Saeima ceturtdien pēc plašām debatēm konceptuāli atbalstīja likumprojektu par visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES), un tās dalībvalstīm.
Iecerēts, ka CETA nolīgums radīs jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Kanādu, īpaši uzlabojot tirgus piekļuvi precēm un pakalpojumiem un tirdzniecības noteikumus transatlantiskajā tirdzniecībā, kā arī atcels aptuveni 99% muitas nodokļu, ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi publiskajiem līgumiem, atvērs pakalpojumu tirgu, nodrošinās paredzamus nosacījumus ieguldītājiem un palīdzēs novērst ES inovāciju un tradicionālo produktu nelikumīgu atdarināšanu.
Par līgumu notika saspringtas debates, kurās tika spriests ne tikai par tā pozitīvajām un negatīvajām pusēm, bet arī pieminēta Krievija, savukārt deputātei Jūlijai Stepņenko (S) tika pārmesta “alternatīvo faktu” izmantošana, kam gan viņa nepiekrita.
Stepaņenko debatēs norādīja, ka saistībā ar šo līgumu vislielākās bažas ir, ka “mūsu tautsaimniecība tiks iznīcināta lielākos apmēros, nekā pieredzam šodien”. Tiekot apgalvots, ka CETA ir moderns līgums, taču deputāte atgādināja teicienu, ka skriešana pakaļ modei var beigties slikti. Tirdzniecības līgums “tik ilgi ir gājis pie mums, ka ir izgājis no modes”, sacīja parlamentāriete, vēršot uzmanību, ka tagad modē ir pastāvēšana uz savu suverenitāti.
Stepaņenko pauda bažas, ka tagad nonāksim dubultkontrolē, jo Briseles direktīvas tiks pārskatītas no Kanādas interešu viedokļa, un šai valstij un tās korporācijām “būs tiesības noteikt, kādus likumus tālāk mēs skatīsim, arī šeit Saeimā”. Viņa aicināja neatbalstīt tālāko virzību ar šī līguma ratifikāciju, jo, kamēr nav veikts pētījums, kā tas ietekmēs Latviju.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa–Lukaševica (V) deputātes izteikumus par Kanādas ietekmi uz Saeimā pieņemtajiem likumiem novērtēja kā “pārlieku nepatiesus”.
“Jūsu apgalvojumi šoreiz bija nereti pārlieku nepatiesi. (…) Jūs minējāt, ka Kanādas valdībai un korporācijām būšot tiesības noteikt, kādus jautājumus turpmāk skatīs Saeima. Vai nav liels absurds? Vai tā nav klaja maldināšana? Vai jūs apzināties, ka jau šobrīd ir spēkā 24 brīvās tirdzniecības līgumi starp Eiropas Savienību un citām valstīm, tai skaitā, piemēram, ar Dienvidkoreju, kur mūsu tirdzniecības apjomi un eksports ir būtiski pieaudzis. Vai jūs, cienītie deputāti, esat jutuši, ka Dienvidkorejas korporācijas nosaka jūsu darba kārtību? Tā nav un tā nebūs, un tiešām nevajag izplatīt absolūtus maldus,” uzsvēra Kalniņa–Lukaševica.
Stepaņenko savas uzstāšanās reizē arī norādīja, ka Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šā gada rudenī. Deputāte Lolita Čigāne (V) debatēs šos izteikumus komentēja, sakot, ka “ir meli, ir lieli meli un ir Stepaņenko alternatīvie fakti”. Saeima ar CETA strādā jau kopš 2009.gada un tas ir apspriests astoņās Eiropas lietu komisijas sēdē, atgādināja politiķe. Kopš 2014.gada septembra ir publiskota informācija par līguma saturu, norādīja deputāte. Tāpat Čigāne sacīja, ka 35 miljonu lielā Kanādas sabiedrība ir izcila iespēja mūsu mazajiem uzņēmumiem, kas rada augstas pievienotās vērtības produktus eksportam.
