Rindas problēmu Rīgas bērnudārzos nav spējusi atrisināt neviena pilsētas vara. Rinda zēla un plauka arī padomju varas gados.
Pēc neatkarības atjaunošanas rinda ir radījusi milzu problēmas Rīgā. Tās samilza pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad astoņu gadu laikā (1990. – 1997.) tika slēgti 137 bērnudārzi. Mantu izvazāja, nekustamos īpašumus privatizēja vai pielāgoja citu funkciju veikšanai.
Vēlākajos gados dažus slēgtos bērnudārzus nereti ar izmisīgām pūlēm atguva. Jaunas bērnudārza grupas izvietoja pielāgotās telpās skolās u.tml. Rīgā uzcelti vairāki jauni bērnudārzi. Strauji pieaudzis privāto bērnudārzu skaits un to pakalpojumu klāsts. Tomēr atrisināt rindas problēmu nav izdevies.
Jaunievēlētās Rīgas domes (RD) apņēmība novērst rindu ir apsveicama. Turpināt atlikt bērnudārzu rindas savaldīšanu nedrīkst vairs demogrāfisku apsvērumu dēļ.
Tāpat kā iepriekšējos gados rindu iecerēts novērst, izmantojot pārbaudītas metodes. Paredzēts paplašināt:
- finansiālos ieguldījums (atbalsts vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus, pirmsskolas pedagogu un pedagogu palīgu atalgojuma palielināšana pašvaldības bērnudārzos, infrastruktūras attīstība u.c.),
- sadarbību ar privātajiem bērnudārziem,
- bērnudārzu tīklu.
Nav šaubu, tas ir svarīgi. Tomēr uzdrošinos apgalvot, ka ar to vien nepietiek. Darbojoties tikai ar līdzšinējām rindas mazināšanas metodēm, to likvidēt neizdosies.
Konteksts
Mums joprojām trūkst elementāras izpratnes par procesiem, kas veido bērnudārzu rindu. Par rindu pieņemts runāt riņķī un apkārt. Šajā spriešanā trūkst galvenā: zināšanu par rindu, tās dinamiku, pat veidošanās iemesliem. Rinda tāpēc izpaužas kā noslēpumaina dāma, kas ar savu neparasto uzvedību samulsina rīdziniekus un sarūgtina jaunās ģimenes. Noskaidrot, kas slēpjas aiz šīs dāmas neprognozējamās uzvedības, neesam pratuši.
Pareizāk gan būtu apgalvot: neesam vēlējušies to noskaidrot un izskaidrot. Visus šos gadus informācija par rindu uz bērnudārziem atklātībā nonāca reti – labi ja vienreiz gadā, parasti oktobrī.
Pagājušajā gadā rīdziniekus mulsināja ziņa, ka rindā drūzmējas 2239 pirmsskolas vecuma bērni. Rinda gada laikā nebija, kā cerēts, gājusi mazumā, bet šķietami negaidīti (patiesībā: ne pirmo reizi!) uzblīdusi divkārt.
Sekoja daudz pārmetumu un RD opozīcijas partiju kritika, bet pozīcijas, galvenokārt GKR politiķi, kas bija atbildīgā par izglītības nozari, centās meklēt attaisnojošus iemeslus. Šogad 1. oktobrī rindā bija 2538 bērni.
Neviens no diskutētājiem pagājušajā gadā nespēja sniegt pārliecinošu skaidrojumu, kāpēc rinda dubultojusies. Jāatzīst, ka zināms pamats šādam mulsumam ir, jo dzimstības rādītāji Rīgā nav iepriecinoši, samazinās arī kopējais rīdzinieku skaits. Šādos apstākļos straujam rindas palielinājumam it kā nav loģiska pamatojuma.
Mazpārliecinoši bija mēģinājumi pamatot rindas palielināšanos ar deklarēšanās jeb virtuālo rīdzinieku problēmu, jo neatbildēts palika jautājums, kāpēc 2018. gadā deklarēšanās īpatnības rindu ietekmēja mazāk intensīvi nekā gadu vēlāk. Iespējams, ka bija arī citi iemesli. Varbūt bija mainījies rīdzinieku noskaņojums, un viņi arvien lielākā apņēmībā sāka pieteikt 1,5 gada vecumu sasniegušos mazuļus? Rindu varēja ietekmēt arī iekšējā migrācija no attāliem Latvijas novadiem, repatriācija no ārzemēm u. tml. Tie ir tikai daži neatbildēti jautājumi.
