Par mediju politikas īstenošanu

Atklāta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Šodien pasaule 25. reizi svin Pasaules preses brīvības dienu. UNESCO šogad ir izvēlējusies moto “Nodrošināt varas kontroli: mediji, tiesas un tiesiskums”, attiecīgi akcentējot mediju pārvaldības un politiskā procesa caurskatāmību, tiesu sistēmas neatkarību un tās medijpratību, kā arī valsts iestāžu atbildīgumu sabiedrības priekšā kā demokrātiskas valsts iekārtas priekšnosacījumus.

Latvija prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē 2015. gadā, kā arī vēlāk ir uzsvērusi mediju politiku kā efektīvu priekšnosacījumu valsts demokrātiskajai iekārtai. 2016. gada nogalē pieņemot Mediju politikas pamatnostādnes (turpmāk – Pamatnostādnes) un to īstenošanas plānu 2016.-2020. gadam, Ministru kabinets demonstrēja Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai Latvijas valsts labos nodomus uzlabot Latvijas demokrātijas kvalitāti, nostiprinot Latvijas mediju vidi.

Izvērtējot Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānā (turpmāk – Plāns) paredzētos pasākumus, diemžēl jāsecina, ka tikai neliela daļa no paredzētajām aktivitātēm tiek atbilstoši īstenota, bet strukturālu un sistēmisku uzlabojumu jomā nav vērojams nekāds vai minimāls progress:

1. Kā vienu no fundamentālām problēmām elektronisko mediju tirgū nozares pārstāvji un eksperti darbā pie mediju politikas plānošanas uzsvēra konfliktu starp sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajiem elektroniskajiem medijiem reklāmas tirgū. Kultūras ministrija ir izpildījusi Plānā paredzēto uzdevumu (Plāna 1.1.1.punkts) izstrādāt attiecīgo informatīvo ziņojumu par scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Tomēr Ministru kabinetā jau vairāk nekā gadu nav notikusi jautājuma tālāka virzība.
2. Tāpat ar 2018. gada pirmo pusgadu ir bijis paredzēts Sabiedriskā pasūtījuma izpildi uzticēt tikai sabiedriskajiem medijiem, bet komerciālos medijus izslēgt no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka (Plāna 1.1.2.punkts), lai atbilstoši uzlabotu Sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību un nostiprinātu sabiedriskos medijus. Arī šajā jautājumā nav vērojama nekāda valdības rīcība.
3. Kā viena no prioritātēm mediju atbalsta finansējuma piešķiršanā Plānā ir paredzēta mediju kritikas žanra veicināšana (Plāna 1.1.3.punkts). Atbilstoši Pamatnostādnēs veiktajai mediju situācijas analīzei mediju kritikas žanra faktiska neesamība ir vērtējama kā viena no strukturālajām mediju vides problēmām. Šodien VRAA izsludinātajā Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas „Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” apakšprogrammas “Atbalsts reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem masu informācijas līdzekļiem (medijiem) Latvijā” konkursa nolikumā atbalsts mediju kritikas žanram nav paredzēts. Tikmēr līdzīgi kā 2017. gadā atbalsts tiek paredzēts saturiskiem pasūtījumiem – Latvijas valsts simtgades atspoguļošanai, kas ir vērtējams kā Pamatnostādnēm neatbilstošs un mediju vides strukturālās problēmas palielinošs atbalsta finansējuma mērķis.
4. Ministru kabinets bija apņēmies līdz 2017. gada beigām atrisināt konfliktsituāciju vietējo un reģionālo mediju tirgū, paredzot aizliegumu pašvaldību informatīvajiem izdevumiem veikt komercdarbību reklāmas tirgū (Plāna 1.2.1.punkts). Arī šo mērķi valdība na v sasniegusi un aprobežojas ar politiskām deklarācijām, kas faktiski atbalsta pašvaldību politiku, kas ir vērsta un neatkarīgo vietējo un reģionālo mediju izskaušanu.
5. Tāpat līdz 2017. gada beigām bija paredzēts veikt grozījumus tiesiskajos aktos, kas skaidri definētu pašvaldību informatīvo darbu (Plāna 1.2.2.punkts), respektējot vietējo un reģionālo mediju darbību. Šie uzlabojumi nav tikuši veikti un darbs pie tiem nenotiek.
6. Līdz 2017. gadam Kultūras ministrijai bija jāizstrādā Konceptuālais ziņojums drukāto mediju atbalsta pasākumiem (Plāna 1.3.1.punkts), lai nodrošinātu drukāto mediju ilgtspēju un atbalstītu to centienus pārorientēties uz jaunām darbības platformām atbilstoši mediju vides izmaiņām. Tas nav noticis.
7. Pērn Kultūras ministrijai sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem bija jāizstrādā Konceptuālais ziņojums Mediju ombuda izveidei (Plāna 2.1.1.punkts), kas nav ticis izdarīts. Tāpat nav izstrādāti priekšlikumi vienotam Latvijas mediju nozares ētikas kodeksam, lai gan Plāns 2.1.3.punktā to paredzēja paveikt līdz 2017. gada beigām. Šogad Kultūras ministrijai bija jāsāk finansēt jauna mediju koregulatīva vai pašregulatīva institūcija (Plāna 2.1.2.punkts), kam 2018. gadā ir paredzēti EUR 53254,00. Attiecīgā institūcija nav tikusi izveidota.
8. Kā pirmo elementu Latvijas mediju vides drošumspējas uzlabošanai Pamatnostādnes paredzēja reformēt sabiedrisko mediju pārvaldību un tos nostiprināt (Plāna 5.1.1., 5.1.2.punkti), cita starpā palielinot to finansējumu, kā arī veikt būtiskus mediju nozares tiesiskā regulējuma uzlabojumus – izstrādāt jaunas tiesību normas likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma vietā (Plāna 5.4.1., 5.4.1.punkts), kā arī palielināt žurnālistu tiesisko (Plāna 5.4.3.punkts) aizsardzību.
9. Plāns arī paredz veicināt mediju profesionāļu sociālo (Plāna 5.5.1., 5.5.2. punkts) aizsardzību, attiecīgi paredzot izveidot tādu publisko līdzekļu piešķīrumu sistēmu medijiem, kas būtu vērsta uz mediju profesionāļu sociālās nodrošinātības paaugstināšanu.

