Ar rekonstrukciju spēlēm skolu jauniešiem veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju uz vienotas XX gs. vēstures notikumu izpratnes bāzes
Šogad barikāžu atceres nedēļā, kuras pasākumi sāksies nākamnedēļ, plašāka uzmanība tiks pievērsta skolēnu un jauniešu izglītošanai par pagājušā gadsimta 90.gadu notikumiem. Pirmo reizi tiks veidotas vēstures rekonstrukciju spēles skolu jauniešiem, kas ļaus iejusties barikāžu dalībnieku un Ziemassvētku kauju tēlos.
Šā projekta mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju uz vienotas XX gs. vēstures notikumu izpratnes bāzes, atgādinot, ka tā laika notikumi bija politisko ideju cīņa, nevis tautību, skaidro Integrācijas fonda projekta koordinatore Dita Auziņa. „Jāsaka godīgi – ir zināmas problēmas ar mazākumtautības skolām, viņi nav pārāk ieinteresēti dalībai pasākumos. Procentuāli latviešu skolu skolēni pret mazākumtautības skolēniem būs 70 pret 30,” Ir.lv saka Auziņa.
Barikāžu laika atceres pasākumi Rīgā notiks no 13. līdz 20.janvārim, kad tradicionāli tiks atgādināts par 1991.gada barikāžu laiku.
13.janvārī Zaķusalā norisināsies pirmā rekonstrukcijas spēle, kurā piedalīsies dažādu Latvijas skolu vidusskolēnu komandas. Kopumā paredzētas 10 komandas un katras komandas kapteinis būs 1991.gada barikāžu dalībnieks. Auziņa stāsta, ka tas palīdzēs radīt klātbūtnes efektu, iepinot arī reālus stāstus par to, kā bijis, kā pareizi celt barikādes, kas arī būs viens no komandu uzdevumiem. Vakarā iecerēts vienoties ar kopīgām dziesmām un sarunām pie ugunskura. Otrā rekonstrukcijas spēle ieplānota 18.janvārī, kas vairāk atainos Ziemassvētku kauju notikumus.
16.janvārī atceres pasākumi notiks pie Vecmīlgrāvja tilta, kur tika nogalināts pirmais barikāžu upuris – šoferis Roberts Mūrnieks. Šajā pašā dienā pulksten 12 Mārupes kapos būs atceres brīdis. Nākamajā dienā – 17.janvārī – pulksten 12 Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais aicina interesentus uz jaunas ekspozīcijas atklāšanu muzejā. Ekspozīcija tiks papildināta trijās jaunās telpās. „Iekārtot šīs telpas ir bijis mans sapnis 4 – 5 gadu garumā,” stāsta Zaļais.
Jaunās muzeja telpas ļaušot parādīt daudz vairāk par 1991.gada 20.janvāra notikumiem, kurus līdz šīm muzejs nav spējis atainot tieši vietas trūkuma dēļ. Vienā no jaunajām telpām apmeklētāji varēs iepazīties ar materiāliem, kas parāda, cik plaši atbalstītas 1991.gada barikādes bija visā pasaulē.
20.janvāra pasākumi vairāk būs saistīti tieši ar barikāžu aizstāvju godināšanu, tāpēc paredzēta gan ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, gan kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā. Pulksten 16.20 Raiņa bulvārī 6 tiks atklāta piemiņas plāksne. Barikāžu atceres pasākumi noslēgsies ar svētbrīdi un koncertu Rīgas Domā.
Barikāžu laiku 1991.gada janvārī jau 8.janvārī atzīmēt sāks arī Latvijas Televīzija, demonstrējot režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu „Doms” (1991), bet pēc tam divus otrdienu vakarus pēc kārtas – 21. un 28.janvārī – tiks demonstrētas 2011.gadā tapušās Zigurda Vidiņa dokumentālā filma „Tēvu barikādes” un Dzintras Gekas godalgotā filma par operatoru Gvido Zvaigzni. Zvaigzne tika nāvīgi ievainots 1991.gada 20.janvāra vakarā, kad notika uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai.
Visi barikāžu laika atceres pasākumi ir bez ieejas maksas.