Savukārt Stepaņenko uz to vēlāk atbildēja, sakot, ka Čigānes apgalvojums par nepatiesas informācijas sniegšanu neesot taisnība. Politiķe pauda, ka uz komisijas sēdēm vēlāk netika atkārtoti aicinātas organizācijas, kas iepriekš bija paudušas kritiku par šo līgumu.
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) debatēs norādīja, ka viņam vienmēr rodas bažas, ja jēdzienus “suverenitāte”, “drošība”, “neatkarība” izsaka “Saskaņas” Saeimas frakcijas pārstāvji, ņemot vērā, ka partijai “Saskaņa” joprojām ir līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvēto partiju “Vienoto Krieviju”. Reizē politiķis norādīja, ka uz nākamo Ārlietu komisijas sēdi aicinājis sagatavot plašāku informāciju par perspektīviem Latvijas un Kanādas uzņēmumiem, kas būs gatavi izmantot līguma dotās iespējas. Dombrava norādīja, ka Latvijas interesēs ir vienots tirgus ar Ziemeļameriku, skaidrojot, ka Krievijas ļaunākais murgs ir, ka tā varētu kļūt par “mazu, nomaļu valsti”.
“Kā jūs varētu pārdot šo līgumu tautai, ja nebūtu blakus “briesmīgā Krievija”?” debatēs pēc tam vaicāja Stepaņenko, aicinot Dombravu Krieviju “vienreiz izmest no galvas”. Viņa norādīja, ka citās Eiropas valstīs, kurām blakus nav Krievija, par CETA notiek plašas sabiedriskas diskusijas.
Arī deputāts Igors Pimenovs (S) izteica kritiku par šo līgumu. Savukārt citi “Saskaņas” frakcijas deputāti Boriss Cilevičs un Jānis Ādamsons gan pauda atbalstu CETA pieņemšanai, savās runās gan akcentējot arī vairākas citas lietas.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāji varētu reāli iegūt no CETA, jo, piemēram, muitas nodevu atcelšana padarīs Latvijas preces konkurētspējīgākas Kanādas tirgū un palielinās mūsu preču eksportu uz Kanādu.
“Pakalpojumu tirgus atvēršana dos jaunas iespējas tradicionālo pakalpojumu sniegšanai, gan arī tādām strauji augošām un perspektīvām nozarēm kā IT jomas pakalpojumi. Kanādas dotā pieeja publiskā iepirkuma tirgum, jo īpaši – provinču un pašvaldības līmenī – faktiski ir pavisam jauna un nebijuša tirgus radīšana, kas dos iespēju arī Latvijas uzņēmumiem. Un nolīgumā ietvertie investīcijas aizsardzības noteikumi dos lielāku skaidrību investoriem, vienlaikus stiprinot arī valsts pozīcijas. CETA dos papildu drošību mūsu investoriem, darbojoties Kanādā,” uzsvēra Kalniņš.
Komentāri (48)
Absints 10.02.2017. 12.00
Latvija ir tik maza, ka tai nevar būt savas politikas. Precīzāk, tās politika nozīmē vai nu Eiropas lēmumu akceptēšanu, vai piesliešanos kādas lielvalstu līnijai. Ārpolitika Latvijai nozīme izvēli, kuru atbalstīt, nevis domāt kaut ko savu. Peles pīkstienu neviens bangojošā okeānā nemaz nedzirdēs, nemaz nerunājot par pārejo.
Izolacionisms un seperātisms nevienu nekad ne pie kā laba nav novedis, tāpēc priecājos, ka Saeima šoreiz ir pieņēmusi saprātīgu lēmumu.
8
Es > 10.02.2017. 20.04
west
Nu, nesatraucieties! Viss būs labi! Kanādiešiem nav lētu preču ar kurām piegāzt mūsu valsti kā izgāztuvi…
Vai man tiešam ir jānodod sveiciens no jums , west, manam radiniekam Miervaldim (jo man tāds no tiesas ir), vai arī runa ir par kādu diskusiju dalībnieku, kuru pagaidām te redzējis neesmu?