Pētījumi, datu sistematizācija un analīze, lai noskaidrotu rindas svārstības cēloņus, netika veikti.
Rindas svārstības gada laikā
Rinda mainās nepārtraukti: te pieaug, te samazinās. Tomēr kopumā tā palielinās līdz pat nākamā gada vasarai. Cik reizes tā vēl dubultojas no oktobra līdz pavasarim? Trīs, četras vai piecas reizes? Precīzu atbildi nezinām.
Ja precīzi nezinām, kā rinda veidojas, kādām ietekmēm tā pakļauta, tad velti cerēt, ka spēsim prognozēt rindas turpmākās izmaiņas, savlaicīgi tām gatavoties, vadīt un pārvaldīt rindu. Vēlos uzsvērt arī, ka oktobris nav pats zīmīgākais laiks rindas lieluma noteikšanai, jo tad rinda nav sasniegusi ne augstāko, ne arī zemāko skaitlisko izteiksmi.
Rinda sasniedz augstāko punktu tikai vienu reizi gadā. Tā notiek pavasarī (maijā), kad sešgadīgie bērni gatavojas atvadīties no bērnudārza.
Savukārt mācību gada sākumā rinda ir vismazākā. Vecākie bērni ir devušies skolas gaitās un atbrīvojušās vietas rindas bērniem. Šogad no pašvaldības bērnudārziem uz skolu devās 6875 mazie rīdzinieki. Tātad grupiņās tikpat daudz vietu atbrīvojas rindas bērniem.
Līdzīga rindas dinamika ir arī privātajos bērnudārzos. Starp privāto un pašvaldības rindu pastāv savstarpēja korelācija. Lūk, šis ir laiks, kad datu apzināšana jāveic īpaši rūpīgi, jo tā ir finiša un starta informācija, pabeidzot un uzsākot mācību gadu!
Starp citu, šis ir arī piemērotākais laiks debatēm. Debates palīdzētu formulēt turpmāko rindas novēršanas stratēģiju un taktiku. Šogad, uzsākot 2020./2021.m. g., rindā bija 2161 bērns.
Pārmaiņu laiks
Politiskā apņēmība likvidēt rindu, kas raksturīga jaunajai RD vadībai, vieš cerības, ka beidzot tuvosimies rindas savaldīšanas izšķirīgajam posmam.
Tomēr, jo tuvāk esam rindas novēršanas apstākļiem, jo svarīgāk ir izvērst visus rindas vadības aspektus – savlaicīgu lēmumu pieņemšanai Rīgas domē un darbībām izpildinstitūciju līmenī. Mērķtiecīgi vadīta rindas samazināšana palīdzētu nodrošināt finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Pārmaiņas, kas šajā sakarībā jāveic pirmsskolas vadības un pārvaldības sistēmā, ir būtiskas.
Lai rindu patiešām likvidētu, nepieciešanas izvērst daudzu pašvaldības struktūru darbību un sadarbību. Tas nozīmē sākt nodarboties ar to, kas līdz šim nav darīts vai darīts nepietiekami.
Pirmkārt, likvidēt rindu bez konsekventa un regulāra RD vadības atbalsta, risinot budžeta, institūciju un infrastruktūras attīstības, sadarbības ar citām pašvaldībām u.tml. jautājumus, nav iespējams. Tieši šis faktors ir viens no iepriekšējo gadu neveiksmju galvenajiem cēloņiem. Pastiprinātu uzmanību rindas problēmai partijas mēdz pievērst kampaņas laikā. Pēc tam, iegūstot varu RD, rindas problēmas risināšana tika atlikta uz vēlāku laiku, t.i., to atbīdīja otrajā, trešajā plānā. Pamatproblēmas netika nopietni risinātas, piemēram, principiāla pirmsskolas pedagogu un darbinieku atalgojuma palielināšana.
Arī turpmāk rindas likvidēšanas centieni var iestrēgt virtuālo rīdzinieku problēmā. Šajā gadījumā izšķirīga nozīme būs RD vadības sadarbībai ar Pierīgas pašvaldībām par koordinētu atbalstu Rīgas un Pierīgas ģimenēm, lai sniegtu bērnudārza pakalpojumu iespējami tuvu dzīvesvietai.
