Jānis Avotiņš ir, iespējams, šobrīd ārzemēs vissekmīgākais Latvijā dzīvojošais gleznotājs.
Viņa gleznas nav izteikti komerciālas. Saistībā ar Avotiņa izstādi 2008. gadā Ludviga forumā Āhenē, Vācijā, izdotā kataloga ievadā rakstīts: «Viņa tumši neskaidrajām, bieži vien sapņiem līdzīgajām dvēseles ainavām ir maz sakara ar kliedzošajām mākslas biznesa mahinācijām. Tās drīzāk uzbur alternatīvas, fundamentāli pazaudētas pasaules.»
Tomēr Avotiņa gleznas rotā daudzas starptautiski slavenas, nozīmīgas privātkolekcijas Eiropā, ASV un Japānā, tajā skaitā pazīstamo kolekcionāru Fransuā Pino (Francois Pinault), Čārlza Sāči (Charles Saatchi), Sandreto Re Rebaudengo (Sandretto Re Rebaudengo) krājumus. Avotiņš ir viens no retajiem latviešu gleznotājiem, kura darbi iekļauti prestižajā Art Basel mākslas tirgū. Pirms nedēļas noslēdzās Avotiņa darbu izstāde Londonā Ibid galerijā, drīz tiks atvērta izstāde Minhenē, un gada beigās plānota viņa personālizstāde Losandželosā.
Taču, kamēr Avotiņa darbus apbrīno un pērk ārzemēs, Latvijas mākslas vidē viņš tikpat kā nav manāms. Pirms dažiem gadiem viņš piedalījās lielā latviešu mākslinieku grupas izstādē Rīgas Mākslas telpā, taču pēdējo reizi viņa personālizstāde Latvijā bijusi tālajā 2004. gadā, turklāt tā notika puspamestās VEF rūpnīcas telpās. Tiem, kam laimējās to redzēt, noteikti palikusi prātā ne tikai industriālā vide, bet arī gleznas, vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš tā laika apskatīt tik daudz viņa darbu vienuviet Latvijā nav bijis iespējams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.