Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. martam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kuru pasniegs 2019. gada aprīlī, ir nominējusi Romānu Korovinu par personālizstādi “Meistara Vu un meistara Lī satori” LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā un Kristapu Ancānu par izstādi “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)” Mākslas stacijā “Dubulti”.
“Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” savu izvēli par labu Korovina darbam skaidro LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
Kristaps Ancāns. Izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)” Mākslas stacijā “Dubulti”. Foto: Ansis Starks
Savukārt par Ancāna pirmo personālizstādi Latvijā LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule teic, ka Ancāns Dubultos rāda darbu kopumu, kur var redzēt gan objektus, gan instalācijas, ready-made fragmentus, autortehnikā radītas lietas. Atšķirībā no citiem autoriem, kuriem ne sevišķi patīk dot nosaukumus saviem veikumiem, Ancāns ir daiļrunīgs, tā pievēršot uzmanību kādām pavisam paradoksālām un negaidītām mākslas darba komunikācijas iespējām (“Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ieaugušas zālē”). “Tomēr ne literārie aspekti, ne atsauces uz katolicisma praksi (latīņu krusta formā saliktās kastes, kurās atrodas plastilīna bumbas, ko var nolasīt kā pasaules, kā individuālus visumus, kas nesatiekas) nav tas, kas mani valdzina visvairāk šī autora izstādē. Valdzinājums nāk no absolūtās brīvības sajūtas, ar kādu Ancāns savieno materiālus, savieno konceptus. Šiem savienojumiem piemīt bērnišķīga, tīra neparedzamība, kas nedomā par estētisku piekāpšanos. Tie atgādina veidu, kā bērni uzdod jautājumus, bieži negaidot atbildi, bet tādā veidā paši cenšoties definēt sev svarīgas lietas,” stāsta Rogule.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja desmit mākslas notikumus, arī žurnāla Ir mākslinieku Ernesta Kļaviņa un Kriša Salmaņa darbus. Purvīša balvai bija izvirzīts Kļaviņa darbs “Izklaides algoritms” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, kā arī Salmaņa instalācija “Aust” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”.
Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, “ABLV Charitable Foundation” mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule – Hirša.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu „Dziesma”.
Pagaidām nav neviena komentāra