Līdz šim Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbība rindas mazināšanas sakarā nav bijusi sekmīga. Patiesībā tā nenotika.
Panākt vienošanos un uzsākt bērnudārza rindas novēršanu Rīgā un Pierīgā kopīgiem spēkiem ir valstiski nozīmīgs uzdevums demogrāfisko problēmu kontekstā. Ja pašvaldību sadarbība norisināsies veiksmīgi un rindas tiks novērstas, tad arī citām pašvaldībām Latvijā nekas cits neatliks, kā rūpīgi uzraudzīt rindu, jo tā radītu risku zaudēt pašvaldībā jaunās ģimenes.
Otrkārt, nebūs taisnīgi, ja pārmetīsim tikai N. Ušakova vadītajai Rīgas domei, tajā skaitā E. Aldermanes vadītajai RD Izglītības, kultūras un sporta komitejai par nespēju vadīt rindu, sasniegt desmit gadu laikā vērā ņemamus rezultātus. Pārmetumus, ka rindas novēršanai netika pievērsta pietiekama vērība, varam veltīt arī citiem RD un Izglītības komitejas vadītājiem.
Izglītības komitejai Rīgas pašvaldības sarežģītajā varas hierarhijā ir īpaša pozīcija – tā pieņem svarīgākos lēmumus un kontrolē to izpildi izglītības sistēmā. Reizē arī tās atbildība ir īpaša. Tāpēc Izglītības komiteja ir aicināta rūpēties par to, lai politiskie solījumi (šajā gadījumā par bērnudārzu rindas likvidēšanu) tiktu “pārstrādāti” reāli izpildāmos uzdevumos, kurus īstenojot rinda patiešām izzustu. Tās kompetence izpaudīsies, izvirzot izpildinstitūcijām sasniedzamus mērķus un uzdevumus, savlaicīgi apstiprinot rindas novēršanas procesa virzošus lēmumus, nodrošinot padotības institūcijām apstākļus kvalitatīva darba veikšanai u.tml.
Patiesa liecība, ka Izglītības komiteja ir atbildīgi pievērsusies rindas vadībai, būtu tad, ja tā atklāti formulētu rindas vadības mērķi un terminētus izpildāmos uzdevumus savas darbības periodam.
Rīga bez bērnudārznieku rindas
Lai mērķtiecīgi vadītu rindu, jāsaprot, ko nozīmē vārdi “likvidēsim rindu”. Uzskatu, ka stihiska rindas novēršana ir process, kas sastāv no vairākiem posmiem jeb scenārijiem.
Sākotnējais jeb sasteigtais scenārijs
Visi rindas bērni septembrī (oktobrī) ir saņēmuši vēlamo pakalpojumu, ja vecāki tā gribējuši. Tā var notikt, ja bērnu skaits, kuri devušies uz skolu, ir samērojams ar bērnu skaitu rindā. Protams, rindu novērš arī privāto bērnudārzu pakalpojumi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Ja tā notiek, var uzskatīt, ka rinda ir likvidēta, un pašvaldība šo vēsti var nodot rīdziniekiem. Šādu rezultātu patiešām iespējams sasniegt dažu gadu laikā, ja atvēlēti pietiekami finanšu līdzekļi un rinda ir rūpīgi uzraudzīta un prasmīgi vadīta.
Tomēr šādā gadījumā nebūs ilgi jāgaida, un nāksies atzīt, ka prieks bijis priekšlaicīgs. Rinda turpmākajos mēnešos sāks veidoties atkal. Potenciālo sastrēgumu centīsies novērst fleksiblais privāto bērnudārzu tīkls, operatīvi atverot arvien jaunas grupiņas (ja pašvaldības budžets spēs to atļauties), arī auklīšu dienests, ja šim darbam izdosies piesaistīt arvien lielāku auklīšu skaitu. Arī pašvaldība centīsies iekārtot telpas jaunu grupiņu atvēršanai. Tomēr pilnībā novērst rindu neizdosies, un līdz pavasarim tā būs izveidojusies.
