Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa pievērusies režijai un sekmīgi Liepājas teātrī iestudējusi Antona Čehova Ķiršu dārzu. Intervijā žurnālam Ir viņa teic, ka sevī auklē drosmīgu radikālismu. “Mans radikālisms saka, ka teātrim ar izklaidi vispār nav jānodarbojas,” saka aktrise un režisore, kuru Latvijas teātra skatītāji iemīļojuši visvairāk, iespējams, tieši viņas izpildīto izklaides žanra lomu dēļ, jo Lūriņa ir lieliska dziedātāja.
Par šo šķautni Lūriņa intervijā atbild diplomātiski, ka visi žanri ir brīnišķīgi, bet viņai galvenais esot likt latiņu augstāk un augstāk. “..kad “pakāpju ārā” no aktrises identitātes un paskatos apkārt, es saprotu, ka teātris nevar un tam nevajag konkurēt. Teātra vērtība ir dzīvajā kontaktā, idejās, ko cilvēkiem vari sniegt. Šis kontakts jāizmanto jēgpilni,” teic Lūriņa Ir.
Par Čehova klasiskās lugas iestudējumu Lūriņa teic, ka Čehova laiku noslaucīja 20.gadsimts, “nepalika akmens uz akmeņa”. Viņai bijis svarīgi skatīties uz Čehova laiku šodienas acīm – zinot visu, kas ar sabiedrību pagājušajā gadsimtā noticis. Tāpēc izrādē viņa integrējusi gan Knuta Skujenieka, gan Eduarda Veidenbauma dzeju. Un, citējot žurnālista Eduarda Liniņa teikto, Lūriņa piebilst, ka to, ko inteliģence varēja panākt mazajā Latvijā, tā nevarēja lielajā Krievijā. “Mēs vienmēr sakām, ka esam atšķirīgi no krievu tautas. Tā ir, bet inteliģences mērķi un ideāli visās sabiedrībās ir līdzīgi, tikai jautājums – kur vēsturiski esi nolikts?” domā aktrise un režisore.
Ja esat Ir abonents, visu interviju lasiet šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Komentāri (1)
Sskaisle 28.06.2019. 11.55
Krese – māksla ir tas, kas definē savu laiku
vēl viņa saka , ka māksla ir domāšanas veids
referenču sistēma
atsegts naratīvs
māksla ir tad, ja saņem katarses momentu –
viņa nesaka, ka a māksla nav izklaide –
https://naba.lsm.lv/lv/raksts/subjektivie-merijumi/maksla-ka-izdzivosanas-komplekts.-saruna-ar-solvitu-kresi.a119229/
0