Tiesneši konferencē saņem asu kritiku, paši tiesu sistēmas ” ēnas pusēm” nepievēršas

Izvērtējot Tieslietu padomes darbu, likumdevēja pārstāvji aicina tai nebūt tikai “arodbiedrībai”

Gadskārtējā Tiesnešu konferencē piektdien vairāki konferences viesi mudināja tiesu sistēmu nopietnāk izvērtēt situācijas, kas met ēnu uz tiesnešu reputāciju sabiedrības acīs un aktīvāk iesaistīties taisnīgas un efektīvas tiesu sistēmas stiprināšanā, taču paši tiesneši par šiem jautājumiem izvēlējās konferencē vispār nerunāt, novēroja Ir.lv

Augstākās tiesas (AT) un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs konferencē norādījis, ka Tieslietu padomes izveidošana un darbība ar plusiem un mīnusiem bijusi nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanai, ziņo LETA. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) pauda, ka padomes izveidošana sevi attaisnojusi tikai daļēji, jo sākotnēji bijušas cerības, ka tā lielāku uzmanību pievērsīs tiesu varas “ēnu pusēm”, nevis darbosies tikai kā “arodbiedrība”.

Tieslietu padome pēc ilgām un plašām diskusijām tika izveidota pirms četriem gadiem – tā ir koleģiāla institūcija ar būtiskām pilnvarām, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Padomē ietilpst augstākās tieslietu sistēmas amatpersonas un vēlēti tiesnešu pārstāvji.

Saeimas Juridiskās komisijas priešsēdētāja, kas arī ir Tieslietu padomes sastāvā, uzsvēra, ka jau ilgāku laiku valsts augstākās amatpersonas saņem uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās atsevišķi pirmās instances tiesas tiesneši tiek vainoti negodprātīgā likumu normu piemērošanā, un sūdzības tiek saņemtas jau “kilogramos”.  Saeimas rokās ir tikai likumu grozīšana, tāpēc Čepāne atzina, ka situācijas uzlabošanai likumdevējs turpmāk sagaida lielāku iniciatīvu no Tieslietu padomes.  “Novēlu, lai Tieslietu padome apzinātos savu lomu un aktīvāk iesaistītos tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā,” rezumēja Čepāne.

Vairāki runātāji norādīja uz Tieslietu padomes iespējamo pilnvaru paplašināšanu, un Bičkovičs norādīja, ka kompetenču paplašināšana būs vajadzīga sevišķi attiecībā uz tiesnešu karjeras virzības jautājumiem. Bičkovičš minēja, ka varētu veikt uzlabojumus Tieslietu padomes sastāvā, kas tieši ietekmētu tās iespējas darboties neatkarīgi un efektīvi. “Cita starpā būtu jāpārvērtē, vai pašlaik Tieslietu padomes sastāvā ietilpstošie “netiesneši” ir optimālā izvēle,” izteicās padomes priekšsēdētājs – proti, izpildvaras un likumdevēja pārstāvju darbība padomē gan atbilstot starptautiskajiem standartiem, tomēr esot jānodrošina, lai sastāvs būtu iespējami nepolitisks.

Tāpat padomes priekšsēdētājs norādīja, ka Tieslietu padomei vajadzētu būt tai institūcijai, kas “atspēko nepamatotus pieņēmumus par tiesu varu no mediju un no citu varu puses”. Lai Tieslietu padome varētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, tai ir jānodrošina iespēja iesniegt priekšlikumus jebkurā jautājumā, kas var ietekmēt tiesas. “Iespējas pašreiz vairāk ietekmē Tieslietu padomes ierobežotā kapacitāte, nevis nepilnības vai trūkumi normatīvajā regulējumā,” pauda Bičkovičs.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) piekrita, ka Tieslietu padomes devums ir bijis nozīmīgs, un pauda, ka padomei ir potenciāls un tās kompetences paplašināšanās iespējas nav izsmeltas. Tomēr arī ministrs, līdzīgi kā Čepāne, norādīja, ka Tieslietu padomes redzeslokā vajadzētu būt to gadījumu izvērtēšanai, kas met ēnu uz tieslietu sistēmu. Bērziņš piebilda, ka Tieslietu padomei nav jābūt ātrās reaģēšanas vienībai, bet tai vajadzētu operatīvāk iesaistīties konkrētu problēmu risināšanā.

“Daudz pārmetumu tieslietu sistēmai izteikts par tās noslēgtību, nevēlēšanos skaidrot vai pamatot savu viedokli, nesaprotamajiem lēmumiem, neskaidrajiem spriedumiem. Atzīstot, ka daļa šo pārmetumu ir pamatota, tomēr mēģinot saglabāt veselīgu līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām zināt un likuma noteiktajiem tiesas procesu ierobežojumiem, esam sapratuši komunikācijas nozīmi sabiedrības izglītošanas un izpratnes veidošanā par tiesu darbu. Lai to veiksmīgi turpinātu, Tieslietu padome, Tiesu administrācija un Tieslietu ministrija izteikušas gatavību iesaistīties Tiesnešu ētikas komisijas izstrādātajā tiesu komunikācijas vadlīniju projekta turpmākā izstrādāšanā,” izteicās ministrs. 

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) savā uzrunā sacīja, ka Tieslietu padomes panākumus turpmākajā darbā noteiks tas, cik aktīvi padome spēs identificēt problēmas sistēmas iekšienē, cik bieži izrādīs iniciatīvu un radīs jaunas idejas, piedāvājot risinājumus. Saeimas priekšsēdētāja minēja, ka pēdējā laikā kā nopietna problēma ir iezīmējusies nesamērīga un likuma garam neatbilstoša tiesību normu iztulkošana un piemērošana, un šie atsevišķie gadījumi met negatīvu aizdomu un negodīguma ēnu uz visu tiesu sistēmu kopumā.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja minēja, ka dažreiz tiesneša lēmums var mainīt un neatgriezeniski ietekmēt pat valsts likteni. “Tādēļ, lai arī mēdzam teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi un neviens cilvēks nevar būt pasargāts no kļūdu pieļaušanas savā darbā, tiesnešiem ir jābūt gluži kā pārcilvēkiem, jo kļūdas tiesnešu lēmumos var nest vienlīdz neatgriezeniskas sekas tām, kādas var radīt neprecīzs ķirurga skalpeļa grieziens,” pauda Āboltiņa. 

“Stipra un neatkarīga tiesu vara ir ikvienas demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens, tādēļ svarīga ir ne vien sabiedrības pārliecība, ka likumu piemērošana tiek īstenota neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā, bet arī katra tiesneša apziņa par paša un kolēģu godprātīgu rīcību visos gadījumos un vienlaikus nelokāma nostāja un principiāla iestāšanās par tām vērtībām, kas liktas Tiesnešu ētikas kanonos gadījumos, kad radušās šaubas par to ievērošanu,” rezumēja Āboltiņa. 

Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izteicās, ka Tieslietu padome nejūtas pārāk uzklausīta, un norādīja uz konfrontāciju starp dažādiem varu atzariem, piebilstot, ka likumdevēja attieksmei dažreiz vajadzētu mainīties. 

Līdztekus Tieslietu padomes vēlēšanām un pirmo četru gadu darbības izvērtējumam Tiesnešu konferencē pārskatu par darbu sniedza arī tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns un Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.