“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisija kā ekspertus piesaistīs Borovkovu, Gruziņu un Meikališu

Komisijas piesaistītie eksperti jau iepriekš izteikuš skepsi par komisijas darbu un “Rīdzenes sarunu” autentiskumu

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa, otrdien komisijas sēdē paziņoja komisijas vadītāja Ingūna Sudraba (NSL).

Borovkovs ir Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.

Borovkovs nesen intervijā “Neatkarīgajai” kritiski izteicās par nepieciešamību pētīt “Rīdzenes sarunas”: “Kāpēc šīs senās sarunas ir atkal izvilktas dienaskārtībā? Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”

“Kas attiecas uz tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, tad uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums. Te nevar būt runa par to, ka šoreiz pieveram acis, jo ir labie un pareizie, bet citreiz atveram acis, jo ir sliktie un nepareizie,” jūlija sākumā izteicās Borovkovs.

Gruziņš ir bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Arī Gruziņš nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” skeptiski izteicās par komisijas darbu, jo no savas darba pieredzes zinot, ka sabiedriski nozīmīgu rezultātu Saeimas izmeklēšanas komisijām nav un nebūšot arī tagad, ziņo LETA.

“Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas. Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.

Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.

Tāpat kā eksperte komisijas darbā piekritusi piedalīties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Savu viedokli komisijai esot gatavs paust arī bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā Ainara Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija Meikališu bija izvirzījusi kā savu kandidāti iekšlietu ministra amatam.

Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.

Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā. Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem.

Piemēram, viņš viesnīcā “Rīdzene” ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka “oligarhu lieta” esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu “visiem pārējiem”.