Ir jākonstatē, ka nav izstrādāti ne priekšlikumi šādai sistēmai, ne arī mediju profesionāļu sociālās nodrošinātības aspekti tiek ņemti vērā esošajās mediju atbalsta programmās, ko apliecina VRAA šodien izsludinātais konkurss.

Ņemot vērā augstāk minēto punktu uzskaitījumu, var konstatēt, ka Kultūras ministrija aktīvi īsteno tikai medijpratības pasākumus, lai gan šīs faktiskās aktivitātes tikai pastarpināti būtu vērtējamas kā politikas veidošanas, izstrādes un koordinēšanas institūcijas funkcijām atbilstošas.

Vienlaikus Kultūras ministrija un Ministru kabinets kopumā neīsteno plānotās mediju politikas aktivitātes, kas būtu vērstas uz sistēmiskiem uzlabojumiem mediju vidē un risinātu Mediju politikas pamatnostādnēs definētās problēmas. Šāda Kultūras ministrijas un Ministru kabineta darbība ir vērtējama kā pretēja mediju politikas plānošanas dokumentos Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai paustajai vēlmei uzlabot mediju vides kvalitāti, jo īpaši informatīvās vides apdraudējuma apstākļos.

Attiecīgi lūdzu sniegt paskaidrojumus par augstāk minēto Plāna punktu izpildes gaitu un valdības politiskās gribas raksturojumu par iespējam veikt plānotos pasākumus iecerētajos termiņos.

 

Ar cieņu,

Roberts Putnis, partijas Progresīvie valdes priekšsēdētājs