0
west > 10.02.2017. 19.38
Atkārtoju jau ceturto reizi, ja nepielec.
Pēc pāris gadiem gribēšu redzēt šī līguma konkrētos rezultātus. Kā un par cik pieaugs mūsu preču eksports uz Kanādu tā rezultātā. Imports nav svarīgs. Tā ir kanādiešu problēma. Interesē tieši mūsu eksports. Kas vēl nav skaidrs ? Vēl piekto reizi paskaidrot ?
P.S.
Valdi, pasveicini savu radinieku “miervaldi”.
Arī tev – čau un visu gaišu !
0
Es > 10.02.2017. 19.05
west
Ja nu esat atkal pievērsies tēmai, vai Jūs nebūtu tik jauks un neizstāstītu par to lēto preču izgāztuvi… Vai Kanāda ir tā valsts, kur ražo lētas preces? Vai arī tie ir vienkārši skaļi paziņojumi par izgāztuvi un par stāšanos pozā, bez jebkāda pamatojuma?
0
robotron > 10.02.2017. 21.17
west
Mums vairs nav vajadzīga sava ĀM, valdība, valūta, patstāvīga ekonomika un valsts kā tāda.
Kādas tās ir, Latvijai labāk būtu deleģēt ārlietas un iekšlietas Briselei, pat neskatoties uz to, ka arī tur komandē putļerasti, bet robežapsardzi, bruņotos spēkus un drošības iestādes NATO. Patstāvīgā(lasi: Maskavai asti luncinošā) ekonomika noveda pie tā, ka prokremliskie izdzimteņi, gazpromizatori, uzblieza ar gāzi darbināmo TECII 2. kārtu, kas jau ir, vai tuvākā laikā būs radījusi zaudējumus valstij miljarda apmērā.
0
west > 10.02.2017. 18.56
Latvija ir tik maza, ka tai nevar būt savas politikas.
——————-
Jā. Mums vairs nav vajadzīga sava ĀM, valdība, valūta, patstāvīga ekonomika un valsts kā tāda. Kad mēs kaut ko tādu jau esam redzējuši ?
Vispār jau tiešam pietiek māžoties un tēlot kaut kadu neatkarību. Vajag nostāties pareizajā pozā un darīt to, ko lielie onkuļi liek.
0
Es > 10.02.2017. 13.03
Ķīp
Patiesībā, mazām un salīdzinoši nabadzīgām ekonomikām, pieeja lieliem un bagātiem tirgiem nozīmē straujāku virzīšanos labklājības virzienā. Šoreiz tas ir šis stāsts… Jācer, ka uzņēmēji pratīs likt lietā jaunās iespējas…
0
vvilums > 11.02.2017. 00.04
West, tiešām nevar saprast tavu cepšanos. Nolīgums mazinās šķērsļus eksportam, kuru mums protams ir vēl jāattīsta, bet uztraukties par importu no Kanādas….?, tad jau vienreiz būtu jāuztraucas par gāzes importu no Krievijas, kad pašu krūmi pūst.
0
Jānis > 11.02.2017. 22.54
Kopš kura laika eiropa ar saviem 500 miljoniem iedzīvotāju un 19 triljoniem ir mazs tirgus? Tagad protams mīnus Lielbritānija. Krievija uz šī fona jau ir province. Ir pienācis laiks Eiropai kļūt par EIROPU.
0
Jānis 10.02.2017. 08.31
1.Dombrava. Jūlija oficiāli ir neatkarīga savos lēmumos(liegums apmeklet saskaņas frakcijas sēdes).
2.Dombrava ir kaut vienu dienu nostrādajis pie līgumu sastādīšanas un izvērtēšanas raugoties no uzņēmuma pozcijām. Jūlija to darīja Latvijas Finierī.
1
Es > Jānis 10.02.2017. 10.03
Jāni
1. Bet kā ir ar Jūlijas neoficiālo neatkarību?
2. Kas ar to Jūliju Finierī? Viņa tur studēja CETA? Darbojās laikā, kad notika mēģinājums pārņemt LF?
0
west 09.02.2017. 20.31
Brīnišķīgi. Pēc pāris gadiem gaidīsim atskaiti, par cik ir pieaudzis Latvijas eksports uz Kanādu un par cik pieaudzis imports.