Komentāri (15)
Andris 07.01.2014. 17.39
Fu! Šķebina tāda apzināti tendencioza, uzvārdam absolūti atbilstoša (lokani melīga) komentāru rakstīšana (nerunājot jau nemaz, ka ne par tēmu) – „mani slepenie novērotāji”. Tad jāatgriežas vēsturē un jāpaskatās, kas tie ir par putniem un kas, kā, cik tiesiski un „sociāldemokrātiski” viņus izperējis. Un neviens cits kā socdems, tolaik ārlietu ministrs F. Cielēns: „jādibina jauns sevišķs polītiskas izlūkošanas organs. Formāli tas jānodibina pie ārlietu ministrijas un man jākļūst par tā augstāko priekšnieku. (..) no Brūno Kalniņa vadītajiem sportistiem un sargiem jāorganizē kaujas vienībās ap 300–400 cilvēku, kas būtu turklāt apbruņojami ar automātiskām pistolēm. (..) Līdzekļi šiem mērķiem ņemami no valsts fonda sevišķām neparedzētām vajadzībām, par ko lemj ministru kabinets, un izsniedzami ārlietu ministram sevišķi slepenām vajadzībām. (..) Jau tuvākajā ministru kabineta sēdē ministru prezidents izprasīja zināmu summu ārlietu ministra rīcībā. Ar Skujenieku vienojāmies, ka mans izlūkošanas organs būs pilnīgi slepens. Ne tikai tā darbība būs slepena, bet arī par tā pastāvēšanu nekas nav izpaužams.” – ārlietu ministrs, kurš demokrātiskā valstī par valsts līdzekļiem noorganizējis savu partijisko slepenpoliciju! Un uz šādu salašņu „ziņojumiem” atsaukties 21. g.s.?! Līdz šķebīgumam prasti, bet katrs pelna maizi, kā nu prot un māk.
2
Inese > Andris 08.01.2014. 00.08
p.s. Atgādināšu cienījamajai publikai, kā noritēja pieminētais fašistiskais militārapvērsuma mēģinājums:
Valmieras garnizona leitn. Oliņš 1927. gada 21. janvāri ap plkst. 5 rītā ieradies savā rotā, sacēlis trauksmi, pavēlējis kareivjiem apģērbties kaujas tērpā un izdalījis kaujas patronas.
Devies otras rotas telpās un arī tur sacēlis trauksmi. Dežurējošo virsseržantu, kurš nav paklausījis, licis apcietināt un ieslodzīt atsevišķā istabā, noliekot pie durvīm sargus. Tad rotām uzdots steigšus ieņemt Jāņparka dzelzceļa staciju un pasta-telegrafa centrāli. Tas arī izdarīts.
Pa ceļam atbruņots policijas kārtībnieks Sūna. Telefona stacijā arestēta telefoniste Opmane. Prasīts pēc komunistiem un strādnieku sportistiem.
Oliņš zvanījis Cēsu garnizonam un uzaicinājis to pievienoties. Tad ieradies bataljona komandiers pulkv.-ltn. Kasparsons, apcietinājis Oliņu un kareivjus nogādājis atpakaļ kazarmēs.
0
Inese > Andris 07.01.2014. 23.48
Cik veikli sapreparēti citāti. Tikai “aizmirsāt” pieminēt 1927. gada 21. janvāra leitnanta Oliņa vadīto armijas daļas bruņotas sacelšanās mēģinājumu Valmierā.
Tieši pēc šī puča ar premjerministra Skujenieka svētību tad arī tika organizēts sevišķs polītiskās izlūkošanas orgāns, lai “demokratijas frontes vadītāji zinātu, kas notiek ienaidnieka nometnes vadībā”.
Atgādināšu jums, Cinīša k-gs arī, ko Cielēna k-gs sacīja publiskajā sapulcē nākamajā vakarā pēc Valmieras puča, citēju: “Dziļi emocionāliem vārdiem atgādināju upuŗus, kas nesti cīņā par brīvību 1905. gada revolūcijā un Latvijas Brīvības kaŗā 1919. gadā. Daudz, daudz asiņu liets par mūsu tautas brīvību. Brivība mums ir dārga, svēta. Bez tās nevaram dzīvot kā cilvēki.
