Latviju kā valsti var iznīcināt tās oligarhiskā nozagšana un sabiedrības vienaldzība
Saeimas oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis deputāts Andrejs Judins (Par) uzskata, ka ir svarīgi runāt un stāstīt, kas ir valsts nozagšana, jo tā ir jau noticis fakts. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tā nav abstrakcija un, ja “komisija to atzīs, tas būs milzīgs panākums”.
Judins intervijā žurnālam “Ir” ceturtdien atklāj, ka, lasot pērn decembrī izbeigtās “oligarhu lietas” materiālus, bijis pārsteigts par vienu. KNAB darbinieki bija sapratuši, ka ir pietiekami daudz pierādījumu un lietu virzīja uz prokuratūru kriminālvajāšanas sākšanai, taču prokuratūra lēmumu atcēla un nolēma, ka lieta nododama atpakaļ KNAB. Kad deputāts vaicājis, kurš lēmums ir pamatots, saņēmis atbildi – abi ir pareizi. Tas ļoti mulsina.
Pēc Judina domām, Latvijas prokurori ļoti bieži skatās uz lietu ar advokāta acīm – kā labāk attaisnot, nevis apsūdzēt. “Diemžēl prokurors var izbeigt lietu, uzskatot, ka aizdomas joprojām ir, bet nav iespējams pierādīt,” saka deputāts. Taču oligarhu lietas 117 sējumi, pēc deputāta secinātā, pierāda, ka KNAB meklēja pierādījumus oligarhu vainai. Taču prokuratūra uzskatīja, ka to nav pietiekami un lietu izbeidza.
Judins arī stāsta, ka šajā lietā 2012.gadā KNAB piedāvāja izdalīt atsevišķu kriminālprocesu, bet prokuratūra to neatbalstīja.
Pēc Judina domām, ja oligarhu lietā arī nevarēs nevienu notiesāt par noziedzīgu nodarījumu, jo pamatjautājums lietā ir “par personu, kurai, iespējams, pieder uzņēmums un kura vienlaikus strādā valsts pārvaldē un pieņem lēmumus uzņēmuma interesēs”, svarīgi ir veidot sabiedrībā attieksmi pret valsts nozagšanu. Viņaprāt, pamatjautājums ir – vai sabiedrība uzskata, ka tā ir problēma? “Daļa sabiedrības ir pieradināta pie tā, ka tas ir normāli, jo vara ir dota nevis, lai kalpotu sabiedrībai un valstij, bet gan kā iespēja cilvēkam,” saka deputāts. “Ja Latvijas sabiedrībai tas ir pieņemams, tā ir lielā problēma. Tā ir Latvijas traģēdija, ka cilvēki to uzskata par normu.”
Judins, pretēji prokuroriem un pašreizējai KNAB vadībai, teic, ka mums ir jārunā un jāsauc vārdā valsts nozagšana, “jo šiem vārdiem ir saturs. Tas nav noziegums Krimināllikuma izpratnē, tā ir parādība, kad cilvēki mēģina iegūt un izmantot varu, lai gūtu sev labumu (..). Viņiem valsts ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu savtīgus mērķus”.
Viņš ir pārliecināts, ka šiem cilvēkiem nekas nav svēts un viņi ir gatavi nodot valsti citas valsts ietekmē, ja viņiem tas būs izdevīgi. Tieši tāpēc sabiedrība nedrīkst klusēt. “Valsts nozagšana, kaut arī nav krimināli sodāma, ir ļaunums, kas šo valsti var iznīcināt. Tas nav joks,” saka Judins.
Vairāk lasiet žurnālā šeit.
Komentāri (64)
traductrice 31.08.2017. 10.44
jāsauc vārdā valsts nozagšana, “jo šiem vārdiem ir saturs. Tas nav noziegums Krimināllikuma izpratnē, tā ir parādība, kad cilvēki mēģina iegūt un izmantot varu, lai gūtu sev labumu (..). Viņiem valsts ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu savtīgus mērķus”.
