, kas ir tā kalnainā mazpilsēta, kurā notiek romāna darbība, un to, ka šāds vārda dienu kalendāru no galvas iemācījies vīrs Oskars Talsos patiešām dzīvojis. Kalnozols atklāj arī dziļi personisku pieredzi — piedzīvojot izdegšanu, viņš no karjeras spožākā punkta nonācis pa taisno slimnīcā, savas dzīves zemākajā punktā. Un, līdzīgi kā Oskaram, romānā iesauktam par Kalendāru, vienīgā izeja bijusi pārskatīt dzīves prioritātes un attieksmi.
