Darina princešu kleitas

Vienveidīgais pelēkums, kas padomju gados dominēja drēbju veikalos, bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis radītāju Olgu Krūzi pamudināja mūsdienu bērnus ietērpt krāsainās un jautrās drānās

Dzimusi 80. gados, kad uz skolu visas meitenes un zēni devās vienādās formās un arī ikdienas ģērbs bija atkarīgs no pašu spējas kaut ko uzšūt, Olga tagad savu un arī citus bērnus vēlas tērpt koši. Pagrieziena punkts viņas dzīvē bija pirms trim gadiem, kad Olga atgriezās no dzīves Anglijā un viņai piedzima meita Anna. Sēdēt mājās, rokas klēpī salikusi, viņa nevēlējās, tādēļ nolēma meklēt savu biznesa nišu. 

Olgas vecmāmiņa bija drēbniece, taču citas saiknes ar modi un šūšanu viņai nav bijis. Tas nekas, Olga smejoties saka, – viņa nekad nemeklējot vieglākos ceļus, tāpēc bez bailēm ienirusi bērnu modes pasaulē. Greznas, no krāšņiem audumiem darinātas kleitas bija netipiskas praktisko latviešu garderobei, taču šajā virzienā Olga saskatīja savu pasauli.

Made in Latvia

Biznesu Olga sāka bez kredītiem un investoriem, sākumā ieguldot pašas sakrātos 2000 latu. «Sievietei biznesā nav viegli, daudz jāziedo ģimenes laiks,» pirmsākumus atceras Olga. Viņa neslēpj sava uzņēmuma cenu – palaidusi garām ne vienu vien meitas pirmā dzīves gada svarīgu brīdi, tāpēc tagad, ja kāda draudzene domā par savu biznesu, iesaka šo soli apdomāt ļoti nopietni. «Jebkurš bizness ir risks», jārēķinās, ka sūrais darbs sāks atpelnīties pēc gadiem trim. Sākumā šuvusi gan pēc individuāliem pasūtījumiem, gan pamazām veidojosi kleitu līnijas.

Salīdzinoši mazajā veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā aiz melniem aizkariem slēpjas dažas šujmašīnas, taču tur darina tikai kleitu paraugus. «500 kleitu te uzšūt nav iespējams,» smejas modes māksliniece. Tiesa, sākumā šis tas darināts arī veikala darbnīcā. Tagad Lazy Francis kleitas un kostīmus zēniem šuj četrās ražotnēs, kuru pakalpojumus uzņēmums pērk. Visas kleitas ir Made in Latvia, uzsver Olga, tās pēc Lazy Francis pasūtījuma šuj Jelgavā, Valmierā, Rīgā un Pierīgā.

Kas slēpjas aiz nosaukuma Lazy Francis? Pirms trim gadiem kleitu darinātājas firmas logo bija uzticēts radīt māksliniecei Kristīnei Luīzei Avotiņai. Viņa uzzīmēja zaķi ar spārniem. Bērni, aplūkojot lidojošo zaķi, secināja, dzīvnieks ir sliņķis, jo negrib skriet kājām. Tā nosaukumam radās pirmais vārds lazy, kas angļu valodā nozīmē slinks. Angliski tāpēc, ka bijis skaidrs – firmas vārdam jābūt starptautiski saprotamam. Savukārt Francis tika piedomāts klāt, jo, kā saka Olga, šis ir unisex vārds, kuru pasaulē dod gan zēniem, gan meitenēm. Tiesa, tagad lidojošais zaķis vairs nerotā veikala logo, uzņēmums gadu pēc dibināšanas piedzīvoja zīmola maiņu un zaķis aizstāts ar nosaukuma pirmajiem diviem burtiem LF.

Tā dēvētajā fast fashion laikmetā, kad veikali ir pārbāzti ar lētiem, masām domātiem apģērbiem, pievērsties modes biznesam šķiet neprātīgi. Olga uzskata, ka lielveikalos pieejamās preces kvalitātes ziņā atbilst savai cenai, taču ar fast fashion zīmoliem viņa nemaz nekonkurē. «Katrai lietai ir savs pircējs,» Olga pievērš uzmanību sevis darināto kleitu audumam, kvalitātei, tērpa krāšņumam.

