Buļļuciema iedzīvotājiem maza uzvara, VARAM un Jūrmalas domei – dokumentu futbols

Jau četrus mēnešus ilgst sarakste starp Jūrmalas domi un VARAM, vai atcelt iedzīvotāju apstrīdētos pilsētas teritoriālplānojuma saistošos noteikumus

Gumijas stiepšana ar iedzīvotāju iebildumu izvērtēšanu pret šopavasar Jūrmalas domes apstiprinātajiem teritorijas plānojuma grozījumiem un ar tiem saistītajiem noteikumiem Nr.8 turpinās jau četrus mēnešus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola mēneša laikā izlemt, kā rīkoties situācijā, kad Jūrmalas dome nenovērš ministrijas iebildumus pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos. Tikmēr Buļļuciema iedzīvotāji, kuri protestēja pret iecerēto 12 stāvu augsto apbūvi Lielupes krastā, svin mazu uzvaru – viņi ir sadzirdēti.

VARAM tagad jau atkārtoti vērtē Jūrmalas domes iesniegto argumentāciju par šogad martā pieņemto saistošo noteikumu Nr.8 argumentāciju un mēneša laikā “pieņems lēmumu par turpmāko rīcību”. Kā pasakā par krustcelēm, kurās varonim jāizvēlas ceļš, pa kuru iet, VARAM uz “Ir” jautājumu, vai ministrija atcels iedzīvotāju protestus raisījušos plānojuma noteikumus, atbild: “Iespējami šādi varianti: teritorijas plānojuma grozījumu apturēšana pilnībā, daļā vai nosūtīt lūgumu atsevišķas lietas precizēt.”

Buļļuciema iedzīvotājs un arī Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Žugovs šopavasar veica vietējo iedzīvotāju aptauju par Jūrmalas domes 24.martā pieņemtā pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem, kas cita starpā paredz arī daudzstāvu apbūvi Buļļuciemā. Konkrētajos zemesgabalos Lašu ielā 31 un 34 jaunais plāns atļauj celt namus līdz pat 12 stāvu augstumam, un tie tautā jau ieguvuši iesauku “Lielupes Dubaija”.

Žugovs “Ir” informē, ka viņam izdevies aptaujāt 248 mājokļu īpašniekus, no kuriem 98% bijuši pret šo Jūrmalas domes ieceri Buļļuciemā. “Buļļuciemam pievērsām īpašu uzmanību, jo 12 stāvu augstceltnes Lielupes ietekā ir vislielākā nejēdzība, un iedzīvotāju paraksti vēstulē VARAM ministram Kasparam Gerhardam apliecina, ka Jūrmalas domes vadībai būtu jārēķinās ar Buļļuciema iedzīvotāju viedokli,” “Ir” saka Žugovs.

Viņš arī teic, ka vienlaicīgi kopā ar Jūrmalas Aizsardzības biedrību (JAB) tika savākti vairāk nekā 2000 jūrmalnieku paraksti arī par virkni citu izmaiņu Jūrmalas teritorijas plānojumā, kas tika iesniegts VARAM. Iedzīvotāju iebildes attiecas uz vairākiem zemesgabaliem Bulduros, Dubultos un Dzintaros, kas ir pats pilsētas centrs ar dārgākajiem apbūves gabaliem un kur vietām paredzēta apbūve kāpās vai patlaban esošajā mežā.

VARAM Jūrmalas domei nosūtīja valsts sekretāra Rinalda Muciņa parakstītu vēstuli, kurā ministrija pašvaldībai norādīja, ka pilsētas iedzīvotājiem, kurus neapmierina teritorijas plānojuma grozījumi un teritorijas izmantošanas noteikumi, ir jāsniedz atbilde pēc būtības. Ministrija secinājusi, ka pašvaldības atbildes iedzīvotājiem bijušas formālas un tajās nav doti pietiekoši skaidri argumenti izvēlētā risinājuma pamatojumam. Tāpat nav gūta pārliecība par sniegtās informācijas lietderību un atbilstošu izvērtēšanu ar sabiedrības interesēm kopumā.

Ministrija pirms četriem mēnešiem Jūrmalas domei norādīja, ka “atbildes nesniegšana pēc būtības pārkāpj labas pārvaldības principus” un “neveicina personu uzticību pašvaldības izstrādātajiem teritorijas attīstības risinājumiem”.

Marta beigās VARAM savā piecu lappušu garajā vēstulē lūdza Jūrmalas domei “atcelt saistošos noteikumus Nr.8 un veikt nepieciešamos precizējumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”.

Kamēr dome apdomājās un rakstīja atbildi VARAM, nesnauda ne JAB, ne Žugovs, vācot iedzīvotāju parakstus, rakstot jaunas protesta vēstules. Jūlija sākumā JAB saņēma ministrijas Reģionālās attīstības politikas departamenta direktora R.Bremšmita parakstītu vēstuli, un Žugovs ar Buļļuciema iedzīvotājiem nopriecājās, ka tās saturs pēc būtības ir līdzīgs pirms četriem mēnešiem rakstītajai vēstulei domei – “ministrija ir lūgusi Jūrmalas pilsētas domi atcelt saistošos noteikumus Nr.8 un veikt nepieciešamos precizējumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”. Ministrija pašvaldībai aizrādīja, ka atbildes iedzīvotājiem jāsniedz pamatotas un pēc būtības, kā arī norādīja, ka Jūrmalas teritorijas plānošanas grozījumos “nav ievērots līdzsvars starp privātpersonu un sabiedrības interesēm un nav sniegts argumentēts pamatojums priekšlikumu noraidīšanai”.

