Jānis ar mammu Vizmu Belševicu pusaudža gados.
Rakstnieces Vizmas Belševicas 85. dzimšanas dienā viņas dēls Jānis Elsbergs sagatavojis grāmatu sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas pirmo izdevumu Nepazītā mīlestība un citi stāsti. Sarunā literāts dalās atmiņās par māti
Vizmas Belševicas runas laikā 1965. gada decembrī Rakstnieku savienībā valdīja kapa klusums. Tas bija dumpīgs notikums: jaunie rakstnieki sazvērējās nomest veco vadību, un Belševica 12 minūtes runāja par meliem kā ekonomisko faktoru padomju politiskajā sistēmā. Belševica grieza varas augonī rāmi un pārliecināti. Tad pieskārās ētikai. «Tas ietilpa viņas patiesīguma matricā,» par mātes pliķiem rakstniekiem komunisma cēlājiem saka viņas dēls Jānis Elsbergs.
Belševica sistēmu pliķēja arī dzejā, varas acīs kļūstot par «jaunatnes samaitātāju», kurai aizliedza publicēties. Viņas dzejas krājums Gadu gredzeni, kas iznāca 1969. gadā, ietver arī vēstures tēmu: Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām netieši pieskaras padomju okupācijas radītajam kaitējumam. Belševica divas reizes izvirzīta Nobela prēmijai, tomēr to nesaņēma.
