Latvijas kino svēršana

No studentiem līdz klasiķiem — Lielā Kristapa pieturas punkti

Kvalitāte, nevis kvantitāte — šogad nacionālajai kino balvai ir pieteikts mazāk filmu (58) nekā citus gadus. Iepriekšējos trijos gados šis skaitlis, galvenokārt uz īsfilmu un televīzijas filmu rēķina, bija lielāks — 66 (2017); ap 70 (2016) un 94 (2015). Taču šogad, pateicoties simtgades filmu programmai, konkurence saasinās tieši vadošajās kategorijās — pilnmetrāžas dokumentālo filmu un spēlfilmu kategorijās. Šis fakts šāgada Lielo Kristapu padara par vienu no labākajiem neatkarīgās Latvijas laikā.

Īpaši spēcīgi pieteikumi ir pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā, kas no jauna apstiprina — Latvijas tradīcijām bagātais dokumentālais kino savā noslīpētībā un tematiskajā aktualitātē bieži vien ir galvastiesu pārāks par spēlfilmām. Šajā kategorijā par Kristapa statueti sacenšas gan Ivara Selecka kolosālais pirmklasnieku vērojums Turpinājums, gan Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa veltījums Baltijas poētiskajam dokumentālismam Laika tilti, gan Dāvja Sīmaņa sociopolitiski aktuālā lente Mūris.

Par laureātiem lems žūrija, kuras sastāvā ir gan vietējie nozares pārstāvji, gan ārvālstīs strādājoši latviešu izcelsmes kinoprofesionāļi. Balvas 23 nominācijās tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā 12. novembra vakarā plkst. 20, ko atliktajā tiešraidē plkst. 21 pārraidīs LTV1.

Atklājumi

1977. gadā iedibinātā balva ir izturējusi smagus laikus neatkarības sākumposmā, bet gadu gaitā spējusi pielāgoties dažādām situācijas izmaiņām. Kopš 2016. gada Lielais Kristaps ir ieguvis nacionālās kino balvas statusu un no festivāla pārtapis par filmu skati. Tāpēc Lielā Kristapa skatēs vairs netiek izrādīts milzīgs daudzums filmu, bet ir tikai balvai nominēto kinodarbu seansi un atsevišķas pirmizrādes. Vienvārdsakot, šī ir lieliska iespēja noskatīties kādu vēl neredzētu, bet kārotu latviešu filmu.