—
Ja valsts nozagšana nav noziegums Krimināllikuma izpratnē, tad varbūt šī parādība ir jādēvē par valsts NODEVĪBU, lai to varētu interpretēt Krimināllikuma izpratnē!!!
Man ir grūti un pat neiespējami pieņemt, ka AMATpersona var apzināti rīkoties pretēji valsts/sabiedrības interesēm un ka Krimināllikumā par to nav ne pušplēsta vārda.
1
edge_indran > traductrice 31.08.2017. 11.15
————
“Dēvē kaut vai par podiņu, tikai krāsnī neliec.” Krievu tautas sakāmvārds.
Ja prihvatizācija Latvijā netiek nosaukta par valsts NODEVĪBU (nozagšanu) un tās sekas netiek novērstas, tad droši vari turpināt vāvuļot, liet “krokodila asaras” vai pirmsvēlēšanu laikā gvelzt kā “marķīze” Le Galla:
“Sabiedrība ar atpakaļejošu datumu uzzina, ka Šķēle privatizējis virkni uzņēmumu un ar nosaukumu “Ave sol” visu paketi pārdevis Krievijas uzņēmējiem. Tā esot pasaules prakse, bet mūsu gadījumā tā bija nacionāla nodevība!”
http://www.la.lv/wp-content/uploads/2017/07/Beitnere_IP.jpg
http://www.la.lv/latviesiem-jagrib-vara/2/
p.s. Krievijas uzņēmējiem pārdotie uzņēmumi turpina darboties, netiek likvidētas darbavietas, cilvēkiem nav jādodas “dziļāk Eiropā”. Toties cukurfabrikas likvidēja pilnībā, lai var cukuru no Polijas u.c. bagātajām ES valstīm ievest, bet cilvēkiem jāaizbrauc. Tāda ir “humānā” kolonizācija…
0
rinķī apkārt 31.08.2017. 11.37
Ir taču skaidrs, ka Saeimas deputātu vairākums komisijai ir noteicis mērķi aizvirzīt procesu līdz “rezultātam”, no kura “ar pilnu atbildības sajūtu” varētu paziņot, ka pēc ilga un saspringta darba “oligarhu lietai” beidzot ir pielikts punkts no kura Latvijas ļaudīm sākas jauna skaista dzīve utt :)
Nav izslēgts arī pagrieziens, no kura tiek iniciēts cits tiesas process, proti par nelikumīgu operatīvo materiālu nopludināšanu, piemēram.
Ne velti Borovkovs, kurš ir izveidotās komisijas “pieaicinātā smadzene” savā tviterī raksta:
” Izņēmumos likums procesā atļauj pārkāpt Satversmes 96.p. par privātās korespondences neaizskaramību.
Nopludinātāji – saucami pie atbildības!
“Šoreiz ne par autentiskumu.
Par medijos akceptētu praksi, izplatīt nelikumīgi nopludinātas ziņas.
Par to jābūt nopietnai atbildībai.” uc
Vienīgais, ko var darīt “opozīcijā nonākušie juristi”, tādi kā Judins, bijušie KNAB darbinieki uc, ir – sākt rakstīt jaunus likumus ar kuriem tiek formulēta valsts nozagšana, skaidrot šo likumu būtību tautai un šādi sagatavot savu politisko augsni pirms nākošajām vēlēšanām. Cits nekas te nesanāk.
5
basta > rinķī apkārt 31.08.2017. 13.03
to traductrice
Par zapts burciņas nozagšanu var dabūt reālu un pat stingru sodu, bet par čekas izstrādātā valsts nozagšanas megaprojekta TECII 2. kārtas īstenošanu, ar ko Ķīnā pietiktu 1000 publiskiem nāvessodiem, var sēdēt Briselē, kur ir silti, sātīgi un mušas nekož.
