Labklājības ministrs: Jurševska konkursā uz vakanto amatu ieguvusi lielāko punktu skaitu
Valdība pirmdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārās sekretāres, bijušās labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) iecelšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktores amatā.
LM, kuru vada Jurševskas partijas biedrs Uldis Augulis, skaidro, ka Jurševska konkursā uz vakanto amatu ieguvusi lielāko punktu skaitu, kā arī viņai piemīt stratēģiskais redzējums par aģentūras attīstību, amatam un jomā nepieciešamā pieredze, atbilstoša izglītība un personīgās īpašības, ziņo LETA.
Jurševska ir strādājusi Nodarbinātības valsts aģentūrā, no 2010.gada līdz 2011.gadam ir bijusi labklājības ministre, vēlāk arī 11. Saeimas deputāte. Tagad viņa pilda LM parlamentārās sekretāres pienākumus un ir Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle.
Konkursam uz vakanto SIVA direktora amatu kopumā pieteicās 18 pretendenti. Kandidātiem bija jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt pieredzei tādas iestādes vadībā, kurā strādā ne mazāk kā 50 darbinieki, pieredzei budžeta veidošanā un vadībā, izpratnei par valsts pārvaldes darbību, rehabilitācijas un invaliditātes jautājumiem, labām analītiskām spējām, kā arī spējai pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.
Pirmais konkurss uz vakanto SIVA direktora amatu tika izsludināts 2013.gada 28.martā. Pretendentu atlases laikā konkursa komisija pieņēma lēmumu nevienu no 14 kandidātiem neizvirzīt SIVA direktora amatam, tādēļ tas noslēdzās bez rezultātiem un 2013.gada 8.maijā tika izsludināts atkārtots konkurss.
Kandidāts, kuru konkursa komisija atzina par vispiemērotāko direktora amatam otrajā konkursā, atsauca savu kandidatūru, pamatojot to ar iespējamām grūtībām, savienojot SIVA direktora darbu ar sabiedriskajiem pienākumiem, akadēmisko un zinātnisko darbību.
Ilggadējā SIVA direktore Regīna Simsone tika atbrīvota no amata 2013.gada 12.februārī. Šāds lēmums tika pieņemts, jo pārbaudēs aģentūrā LM atklāja nopietnus pārkāpumus Simsones darbā. Smagākais no tiem bija dienesta dokumentu viltošana ar atpakaļejošu datumu ar mērķi izvairīties no atbildības par nekvalitatīvu grāmatvedības sistēmas kārtošanu un nepietiekamu iestādes administratīvā darba organizēšanu.
Otrs smagākais viņas pārkāpums bija grāmatvedības sistēmas kārtošana pretēji tiesību normām, līdz ar to valsts budžetam, iespējams, radīts zaudējums 306 000 latu apmērā.
Simsone uzskata, ka ir nepatiesi apvainota, nepamatoti atstādināta no amata, un neatzīst pret viņu izvirzītās apsūdzības. Viņa apstrīdēja savu atbrīvošanu no amata tiesā. Savukārt tiesa pērn 29.jūlijā atzina par tiesisku Simsones atbrīvošanas rīkojumu.
Komentāri (20)