Lai gan veikalā izkārtās kleitas ir greznas, tās ir pietiekami bērnišķīgas, jo Olga grib, lai meitene viņas kleitā izskatās meitenīgi. «Man nepatīk, ja bērns izskatās kā pieaugušais.»

Kannu iznāciens

Latvijā tipisks pircējs 80% gadījumu ir mamma ar meitu. Biežāk kleitas pērk meitenēm vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem. Olga stāsta, ka Latvijā joprojam bērnu modē dominē klasiska, cilvēki reti eksperimentē. Te populāri ir meiteni saģērbt kā eņģelīti. Piemēram, Olgai ir apģērbu kolekcija, kas veltīta mēmā kino zvaigznei Čārlijam Čaplinam, tās radīšanai pat iegādātas tiesības izmantot slaveno tēla siluetu – vīriņu ar katliņu un spieķi. Tajā ir elegantas meiteņu frakas, bet lielākā daļa Latvijas pircēju tās nepērk, jo uzskata, ka mazajai dāmai puiciskā fraka nepiedien.

Savus pircējus Olga dala trijās kategorijās – pastāvīgie, tādi, kuri meklē tērpu īpašam dzīves gadījumam, un tie, kuri iepērkas atlaižu laikā. Kādi vēl ir tirgošanās noslēpumi? Olga saka – svarīgi, lai vienmēr pieejami visi kleitas izmēri. Ja klients atnāk un vajadzīgā izmēra nav, atnāk otrreiz un atkal nav, tad skaidrs – trešo reizi viņš šajā vietā kāju nespers.

Galvenais modes biznesā ir atpazīstamība, uzskata Olga. «Jo lielāka atpazīstamība, jo straujāk aug pārdošana,» stāsta kleitu darinātāja.

Lazy Francis savu zvaigžņu stundu piedzīvoja nupat. Prestižajā Kannu kinofestivālā Olgas darinātā kleita nomirdzēja uz sarkanā paklāja. Vienpadsmit gadus vecā aktrise Rūbija Bārnhila, turoties pie pasaulslavenā režisora Stīvena Spīlberga rokas, pa Kannu festivāla kāpnēm kāpa, tērpusies latvietes darinātajā kleitā.

Kā visi mūsdienu bērni, arī Rūbija savu kleitu meklēja internetā, smejas dizainere. Lazy Francis tērpus var atrast lielākajā bērnu apģērbu interneta veikalā Childrensalon.com, kur nopērkami tādu zīmolu kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli un citu modes grandu tērpi. Uzzinot, ka mazā zvaigzne grib viņas kleitu, Olga devās uz Angliju, lai klātienē tiktos ar Rūbiju. «Telpā bija ļoti daudz pasaules augstākā līmeņa dizaineru tērpu, bet Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis kleitu,» neslēpjot prieku, pavasara notikumus atstāsta Olga.

Dizainerei bija divas dienas, lai kleitu pielāgotu mazās aktrises augumam, bija jāpāršuj tērpa augšdaļa un jākoriģē garums, no apakšmalas jānoņem zvaniņi. Meitenei šķindoņa patika, taču skaņa varētu traucēt intervijās. Olga atzīst, ka tas bijis izaicinājums, jo mazā aktrise kleitu bija uzmērījusi tikai vienreiz – pēc tā vajadzēja to pielāgot viņas augumam. «Bija skaidrs – ja kleita nederēs, tad uz sarkanā paklāja viņa to nevilks.»