0
edge_indran > rinķī apkārt 31.08.2017. 11.43
————–
Pozīcijā esošie arī aktīvi darbosies. Reformācija ir jāturpina!
Nodokļu reforma – iznākums (bagātie kļūs bagātāki, nabagie – nabagāki…)
http://www.db.lv/uploads/thumbnails/1140×760/article/0046/458790/2054247_ORIGINAL_1484634212.jpg.jpg
http://nra.lv/latvija/jevgenija-zaiceva/219498-nodoklu-reforma-iznakums-bagatie-klus-bagataki-nabagie-nabagaki.htm
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 31.08.2017. 12.01
maču-pikču Tāpēc arī rakstu, ka likums par “valsts nozagšanu” ir jāraksta kā priekšvēlēšanu programmas pamatpunkts un jāpiedāvā vēlētājiem “sagremošanai”. Lai cik tas neticami izklausītos, bet pagaidām vēl valstī visu nosaka vēlētājs:) Un patiesībā jau arī vēlētājam ir jāuzņemas atbildība par visu, kas notiek valstī.
Prakse, kad vienā dienā ievēl Saeimu, bet nākošajā to lamā, tā savā ziņā ir liela divkosība.
0
maču-pikču > rinķī apkārt 31.08.2017. 11.54
Likumus vērts rakstīt, ja ir kas tos atbalsta un pieņem. Šī brīža Saeimas sastāvs to nekad nepieļaus. Ja no atvilktnēm izvilktu visus tur sagūlušos likumu labojumus un priekšlikumus, dzīve Latvijā sen būtu citāda.
0
traductrice > rinķī apkārt 31.08.2017. 12.11
@maču-pikču. Likumus vērts rakstīt, ja ir kas tos atbalsta un pieņem.
—-
Vēl svarīgāk ir, kas un kā likumus interpretē. Par zapts burciņas nozagšanu var dabūt reālu un pat stingru sodu, jo zapte ir tāda ļoti konkrēta un taustāma lieta. Bet par “valsts nozagšanu” var gari un gudri prātuļot bez tālākas virzības, tāpat kā par citām abstraktām lietām – politisko atbildību, piemēram, jo nav iespējams “aptaustīt” valsti, proti, likt galdā taustāmus faktus, kas pierāda zagšanu. Var tikai sajust šo netaustāmo darbību sekas – absolūti nesamērīgu sabiedrības noslāņošanos. Un to, ja vien ir griba, var jau ļoti pat precīzi izmērīt.
0
Rasa 31.08.2017. 12.13
Profesors L. Taivāns – par Eiropas kultūras pamatu: ” Ja cilvēki negāja uz baznīcu, viņi lūkojās uz citu ētiskās atskaites punktu – likumu. Ja likums aizliedza nogalināt, zagt, sniegt nepatiesu liecību tiesā, cilvēks to nepārkāpa.”
Par visu mūsu nelaimi sodienas Latvijā tiekam konfrontēti ar noteiktā vidē leģitīmu jauno bausli, kas drupina mūsu valsti – atļauts ir viss, kas ar likumu nav aizliegts.
“Atcerēsimies, ka valsts nav teritorija, bet organizācija. Tā ir ētiskais garants saviem pilsoņiem. Šī izpratne iet cauri visai mūsu civilizācijai.”( prof. L.T.)
7
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@edge_indran > Rasa 31.08.2017. 15.48
————–
Ja te sāks publicēt prihvatizācijas procesa gaitā pieņemtos likumus, tad varēs līdz pat 2020.gadam apspriest sen zināmas lietas.
“Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.
Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija
http://visisvetki.lv/wp-content/uploads/2016/04/500x334xNEWIMAGE2.jpg.pagespeed.ic.E8wnAecbp-.jpg
https://www.pietiek.com/raksti/par_dalita_ipasuma_neatbilstibu_lr_satversmei_faktiski_atjaunotas_feodalas_privilegijas_un_likvideta_demokratija
0
Rasa > Rasa 01.09.2017. 11.22
riņķī apkārt. Jautājumi, kas saistīti ar likumdosanu un likumiem būtu tikai loģisks solis pēc “sarunām”. Jo likumi ir tas gala dokuments, kas melns uz balta fiksē rezultātu, arī interesu un lobiju ceļus. Jūs minējāt tiesu. Tiesiskums, manuprāt, būtu nākosais loģiskais solis. Saprast vai un kādas ir iespējas sevi tiesiski aizstāvēt jebkuram no mums saskaroties ar netaisnību. Kādēļ cilvēki labāk izvēlas aizbraukt nevis aizstāv savas tiesības?
0
rinķī apkārt > Rasa 01.09.2017. 06.30
Rasa. Pateicoties “sarunu”kontekstam, šis ir pateicīgs brīdis, kad ir vērts mēģināt partijas “motivēt” sakārtot likumus tā, lai tie darbotos atbilstoši to radīšanas jēgai :). Tāpēc varbūt ir vērts pamēģināt uzsākt šādu diskusiju.
Deviņdesmitajos gados darba specifikas dēļ man nācās piedalīties vienā otrā tiesu procesā un tad tiešām reizēm jutos kā Kafkas “Procesa” varonis :) Domāju, ka līdz šodienai nekas daudz nav mainījies
0
Rasa > Rasa 01.09.2017. 05.32
riņķī apkārt. Kura politiskā partija būtu gatava pieķerties likumdosanai, kas saistīta ar privātīpasumu, denacionalizēto īpasumu, pēc būtības, un ne tikai, arī citiem kļūdu labojumiem? Šobrīd neredzu nevienu politisko spēku.
0
rinķī apkārt > Rasa 31.08.2017. 14.59
Rasa Tas būtu ļoti noderīgi, ja Jūs šos piemērus apkopotu un nopublicētu, kaut vai šeit IR – :)
0
rinķī apkārt > Rasa 31.08.2017. 12.53
Ticīgs cilvēks, kurš nopietni uztver bausli, cenšas nezagt, nenogalināt utt, jo bauslība tam māca, kas ir jādara un kas nav jādara, lai nopelnītu laimi sev pēc tam, kad uz Zemes viņš jau būs miris. Skaidra motivācija un arī morāle skaidra – pats esi savas laimes kalējs, jo neviens, pat visbargākais sods uz zemes nevar līdzināties tam sodam, kurš sagaida bauslības pārkāpēju pēc viņa nāves, kad viņš stāsies sava Radītāja priekšā.
Cilvēkam, kurš sevi nesaista ar bauslību, bet tic likumam, ir jābūt pārliecībai, ka šis likums viņu sasniegs jebkur, ja viņš to pārkāps, citādi likumam nav jēgas. Likumam ir jābūt auksti nežēlīgam pret pārkāpēju, lai no tā baidītos.
Tāpēc vislielāko ļaunumu sabiedrībai nodara “formāls likums”, kurš itkā pastāv, bet nesoda. Un šādu “likumu” pastāvēšanas augļus sabiedrība var baudīt uz savas ādas, tā šodien ir ikdiena :)
Tādas ir tās galvenās atšķirības starp ticīga un neticīga cilvēka motivācijām, kuru dēļ viņiem būtu jādzīvo godīgi :)
0
Rasa > Rasa 31.08.2017. 14.44
riņķī apkārt. Nevaru vispārināt no jurista pozīcijām, diemžēl, praksē iznācis pārliecināties, ka katram likumam ar kuru sakaros ir punkts ar izņēmumu, kas likuma jēgu apgriež otrādi un sie izņēmumi parasti attiecas uz noteiktu sauru grupu. No ko, dzīvojas divu taisnību valstī.
0