Vēl kāds fakts. Mēs zinām, ka pieprasījums bērnudārzos dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs. Pamatā bērnudārza tīkls ir veidojies padomju laikā. Mūsdienās jauno ģimeņu dzīves un darbavietu struktūra tikai daļēji sakrīt ar bērnudārza izvietojumu. Detalizētāk par to nedaudz vēlāk.
Pamata scenārijs
Arī šī scenārija īstenošanai būs nepieciešami vairāki gadi. Uzsākt šo posmu iespējams, ja izpildīti iepriekšējā scenārija nosacījumi.
Pašvaldības un privātie bērnudārzi, komplektējot jaunas grupiņas vasaras mēnešos, tajās atstāj “brīvas” vietas. Līdz nākamā gada vasarai tās pakāpeniski piepildīsies, un operatīvā rinda neveidosies. Scenārija mērķis tiks sasniegts, ja kopējā rinda vairāku gadu laikā nebūs izveidojusies.
Šī scenārija īstenošana ik gadu izmaksās krietni vairāk, ja gada izdevumus salīdzina ar sākotnējā scenārija tēriņiem. Potenciālā dārdzība ir pamatota, jo “brīvo” vietu rezervēšanai ir sekas – finansiālie izdevumi par bērnudārzu uzturēšanu, rēķinot uz katru bērnu, ievērojami palielinās. Bez šaubām, pozitīvi vērtējams fakts, ka grupiņas nav maksimāli piepildītas.
Ja RD vadībai izdotos šādu rezultātu sasniegt turpmāko piecu gadu laikā, to varētu uzskatīt par izcilu sasniegumu! Tomēr arī šis scenārijs nav optimāls visos aspektos. Pirmie divi posmi nozīmē to, ka izzudusi kopējā rinda. Taču tā zināmā mērā ir fikcija jeb matemātisku aprēķinu rezultāts. Tā reāli nepastāv.
Faktiskā rinda veidojas katrā bērnudārzā, jo vecāki bērnus piesaka konkrēta bērnudārza pakalpojumam. Šādu rindu Rīgā ir vairāki simti, turklāt pastāv būtiskās rindas lieluma (bērnudārza pieprasījuma) atšķirības. Vairākos bērnudārzos rinda arī pašlaik (tāpat kā visus iepriekšējos gadus) praktiski neveidojas.
RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti cenšas pierunāt vecākus izmantot brīvās vietas, kas atšķiras no vecāku sākotnējās izvēles. Vai visi vecāki, kad rinda jau būs mazāka, joprojām piekritīs saņemt piedāvāto pakalpojumu, kas atrodas viņiem neizdevīgā vietā, vai labāk turpinās gaidīt līdz atbrīvojas vieta ģimenē iecerētā bērnudārzā, tā veidojot un uzturot rindu, tas, protams, ir atvērts jautājums.
Nākotnes scenārijs
Tātad nav grūti prognozēt, ka vecāki nebūs apmierināti, ja tiem turpinās piedāvāt bērnudārzu, ko tie nav izvēlējušies, kas atrodas viņiem neērtā vietā, tālu no dzīves vai darbavietas. Var veidoties situācija, ka rinda pilsētas mērogā it kā neeksistē un arī brīvās vietas ir pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu visus aktuālos pieprasījumus, tomēr vecāki tās neizmanto. Savukārt visos pieprasītākajos bērnudārzos ir saglabājusies rinda, nereti bezcerīgi gara.
Risināt šo problēmu ir sarežģīti, jo bērnudārza tīkls jāpieskaņo vecāku mainīgajam pieprasījumam. Bērnudārza tīkla reorganizācija būs laikietilpīgs un dārgs pasākums. Turklāt ierobežot mazpieprasīta un pustukša bērnudārza kapacitāti vai pat slēgt to varēs atļauties tikai pēc pamatscenārija īstenošanas. Ja pilsētā ir saglabājusies kopējā rinda, tad samazināt vietu skaitu kādā no bērnudārziem ir priekšlaicīgi.
Šīs problēmas risinājums ir attālākas nākotnes uzdevums. To paveikt turpmāko piecu gadu laikā nav iespējams. Tomēr stratēģiskā redzējuma gatavošana nākotnes scenārijam jau tagad gan būtu apsveicama rīcība.
Starp citu, nākotnes scenārija gatavošana jau tagad palīdzētu īsākā laikā un veiksmīgāk īstenot pirmos divus scenārijus.
Pagaidām nav neviena komentāra