Esiet droši – pierakstīsim, atcerēsimies un palūgsim precīzu atskaiti.
Žēl, ka nebūs kam tā īsti paprasīt, jo visi parakstītāji pa to laiku sen jau būs pamukuši visos virzienos.
11
+4
-8
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+4
-5
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
@Normunds > west 09.02.2017. 22.03
Labi, ka ievēlēja Trampu un tas stulbais TTIP ir izmests miskastē.
0
west > west 09.02.2017. 21.23
Man neinteresē papīros rakstītie formulējumi. Pēc pāris gadiem gribēšu redzēt ciparus, par cik un kā ir pieaudzis Latvijas preču eksports uz Kanādu. Eksports !
Interesēs tieši šī līguma taustāmie rezultāti.
Noteikti atcerēšos un pajautāšu vēlreiz, ja vien vēl būs kam.
0
Anonīms > west 09.02.2017. 21.27
… bet pats sēdēsi uz pakaļas un bļausi, ka tev nenes klāt Kanādas dzīves līmeni?
0
west > west 10.02.2017. 08.37
http://ec.europa.eu/trade/images/infographics/ceta-explained-in-60-seconds.jpg
Un ?
Atkārtoju, man interesē reālais, taustāmais rezultāts katra makā. Pēc pāris gadiem paskatīsimies, kur un cik liels tas ir.
Patreiz izskatās, ka Latvija atkal kļūs par nu jau Kanādā saražoto preču izgāztuvi.
0
Es > west 10.02.2017. 09.07
west
Pirmkārt, man ir prieks, ka neesat laiskojies un sameklējis informāciju, kura ir noderīga Jums pašam.
Otrkārt, mulsina Jūsu apgalvojums par preču izgāztuvi. Sakiet lūdzu, kuru valstu preces dominē mūsu tirgū un kāpēc? Tas ir, kā saprotams, uzvedinošs jautājums. Ja esat jau sapratis, pie kā Jūs tālāk novedīšu, tad rkastiet, ka viss skaidrs, bet ja nē, tad varam turpināt attīstīt loģisko ķēdi… ;)
0
Es > west 09.02.2017. 20.49
west,
Pēc Jūsu replikas ir radusies vēlēšanās uzzināt, koJūs saprotiet ar Brīvās tirdzniecības nolīgumu. Saprotu, ka izvērsti tas prasa laiku, bet, nu , īsumā, tēžveidīgi…
0
Anonīms > west 09.02.2017. 20.38
tu jau pamuki vai vismaz biļeti nopirki?
0
Es > west 10.02.2017. 07.57
Normund! Lai kas arī nebūtu “labi”, tā kā esat izveidojis profilu kā karogu ar uzrakstu par savienojošajiem proletāriešiem, vēlos Jums jautāt – Vai esat redzējis dzīvē, nevis televizorā īstu migrantu? Kur tas notika? Kādas tautības bija migrants? Ar ko migrants nodarbojās? Vai bija viens, jeb vairāki?
0
Anonīms > west 09.02.2017. 22.05
Normunds, vai tef gadījienā famīlija nesākas ar G?
0
robotron > west 10.02.2017. 10.57
Valdis
Vai esat redzējis dzīvē, nevis televizorā īstu migrantu?
Atbrauc vienreiz uz Rīgu, šeit līdz pat pus miljonam saskaitīsi.
0
Es > west 10.02.2017. 07.55
west
Nu, labi! 2019. gada februārī Jūs savāksiet datus vai nu no EM vai no Tirdz.Rūpn. kameras un izvērtēsiet. Smags, bet labs darbs. Bet es jau nelūdzu no Jums šādas apņemšanās! Vēlējos tikai tēžu veidā izlasīt to, kā Jūs saprotat, kas tas ir – Brīvās tirdzniecības nolīgums?
0