Pēc uzvaras vēlēšanās Erdogans neslēpti draud saviem oponentiem

Iekšpolitiskā nestabilitāte sākusi aizbiedēt investorus, un liras kurss janvārī kritās līdz rekordzemam līmenim

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans pēc savas uzvaras pasludināšanas svētdien notikušajās municipālajās vēlēšanās piedraudējis saviem ienaidniekiem, ka tiem nāksies “samaksāt” par valdošās partijas apsūdzēšanu korupcijā un par valsts noslēpumu nodošanu atklātībai.

Svētdienas vakarā uzrunājot savus atbalstītājus no Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) galvenās mītnes balkona, Erdogans savus oponentus nosauca par “teroristiem” un “ļaunuma aliansi”. “No rītdienas, viņi varētu būt tie, kas bēg,” neslēpti draudēja premjerministrs.

Asais tonis, kādā viņš vērsās pret saviem pretiniekiem, liecina, ka Erdogans acīmredzot AKP panākumus vēlēšanās tulko kā tautas pilnvarojumu izrēķināties ar saviem ienaidniekiem, ziņo LETA/AFP.

Priekšvēlēšanu kampaņu aizēnoja cīņa starp Erdoganu un viņa kādreizējo sabiedroto – ASV dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, kura atbalstītāju tīklu, kas bauda lielu ietekmi policijā un tiesu sistēmā, premjerministrs vaino sazvērestībā nolūkā gāzt viņa valdību, izmantojot decembrī uzliesmojušo korupcijas skandālu.

Uz skandālu, kas metis ēnu pār Erdoganam tuvākajām aprindām, premjers reaģējis, sākot masveida tīrīšanas policijā un prokuratūrā. “Mēs iekļūsim [sazvērnieku] midzenī,” saviem atbalstītājiem paziņoja Erdogans. “Viņi samaksās, viņi tiks saukti pie atbildības. Kā var uzdrīkstēties apdraudēt valsts drošību?!”

Tikmēr iekšpolitiskā nestabilitāte sākusi aizbiedēt investorus, un liras kurss janvārī kritās līdz rekordzemam līmenim, kamēr Turcijas akciju vērtība kopš pagājušā gada sarukusi par aptuveni 8,6%.

Tomēr uz aizliegtās islāmistu bāzes dibinātās AKP panākumi vēlēšanās, kas varētu nodrošināt politisko kontinuitāti, pirmdien nedaudz nomierinājusi satraukto finanšu tirgu un liras kurss uzkāpis līdz augstākajai atzīmei pēdējo divu mēnešu laikā.

“No tirgus viedokļa vēlēšanu rezultāti vairāk vai mazāk atbilst ārsta priekšrakstam – pārliecinoša AKP uzvara, kas nostiprina Turcijas valdošās partijas pozīcijas,” atzīst Konsultāciju uzņēmuma “Spiro Valsts kredītrisku stratēģija” vadītājs Nikolass Spiro.

Pagājušajā nedēļā spriedze Turcijā sasniedza vēl augstāku pakāpi, kad failu koplietošanas vietnē “YouTube” tika publicēts Turcijas drošības dienestu un armijas amatpersonu slepenās sanāksmes ieraksts, no kura izrietēja, ka Ankara apsver iespējamo iebrukumu Sīrijā.

Tas izsauca bažas, ka valdība faktiski nekontrolē bruņotos spēkus, kā arī bailes, ka atklātībā var nonākt jauni graujoši materiāli.

Turcija ilgu laiku tika piesaukta kā piemērs demokrātijas iespējamībai musulmaņu pasaulē, un Erdogans tiešām īstenojis šķietami demokrātiskas reformas, kā arī mazinājis armijas lielo ietekmi uz politiku, kas Ankarai ilgi tika pārmesta. Taču tajā pašā laikā arvien manāmāka kļūst Erdogana slieksme uz autoritārismu, kā arī AKP centieni arvien lielāku lomu valstī piešķirt islāmam. Taču atklāti un skaļi par to sāka runāt pēc vardarbīgās protesta demonstrāciju apspiešanas pagājušā gada vasarā.

Neskatoties uz neapmierinātību ar Erdogana un viņa vadītās AKP varu, kas pieaug daļā Turcijas sabiedrības, rezultāti, kas iegūti pēc 98% balsu saskaitīšanas, liecina, ka par valdošo partiju svētdien notikušajās municipālajās vēlēšanās balsojuši 45,6% turku, kamēr opozīcijā esošo sekulāro Republikānisko Tautas partiju (CHP) atbalstījuši tikai 28% vēlētāju.

Erdogans norādījis, ka CHP vajadzētu paskatīties uz sevi spogulī, nevis kritizēt AKP. “Vecās Turcijas vairs nav. Šeit ir jaunā Turcija,” izraisot atbalstītāju ovācijas un saucienus “Allahu Akbar” (“Dievs ir varens”), paziņoja premjers. “Šodien ir uzvaras diena jaunajai Turcijai, 77 miljoniem vienoto (..) brāļu.”

Nonākot pie varas 2002.gadā, Erdoganam trūka pašam sava kvalificēta personāla, un viņš valsts iestādēs līdzšinējo sekulāri noskaņoto ierēdniecību sāka nomainīt ar Gilena sekotājiem. Tiek uzskatīts, ka Gilens, kurš kontrolē plašu skolu un uzņēmumu tīklu, palīdzēja Erdoganam lauzt arī armijas politisko varu. Lai nostumtu malā armiju, kas pati sevi bija pasludinājusi par sekulārās valsts iekārtas aizstāvi un ar lielām aizdomām lūkojās uz islāmistu veidoto valdību, Erdogans izmantoja tieši Gilena sekotājus, kas ar viņa svētību bija ieguvuši amatus policijā un tiesu sistēmā.

Taču pēdējā laikā starp abiem islāmistu līderiem radās domstarpības, Erdoganam cenšoties mazināt sava potenciālā sāncenša ietekmi. Plaisa starp abiem sāka augt īpaši strauji, kad premjers ķērās pie Gilena kontrolēto skolu slēgšanas.

Domājams, ka pēc uzvaras vēlēšanās Erdogans pastiprinās cīņu pret Gilenu un viņa sekotājiem. Sagaidāms, ka pret tiem tiks ierosinātas krimināllietas, kam sekos arī aresti.

Īpaši asa reakcija gaidāma uz pagājušajā nedēļā atklātībai nodoto ierakstu, kurā fiksēta izlūkdienesta priekšnieka Hakana Fidena tikšanās ar armijas un civilo drošības dienestu vadītājiem.