Atbalsta ieceri VDK dokumentus publiskot 2018.gadā

Saeimas komisija termiņu zinātniskajai izpētei pagarina par gadu

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti varētu kļūt publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien trešajam galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

“Jautājums, kas vienmēr ir piesaistījis lielu sabiedrības uzmanību, ir bijušās VDK dokumentu, tai skaitā tā dēvēto čekas maisu, publiskošana. Esam nonākuši pie secinājuma, ka šā jautājuma iesaldēšana uz gadu desmitiem nebūtu samērīga, taču arī nekritiska kartītēs ierakstīto vārdu publiskošana varētu nodarīt daudz posta. Ir skaidrs, ka šī kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ esam nolēmuši, ka sākotnēji jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte, pēc kuras šī informācija valdības noteiktā kārtībā būs pieejama publiski,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ar kuru VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai, kura jāizveido līdz 2015.gada 1.janvārim, atvēlot tās darbam attiecīgu finansējumu. Tāpat deputāti lēma līdz 2018.gada 31.maijam pagarināt plānoto termiņu, kādā būtu veicama VDK dokumentu zinātniskā izpēte. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredzēja izpēti veikt līdz 2017.gada 31.maijam, kas Nacionālās drošības komisijas ieskatā ir pārāk īss laiks, lai kvalitatīvi veiktu šo darbu.

Pēc izpētes darba veikšanas VDK dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.

Juridiskā komisija atbalstīja arī priekšlikumu, kas politiski represētajām personām paredz tiesības no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra saņemt informāciju par konkrētiem VDK darbiniekiem, kuri bija iesaistīti represijās pret konkrēto cilvēku. Šādas tiesības paredzētas arī personām, kurām ir pierādījumi, ka tās tikušas vajātas ideoloģisku motīvu dēļ, ievietotas brīvības atņemšanas iestādēs vai piespiedu kārtā ievietotas iestādēs, kur tām piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.

Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un likuma grozījumi nosaka Ministru kabinetam pienākumu turpmāk ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtēt, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi.

Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šogad. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesisku pamatu vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK, likumprojekts paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Par likumprojektu Saeimai vēl jālemj trešajā lasījumā.