VARAM domei norādījusi, ka “daudzās funkcionālajās zonās un apakšzonās ir pārāk plašs papildizmantošanas veidu spektrs, kas atsevišķos gadījumos var radīt problēmas un konfliktus”.

Buļļuciema iedzīvotājus Žugovs savā vēstulē varēja informēt, ka parakstu vākšanai un vēstules rakstīšanai VARAM ir bijusi jēga – “ministrija neapstiprināja Jūrmalas domes saistošos noteikumus Nr.8”. Žugovs ir pārliecināts, ka JAB saņemtā ministrijas atbilde nozīmē – šogad 24.martā Jūrmalas domes pieņemtie pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi, kas raisīja pilsētnieku sašutumu, vēl nav spēkā, kas raisa cerības, ka pašvaldība ieklausīsies iedzīvotājos. Kā rīkosies Jūrmalas dome, vaicāja Žugovs un piebilda – no tā būs atkarīga turpmākā iedzīvotāju reakcija.

“Ir” vērsās pie Jūrmalas domes ar jautājumu, kāda būs tās reakcija uz VARAM iebildēm un iedzīvotāju protestiem. Ar preses dienesta starpniecību “Ir” saņēma atbildi, ka pašvaldība ministrijai atbildējusi uz tās 1.jūlija vēstuli un nepiekrīt VARAM izvērtējumam. Dome prasa ministrijai atļaut piemērot saistošos noteikumus Nr.8. Domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece raksta, ka, “iedziļinoties grozījumu būtībā, ikviens skaidri redzēs, ka vispārinātie un demagoģiskie apgalvojumi par pilsētas ainavas bojāšanu ir pilnīgi aplami – dabas teritoriju pieaugums ir pozitīvs”.

Par Buļļuciema teritorijā paredzēto 12 stāvu augsto apbūvi pašvaldība skaidro, ka tā jau ir atļauta spēkā esošajā detālplānojumā, kas apstiprināts 2013.gadā. Jūrmalas dome arī atgādina, ka par šo detālplānojumu JAB un dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība bija vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, kas 2014.gadā noraidīja iedzīvotāju prasību un neatcēla detālplānojumu. Tā kā neviena no pusēm tiesas spriedumu nav apstrīdējusi, tas 2014.gada 2.septembrī stājās spēkā.

Jūrmalas dome “Ir” raksta, ka tagad gaida VARAM atbildes soli.

“Ir” vēlējās noskaidrot, kāds tad galu galā būs VARAM lēmums. Ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone “Ir” atbildēja, ka pēc Jūrmalas domes atbildes vēstules saņemšanas “šobrīd tiek vērtēta argumentācija un mēneša laikā pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. Iespējami šādi varianti: teritorijas plānojuma grozījumu apturēšana pilnībā, daļā vai nosūtīt lūgumu atsevišķas lietas precizēt”.

VARAM arī norādīja, ka 1.jūlija vēstulē rakstītajā atzinumā par Jūrmalas teritoriālā plānojuma grozījumiem ietverts lūgums pašvaldības domei atcelt noteikumus, veikt labojumus un “organizēt vēl vienu Jūrmalas TP grozījumu publisko apspriešanu”. Papildus VARAM atzīmē, ka atbilstoši likumam ministram ir tiesības sešu mēnešu laikā izdot rīkojumu par saistošo noteikumu apturēšanu, “ja tiek konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām vai procedūras pārkāpumi arī tad, ja nav saņemti personu iesniegumi”.

No šīs četru mēnešu garās sarakstes pagaidām skaidrs ir viens, ka strīdīgo noteikumu apturēšanas jautājums kā karsts kartupelis tiek svaidīts no vienas puses uz otru. JAB pārstāvis Uldis Kronblūms “Ir” teic, ka pagaidām VARAM “neko nav apturējusi”, kā to savulaik izdarīja ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš apturēja ne tikai Rīgas domes pieņemtos pretrunīgos “puteņa brīvbiļešu” noteikumus, bet arī apturēja 45 000 kvadrātmetru plašu teritorijas apbūvi ar piecstāvu ēkām kāpās Dubultos, Kļavu ielas galā pie jūras.

Kā norāda Kroblūms, zīmīgi, ka skaistais 100-200 gadus veco priežu mežs atkal bija domes vēlmju “sarakstā”, bet pēc skandāla par šo un vēl divām teritorijām (Lielupe un Meža prospekta malā) pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) to vairs neiekļāva sabiedriskās apspriešanas otrajā kārtā.

Kronblūms piekrīt, ka VARAM ir lūgusi apturēt un novērst nepilnības, “taču neizskatās, ka kāds kaut ko gatavotos apturēt attiecībā uz mūsu iebildumiem”, proti, atzīt par prettiesiskiem saistošos noteikumus daļā, kas skar 14 vietas Jūrmalā, kur paredzēta masīva apbūve. Kronblūms uzskata, ka ministrijas atzinumos sniegtais viedoklis, ka teritorijas plānojuma grozījumos ietvertās izmaiņas “nav argumentētas, dod mums argumentus Satversmes tiesai”. Tajā JAB gatava griezties pēc tam, kad būs saņemts ministra galīgais lēmums par Jūrmalas domes teritorijas plānojuma grozījumiem un to īstenošanai nepieciešamo saistošo noteikumu Nr.8 likteni.