Saeima Bičkoviču atkārtoti apstiprina par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Parlamenta lēmums stāsies spēkā 16.jūnijā

Saeima Ivaru Bičkoviču atkārtoti apstiprināja par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju. Par Bičkoviča atkārtotu apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 27, bet atturējās četri. Parlamenta lēmums stāsies spēkā 16.jūnijā.

Pret Bičkoviča kandidatūru balsoja “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības frakciju deputāti. Savukārt četri Nacionālās apvienības deputāti atturējās, bet vēl divi nebalsoja par Bičkoviču. Toties 7 frakcijas deputāti pievienojās “Saskaņas”, ZZS un NSL korim par Bičkoviča kandidatūras apstiprināšanu augstajā amatā. Jāpiebilst, ka šis bija atklāts balsojums.

Arī Saeimas Juridiskās komisijas vairākums iepriekš atbalstīja Bičkoviča kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai šajā amatā, ziņo LETA.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V) šodien Saeimas sēdē norādīja, ka 2008.gadā Bičkovičs sāka strādāt kā AT priekšsēdētājs ar dalītu uzticības mandātu un viņam bija iespēja ar darbiem celt AT autoritāti sabiedrības acīs. Taču partija “Vienotība” ir ieklausījusies daudzos tiesnešos un skaidri dzirdējusi, ka viņi nav apmierināti, piemēram, ar AT pastāvošo favorītismu. Lībiņa-Egnere arī norādīja, ka pašlaik arī ir vērojama situācija, ka starp tiesnešiem esošās “melnās avis” liek labajiem tiesnešiem justies slikti.

“Tiesneši, kuri labi un godprātīgi dara savu darbu, šobrīd netiek novērtēti tādēļ, ka tiesneši, kuri to nedara, gluži vienkārši paliek tiesnešu rindās,” uz attiecīgo problēmu vērsa uzmanību parlamentāriete.

Lībiņa-Egnere norādīja, ka “Vienotība” balsos pret Bičkoviču un aizsāka diskusiju par Saeimas tiesībām noraidīt AT plēnuma piedāvāto kandidātu, jo Saeimas deputāti nevar pildīt tikai pastnieka funkcijas. Savukārt deputāts Andrejs Elkniņš (S) sacīja, ka parlamenta apstiprinātie AT pārstāvji ir pieņēmuši neatkarīgas tiesu varas lēmumu un normatīvajos aktos nav minēts, kas notiek, kad netiek apstiprināts izvirzītais kandidāts. Viņš pauda, ka šodienas lēmums parādīs, cik lielā mērā Saeima atļausies iejaukties neatkarīgas tiesu varas lēmumos.

Elksniņš arī atsaucās uz bijušās Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (V) iespējamo viedokli, tāpēc deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka Čepāne būtu Elksniņam izskaidrojusi, ka Saeimas deputāti nav podziņu spiedēji. Savukārt parlamentārietis Ringolds Balodis (NSL) debatēs norādīja, ka atbalsta Elksniņa teikto, ko “var citēt universitātes juristu lekcijās”. Saeima gan var balsot pret, taču tad jāliek profesionāls risinājums, un nevar nekaunīgi “mest kapeiku” tik ilgi, līdz uzkrīt tās vēlamā puse jeb kādai partijai parādās kandidāts, ko tā varētu atbalstīt.

Deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka Saeima nedrīkst kļūt par balsošanas mašīnu, un pauda, ka pēc sarunas ar kandidātu Latvijas Reģionu apvienības frakcija neguva pārliecību, ka Bičkovičs spēs īstenot kvalitatīvas nepieciešamās reformas. Parlamentārietis Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka nav sajūsmā nedz par Bičkoviču, nedz par otru AT plēnumā izskatīto kandidātu Andri Guļānu, taču tiesneši nav virzījuši kādu trešo kandidātu, kuru būtu iespējams atbalstīt.

No Bičkoviča prezentācijas AT plēnumā un Saeimas komisijā izriet, ka starp viņa prioritātēm nākamajam darbības periodam ir Tieslietu padomes lomas stiprināšana un funkciju paplašināšana, AT reformas noslēgums, mehānisma ieviešana lietu uzkrājuma samazināšanai, kā arī tiesu sistēmas komunikācijas stratēģija. Vēl starp viņa prioritātēm būs tiesnešu atbildība par tiesu sistēmas reputāciju.

AT priekšsēdētājs iepriekš atzina, ka par viņa līdzšinējo darbību ir izskanējusi kritika arī no paša kolēģiem un viņš nekad no tās nav norobežojies. “Ir, protams, lietas, kas izdevušās un kas mazāk izdevušās. Bet jautājums ir par to, vai iepriekšējā darbība bijusi tāda, kas prasa tādu radikālu apturēšanu [..]. Ja sistēma ir vērsta uz attīstību, tad, izrunājot lietas, kas izdevušās, kas nav izdevušās, var turpināt otro darba cēlienu pildīt,” iepriekš uzsvēra Bičkovičs.

Bičkovičs Latvijas Universitātē ieguvis jurista izglītību. Viņš bijis Aizkraukles rajona tiesnesis un kopš 90.gadiem AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. 1999.gadā Bičkovičs tika ievēlēts par AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju. Viņš divas reizes ticis ievēlēts par Tiesnešu biedrības prezidentu, un 2008.gadā Bičkovičs tika ievēlēts par AT priekšsēdētāju.

AT plēnumā tiesneši par AT priekšsēdētāja kandidātu izvirzīja pašreizējo tiesas priekšsēdētāju Bičkoviču. Par viņa kandidatūru nobalsoja 23 tiesneši, savukārt par otru kandidātu – Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Andri Guļānu – savu balsi atdeva 15 tiesneši. Divi tiesneši balsojumā atturējās.

Bičkovičs AT vada kopš 2008.gada. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” turpmāk AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi un viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.