Es brīdināju fašistiskos brīvības pretiniekus, ka mēs lietosim nāves sodu pret tādiem, kas ar bruņotu varu sacelsies pret mūsu demokratisko satversmi. Sevišķi brīdināju fašistiski noskaņotos virsniekus.
Es aicināju kareivjus neklausīt šādu virsnieku nelikumīgām pavēlēm, bet vajadzības gadījumā griezt savus ieročus pret viņiem, aizsargājot satversmi. Kas nelikumīgi pacels zobenu pret satversmi, to demokratijas zobens nesaudzīgi iznīcinās.
Rīgas strādniekiem un it īpaši darba jaunatnei tagad ir liels svarīgs uzdevums – būt arvien nomodā, lai dotu nāvīgu prettriecienu fašistiem.”
0
Kristīne 07.01.2014. 21.47
un neviena komentāra par tēmu…
2
Kristīne > Kristīne 07.01.2014. 23.43
“Pupurs pauž uzskatu, ka LTF savu mērķi sasniegusi – “pataisot mūsu tautu un zemi par pliku un nabagu, piespiežot cilvēkus masveidīgi braukt prom no savas dzimtenes”
==
Nabadzība, protams, ir reāla lieta, bet to nevar salīdzināt ar nabadzību jebkad iepriekš (PSRS laikos, Ulmaņlaikos utt.). Ļautiņi ēd vairāk un labāk, badā parasti nemirst, un, ja šāds risks pastāv, pastāv arī iespējas paēst bez maksas. Ļautiņu izbraukšana ir vairāk saistīta nevis ar reālu, bet gan relatīvu nabadzību – mēs esam nabagāki par daudzām bagātām valstīm, kurās drīkstam strādāt. Arī nabadzības uztvere galu galā nav īpaši objektīva, un ļautiņi jūtas nabagāki tāpēc, ka citi ir kļuvuši daudz bagātāki, nevis tāpēc, ka viņiem būtu mazāk iztikas līdzekļu.
0
Signija Aizpuriete > Kristīne 07.01.2014. 23.23
——–
“Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu”
http://www.la.lv/rupju-berni/
============================================================================
Šitādu galarezultātu arī vajadzētu rekonstruēt:
“Pupurs pauž uzskatu, ka LTF savu mērķi sasniegusi – “pataisot mūsu tautu un zemi par pliku un nabagu, piespiežot cilvēkus masveidīgi braukt prom no savas dzimtenes”.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tautas-frontei-25-pupurs-un-sarkanbaltsarkanais-karogs-simbola-neseja-atminas.d?id=43706947#ixzz2pkZRSssk
0
Annija 07.01.2014. 18.36
Man kauns, ka ar savu piedalīšanos barikādēs, esmu ļāvis sevi apmuļķot nelietīgajiem čekistiem, kas vienojās ar ASV un citu lielvalstu specdienestiem par Latvijas pārvēršanu pērkamā prieka meitā un garīgi sakropļotu, izmantotu cilvēku masā. Mūs nav par ko slavēt un mums nav par ko priecāties, atceroties, ka muļķīgā kārtā uzticējām varas grožus tieši tiem, kas tos drīz vien atņēma visai tautai, izkropļojot vienu Satversmes likumu pēc otra, padarot savas pozīcijas par nepieejamām. Par muļķību ir jāmaksā! Bet nekas! – Nekas šajā pasaulē nav mūžīgs. Varu iedomāties to nabaga nelietīgo tārpu milzīgās bailes, kad viņi apzinās, ka tuvojas nenovēršamais – pēdējie šīs dzīves mirkļi! – Robeža, aiz kuras neviens viņus neslavēs, un jau pa visam skaidri liekot saprast, ka par visu neizbēgami ir reiz jāmaksā!
1
+3
-6
Atbildēt
@aigarsaboltins > Annija 07.01.2014. 18.45
Kādas sēnes tu brūķē – sarkanās vai bālās mušmires? Varbūt palielini devu, pasaule kļūs tīrāka.
0