Olga līdz pēdējam brīdim nezināja, vai meitene kleitā ietērpsies. Pirms paša festivāla saslima Olgas meitiņa un arī pati māksliniece nejutās labi, tāpēc ielūgumu uz šo svarīgo pasākumu neizmantoja un palika mājās. Internetā skatoties pasākuma tiešraidi, liels bija prieks redzēt, ka Rūbija nāk, tērpusies viņas darinātajā kleitā. «Tā bija liela publicitāte», daudzi cilvēki arī te, Latvijā, rakstīja, taujāja, kur kleitu var nopirkt. Taču Latvijas veikalā šo kolekciju Olga netirgo – tā pieejama vienīgi ārzemju interneta veikalos.

Pāris kleitas pēc Kannu pasākuma izmantoja arī slaveni stilisti, tāpēc tagad Latvijā darinātā kleita būs aplūkojama glancētu žurnālu lappusēs. «Tā veidojas zīmola atpazīstamība,» priecājas Olga.

Veikals Londonā

Kā Olgas kleitas nonāca Childrensalon.com vietnē? Viņa smejas, ka modes biznesā bieži visu nosaka pazīšanās, taču šajā gadījumā nostrādāja viņas neatlaidība un darbs. Šajā vietnē pieejamas luxury drēbes jeb dārgie zīmoli, kurus atļauties var ne katrs.

Olga skaidro, ka bērnu modē, gluži kā pieaugušo, gadā rada divas kolekcijas – pavasara/vasaras un rudens/ziemas. Tās Latvijas veikalā netirgo, jo cenu dēļ noiets nebūtu liels. Radot savu pirmo augstās modes kolekciju, Olga devās uz Londonu, kur bāzējas Childrensalon. Taču pirmais mēģinājums iekļūt prestižajā veikalā neizdevās. Olga nepadevās, radīja jaunu, zīda tērpu kolekciju, kurā ietilpa arī tagad slavenā Rūbijas kleita, un to briti paņēma.

Parasti interneta veikali strādā tā – atnāk pasūtījums, preces autors nosūta pircējam preci, bet veikals saņem starpnieka komisiju. Childrensalon paši nopērk uzreiz visu kolekciju, tāpēc viņiem ir svarīgi, lai zīmols, kuru viņi piedāvā pircējiem, ir ilgdzīvotājs. Olga domā, ka briti latviešu piedāvājumā saskatīja potenciālu, nu nopirktas jau divas Lazy Francis kolekcijas.

Pēc nedēļas Olga dosies uz Londonu, kur tuvākajā laikā plānots atvērt Lazy Francis veikalu. Jau atrastas telpas, uzņēmēja dosies tās aplūkot. Tas ir nākotnes lielākais plāns – atvērt savu veikalu modes mekā. Olga atzīst, ka tas ir liels izaicinājums, principā tas pats, kas sākt jaunu biznesu. «Risks!» Nav iespējams uzminēt, ko mazās britu dāmas gribēs vilkt mugurā, kas viņas uzrunās. Taču no biznesa viedokļa Lielbritānijas lielākais pluss ir tas, ka bērnu apģērbam netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis, kas Latvijā ir 21%. Olga stāsta, ka gribētos, lai arī Latvijā ir atvieglojumi, piemēram, jaunam uzņēmumam pusgada nodokļu atlaides.

Sēžot saražoto kleitu ielenkumā, Olga neslēpj – vienmēr skatījusies eksporta virzienā. «Esmu Latvijas patriote, taču te pirktspēja ir tāda, kāda nu ir», lielākas iespējas modes biznesā ir ārzemēs. Lai arī viņas tērpu kolekcijas nopērkamas jau minētajā Childrensalon, Londonas veikalā Harvey Nichols un citur, Olga savas greznās kleitas vēlas redzēt arī citās pasaulslavenās tirgotavās.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Manas pašas ambīcijas. Vēlme pierādīt sevi.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Ja sāktu visu no jauna, tad visu darītu par 60% citādi. Lielākā kļūda bija ieguldīt līdzekļus, kā vēlāk izrādījās, nevajadzīgos mārketinga pasākumos, tos līdz galam neizanalizējot.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Jādomā bizness, kuram ir eksporta iespējas, jo Latvijā pirktspēja ir maza.