Neatkārtojami • IR.lv

Neatkārtojami

7
Foto — Anda Krauze, no LNVM Tautas frontes muzeja arhīva

Tagad tā ir rindiņa vēstures grāmatās – 4. maijā pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Taču – kāda bija šī neatkārtojamā diena soli pa solim? Ir rekonstruē, kā caur niknām vārdu kaujām un aizkulišu cīņām Augstākajā Padomē nonācām līdz tūkstošu gavilēm Daugavmalā

Spriedze. Nokaitēta atmosfēra, ko izceļ sēdes vadītāja Anatolija Gorbunova vēl un vēlreiz atkārtotie aicinājumi saglabāt mieru un neļauties emocijām – gan uzkarsušajiem deputātiem zālē, gan cilvēku pulkam, kas zem logiem dziedādami visu dienu gaida balsojumu. «Lūdzu, apsēdieties! Jūs, biedri Aleksejev, tā smaidāt un uz mani skatāties, it kā es jums šodien nebūtu devis vārdu,» garās dienas novakarē arī Gorbunovs tomēr atļaujas ironisku piezīmi Interfrontes līderim, vienam no aktīvākajiem laika vilcinātājiem debatēs.

Šī apzinātā bremzēšanas taktika ir iedarbojusies, desmitos rītā sāktā sēde tikai pēc septiņiem vakarā noslēdzas ar gaidīto balsojuma rezultātu.

Lai cik likumsakarīga un nenovēršama 1990. gadā ir valsts neatkarības atjaunošana pēc Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās, skatot 4. maija notikumus, tuvplānā ir redzams – šķietami nenovēršamais vēstures rats griežas ar lielu piepūli, pārvarot šķēršļus un stiegot vārdu plūdu izmiekšķētā haosā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu