Āfrikas cūku mēri var apturēt, izšaujot mežacūkas

Citu valstu pieredze rāda – vīrusu nevar iznīcināt, bet jāiemācās ar to sadzīvot

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) divos mēnešos Latvijā pieveicis 200 kilometru, un eksperti brīdina – ja netiks izšautas mežacūkas, kas pārnēsā nāvējošo sērgu, var nākties slēgt visas mājas cūku fermas, izkaujot dzīvniekus, ko lauku uzņēmēji audzē pārdošanai. Tā liecina žurnāla „Ir” izpēte.

Tas uz laiku likvidētu cūkkopības nozari, un zaudējumus sliktākā scenārija gadījumā pagaidām uzņēmēji atturas prognozēt. Laukkopji jau pirms pāris gadiem cēla trauksmi, ka mežacūkas strauji vairojas, nodarot postījumus tīrumiem. Tagad to blīvums pieaudzis līdz vidēji 20 dzīvniekiem uz hektāru medību platības, un tik lielā populācijā ĀCM vīruss strauji izplatās, brīdina biologi.

Biologs, mežzinis un dabas pētnieks Vilnis Skuja skaidro – ne tikai mežacūku blīvā populācija, bet arī plēsīgo putnu paradums baroties ar kritušajiem slimajiem dzīvniekiem un no tiem pārnest vīrusu pat līdz 100 km tālu jaunas barības meklējumos, strauji izplata sērgu. Tās nonākšana mājas cūku novietnēs galvenokārt ir cilvēku neuzmanīgas darbības rezultāts, tāpēc jāievēro visstingrākā biodrošība, nedodot cūkām medījumu vai citus pārtikas atlikumus, neļaujot baroties mežacūku apmeklētā laukā u.tml.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Zemkopības ministrijas eksperti aprēķinājuši – lai apturētu ĀCM izplatību mežacūku populācijā, to blīvums jāsamazina līdz 5 dzīvniekiem uz 1000 ha medību platības. PVD atbalsta lauksaimnieku ierosinājumu noteikt mežacūkas par nelimitēti medījamu dzīvnieku, lai tās varētu medīt zemnieki savās teritorijās.

Kā liecina ZM dati, cūkkopības īpatsvars kopējā lauksaimniecības nozarē pērn bāzes cenās bija lēšams vairāk nekā 82 miljonu eiro apjomā. Cūku audzētāju asociācija pagaidām vēl nepublisko iespējamos zaudējumus, ja nāksies slēgt lielās fermas. Taču atsevišķām saimniecībām nākas sastapties ar grūtībām, mēģinot iegūt finansējumu biznesa attīstībai, jo bankas vairs netic tā nākotnei tuvākajā laikā.

Veterinārārsts, graudu audzētājs un mednieks Jānis Bite vēsta – mežacūku izšaušanā jāievēro precīza taktika, izpētot, kādi dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret ĀCM izraisītāju un vispirms iznīcinot tos. Tad atlikusī populācija būs veselīgāka. Vairākās valstīs – Itālijā, Portugālē, Spānijā, arī Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Gruzijā – ir pat gadu desmitu pieredze, kā sadzīvot ar ĀCM, jo iznīcināt to nevar, un pagaidām nav arī vakcīnas.

Vairāk lasiet žurnālā „Ir” šonedēļ.