
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Vides degradācija, resursu trūkums un sociālie jautājumi ir pārveidojuši daudzu organizāciju stratēģiskās programmas un pārvaldības mehānismus. No tradicionālā viedokļa valdes un padomes locekļu pienākumi vienmēr ir bijuši pret uzņēmuma īpašniekiem. Tomēr līdz ar 21. gadsimta sākumu ir izveidojusies sociālā paradigma, atspoguļot plašākus valdes un padomes locekļu pienākumus ne tikai pret uzņēmuma akcionāriem, bet arī pret ieinteresēto pušu vajadzībām. Gan pētniecībā, gan praksē tiek uzsvērta valdes un padomes locekļu pienākumu pārveidošana, kas neaprobežotos tikai ar akcionāru vērtības palielināšanu, bet ietvertu arī aktuālo problēmu risināšanu saistībā ar sociālajiem un ekoloģiskajiem jautājumiem.[1] Tieši valdes un padomes locekļu unikālais stāvoklis uzņēmumā rada iespējamību, lai ilgtspējīgums tiktu savienots ar korporatīvajiem mērķiem un to stratēģiju.