Lūkass: ES valstis, arī Latvija, var īstenot individuālus pasākumus pret Krieviju

ES jāizstrādā visaptveroša politika, kā reaģēt uz Krievijas draudiem

Eiropas Savienība (ES) ir sarežģītā pozīcijā, jo tā ir sašķelta, taču šādā situācijā katra valsts, tai skaitā Latvija, var sākt īstenot individuālus pasākumus, šādu viedokli raidījumam “LNT Ziņu TOP 10” pauda “The Economist” apskatnieks Edvards Lūkass.

“Piemēram, mana valsts, Lielbritānija, varētu būt daudz stingrāka saistībā ar Krievijas netīrās naudas atmazgāšanu. Naudas atmazgāšanai lielāku uzmanību, iespējams, vajadzētu pievērst arī Latvijai,” uzskata Lūkass.

Viņaprāt, ja ES nav gatava darboties kolektīvi, nekas nevar atturēt ieviest individuālās sankcijas gan vīzu, gan naudas jautājumos. Nekas neliedz atsevišķām valstīm darīt visu, kas ir to spēkos, lai palīdzētu Ukrainai.

Viņš ES šonedēļ pieņemto lēmumu par sankcijām pret Krieviju neuzskata par adekvātu atbildi, paužot viedokli, ka ES demonstrē savu vājumu attiecībā uz Krieviju.

“[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins tagad var spēlēt “skaldi un valdi” spēli, it īpaši ar saviem jaunajiem draugiem [Grieķijas galvaspilsētā] Atēnās. Tā ir nopietna problēma, un mums vajadzēs smagi strādāt, lai to pārvarētu,” brīdina apskatnieks.

Viņš uzsver, ka ES jāizstrādā visaptveroša politika, kā reaģēt uz Krievijas draudiem. Sankcijas šajā stratēģijā būtu tikai viens no instrumentiem.

Kā ziņots, saistībā ar prokrievisko kaujinieku sākto Austrumukrainas pilsētas Mariupoles apšaudi šonedēļ Briselē tika sasaukta ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme, lai spriestu par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Tomēr sākotnējās runas par jaunu ekonomisko sankciju vēršanu pret Krieviju nedēļas gaitā pamazām pieklusa. Pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ceturtdien ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni kā galveno panākto sasniegumu nosauca termiņa pagarināšanu esošajām sankcijām. Vēl papildus plānots papildināt to personu sarakstu, pret kurām noteikti mantiski un ceļošanas ierobežojumi, kā arī izstrādāt vēl kādus nekonkretizētus pasākumus pret Krieviju.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nenoliedz, ka papildu sankcijas drīzāk ir simboliskas – tās esot signāls, ka ES ir gatava rīkoties, ja atkārtosies kas Mariupoles slaktiņam līdzīgs. Pēc viņa vārdiem, tas, kas ir lēmumā, ir bijis par aptuveni 70% saskanīgs ar Latvijas pozīciju.

Tas, ka jaunās sankcijas ir tikai simboliskas, tiek skaidrots ar Grieķijas nostāju. Valstī tikko pie varas nākusi radikāli kreiso valdība, kurai piedēvētas īpaši draudzīgas attiecības ar Krieviju. Tomēr tajā, lai jaunās sankcijas pret Krieviju būtu maigas, ir ieinteresētas daudzas valstis, ne tikai Grieķija, uzskata ārlietu eksperts Andris Sprūds.

“Un Eiropā būtībā nav vilkmes, jaudas padziļināt eskalāciju vai sankcijas pret Krieviju. Un tāpēc daži, es negribētu teikt, ka ir laimīgi par Grieķijas jauno valdību, bet var izmantot arī ieganstu Grieķiju – nu redziet, te ir valsts, kas absolūti iebilst pret sankcijām. Un lielajām valstīm varbūt pat paveras lielākas manevra iespējas,” komentē Sprūds.

Viņš uzskata, ka Krievijas ekonomikai sankcijas ir “iekodušas”, un ar to Putinam ir jārēķinās arī nākotnē. Viens pīlārs, viens lielais balsts, uz ko viņš ir būvējis savu nākotni, ir bijusi ekonomiskā labklājība, un tas šobrīd ir zem zināmas jautājuma zīmes, norāda eksperts.

Pašlaik ES noteiktās ekonomiskās sankcijas paredz, piemēram, aizliegumu pirkt vai pārdot Krievijai ieročus, piegādāt preces militārajai sfērai, savukārt Krievijas bankām un vairākiem uzņēmumiem noteikti ierobežojumi piekļūt ES finanšu tirgiem. ES “melnajā sarakstā” iekļauti 132 politiķi, separātistu līderi un uzņēmēji, kuriem aizliegts ieceļot, iesaldēti līdzekļi un īpašumi. Sarakstā atrodas arī 28 organizācijas un uzņēmumi. Krievija uz Eiropas sankcijām reaģējusi, nosakot embargo ES pārtikai.