“Latvijas piens” piedāvā “Trikātai KS” ķīlu pret rūpnīcas parādsaistībām (papild.)

“Latraps” gatavs atpirkt “Latvijas piena” daļas no “Trikāta KS”

Jelgavas rūpnīca SIA “Latvijas piens” izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam “Trikāta KS”, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām – zīmolu “Trikāta”, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, “Trikāta KS” būs tiesīga zīmolu pārdot.

“Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam “Trikāta KS”, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

“”Latvijas piens” izteica piedāvājumu “Trikātai KS”, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. “Trikāta KS” piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,” sacīja Skudra.

“Latvijas piena” akcionāra graudkopības kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA atzina, ka “Trikātai KS” atkārtoti ticis izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums.

“Mūsu rūpe ir, lai visiem kooperatīvu zemniekiem būtu drošības sajūta. Tādēļ atkārtojām piedāvājumu, kuru gan tā izteikšanas pirmajā reizē, apmēram pirms mēneša, kooperatīvs nepieņēma,” atzina Ruža.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs atzina, ka patlaban turpinās sarunas un to detaļas no savas puses viņš nekomentēs.

Jau ziņots, ka uzņēmumu “Latvijas piens” plāno pamest tā dibinātājs un lielākais īpašnieks, aptuveni 200 zemniekiem piederošais kooperatīvs “Trikāta KS”. Tam piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs “Latraps”, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Patlaban “Latraps” pieder 32% “Latvijas piena” daļu, savukārt “Trikāta KS” – 53,7%.

“Mēs esam izteikuši “Trikātai” piedāvājumu pirms mēneša, kas varētu daudz ko risināt. Pašlaik “Trikāta” vēl nav izlēmusi,” teica “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

“Trikāta” gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī “Latvijas piena” padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, bijušais baņķieris, kurš nupat konsultēja ASV investorus bankas “Citadele” iegādes darījumā.

Lēmums pārdot daļas saistīts ar milzu parādiem visiem 200 kooperatīva dalībniekiem – tiem par pienu nav maksāts vairākus mēnešus. “Iemesls tikai viens – lai mēs varētu norēķināties ar saviem zemniekiem par pienu,” skaidroja “Trikāta KS” vadītājs Uldis Krievārs.

Kooperatīvs palicis parādā, jo tam savukārt naudu par piegādāto pienu nemaksāja pašam daļēji piederošais “Latvijas piens”. Parādi veidojušies jau sen, bet punktu pielika krīze piena tirgū Krievijas embargo dēļ – parāds uzblīdis līdz trīs miljoniem eiro.

“Gribējām dot iespēju “Latvijas pienam” strādāt, un ir gan iestrādes, gan tirgi, gan produkts. Bija ļoti smaga izvēle. Mēs, cik varējām, tik vedām. No oktobra līdz aprīlim mēs bijām vienīgie piegādātāji “Latvijas pienam”. Varbūt esam par daudz iedevuši,” teica Krievārs.

Ruža atzina, ka “Latvijas piens” plāno pilnībā norēķināties ar “Trikātu”, jo zemnieki šajā situācijā nedrīkst ciest. Viņaprāt, labi domātais projekts iepriekš vienkārši ticis ne pārāk veiksmīgi pārvaldīts.

“Latraps” par “Latvijas piena” dalībnieku kļuva pirms gada. “Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,” minēja Ruža.

“Latraps” vadītājs norāda, ka pašreizējās saistības tiek pildītas. Turklāt plānots paplašināt “Latvijas piena” darbību, tāpēc tam papildus tiek meklēti arī pilnīgi jauni investori. “Latvijas piena” dalībnieku vidū pašlaik vēl ir piensaimnieku kooperatīvs “Dzēse” un Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS.

(papildināta no sākuma)