VK informācijas nopludināšanā saskata mēģinājumus izdarīt spiedienu (papild.) • IR.lv

VK informācijas nopludināšanā saskata mēģinājumus izdarīt spiedienu (papild.)

25
Bertolts Fliks. Foto: Ieva Lūka, LETA

LTV raidījums: valstij jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam

Nopludinot informāciju par iespējamām izmaksām saistībā ar ilggadējā “airBaltic” akcionāra Bertolda Flika prasību par interešu aizskārumu, ir mēģināts diskreditēt Valsts kancelejas darbu un ietekmēt tās viedokli.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka pirmo reizi desmit gadu laikā kopš starptautiskās tiesvedības funkcijas īstenošanas, Valsts kanceleja ir saskārusies ar šauru interešu ekonomisko grupējumu centieniem ietekmēt Valsts kancelejas atzinumu saturu par starptautisko investīciju strīdiem.

„Esam spiesti vērsties tiesībsargājošās iestādēs, informējot par personām, kas netiešā veidā cenšas ietekmēt Valsts kancelejas sniegto atzinumu saturu vairākos daudzmiljonu investīciju strīdos. Tāpat publiski paziņojam, ka Valsts kanceleja arī turpmāk spiedienam nepakļausies un juridisko ekspertīzi sniegs valsts interesēs! Esam gatavi, ka arī turpmāk Valsts kancelejas atzinumus sauks par „jokainiem un dīvainiem”,” norāda Dreimane. 

Šādi par VK juristu darbu ir izteicies satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Dreimane prognozēja, ka noteikta grupējumu pārstāvošās amatpersonas ies tālāk un centīsies diskreditēt par šiem jautājumiem atbildīgo VK juristu darbību, norādot uz saistībām ar dažādām tiesvedībās iesaistītām un sabiedrībā nepopulārām personām.

Valsts kancelejas (VK) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons otrdien pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt Valsts kancelejas viedokli. Viņš arī norādīja uz paralēlēm ar kādu reiderisma lietu, kur negatīva iznākuma gadījumā valsts nodokļu maksātājiem tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus latu. Šis grupējums, kas iesaistīts reiderisma lietā, un Flika lieta ar to esot savstarpēji saistīti, ziņo LETA.

“Mājieni, ko saņēmām, bija no konkrētas šauras ekonomiskās grupas. Mājieni bija no grupējuma pārstāvošajiem juridiskajiem konsultantiem un citiem pārstāvjiem,” pauda Mēkons. Viņš gan atsacījās publiski nosaukt konkrētus vārdus, bet norādīja, ka tie visi ir iesniegti drošībsargājošām iestādēm. Mēkons apgalvoja, ka šajā ekonomiskajā grupējumā esot iesaistīti sabiedrībā, kā arī biznesa vidē visai zināmi cilvēki.

Savukārt komentējot informāciju par iespējamām izmaksām starptautiskās šķīrējtiesas procesā, viņš atzina, ka Valsts kanceleja ir secinājusi, ka ir aizskartas Flika kā investora tiesības un šie miljoni būtu tā summa, kas būtu kā taisnīga kompensācija par viņa akcijām.

Mēkons aģentūrai LETA stāstīja, ka viņam ik pa laikam tiekot izteikti mājieni mainīt VK juristu atzinumus. Tāpat esot bijuši mēģinājumi diskreditēt viņa privāto uzņēmumu, izplatot informāciju, ka visās lietās, par kurām viņš sniedz atzinumus saistībā ar starptautiskajiem procesiem, patiesībā viņš aizstāvot investoru tiesības.

Jau ziņots, ka pirmdien Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” ziņoja – Valsts kanceleja secinājusi, ka valstij jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā.

“Panorāmas” rīcībā nonācis Valsts kancelejas sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu, ziņo „Nozare.lv”.

Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas premjeram Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī Valsts kancelejai.

Valsts kanceleja uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām.

Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons dokumentā norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar “Panorāmas” rīcībā esošo informāciju, šajā gadījumā, kā norādījis Valsts kancelejas eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15 līdz 16 miljonu latu kompensāciju Flikam.

Valsts kanceleja uzsver, ka tās viedoklis nav valsts viedoklis un valsts viedokli paudīs SM. Valsts kanceleja vērsusi uzmanību uz standartiem, kādi 50 gadus ir atzīti starptautiskajās šķīrējtiesās. Valsts kanceleja izvērtējusi situāciju un sniegusi viedokli par to, kā šī lieta izskatās no šķīrējtiesas puses.

Mēkons raidījumā sacīja, ka žēl par atzinuma nonākšanu publiskajā vidē, jo tā ir tiesvedības taktika un stratēģija, ko parasti ne viena ne otra neizpauž, tāpēc Valsts kanceleja atzinumu klasificējusi atbilstoši likumam.

SM uzsver, ka ar Fliku norit tiesvedība un nekāda nauda pirms tās Flikam netiks maksāta. Jautājums par jebkādu maksāšanu būtu valdības kompetencē un tikai pēc tam, kad visas iesaistītās iestādes būs sniegušas savus viedokļus.

Valsts kancelejas sagatavotajā dokumentā esot norādīts: valstij nodalot Flikam piederošās “airBaltic” akcijas no konvertējamām obligācijām, starptautiskā šķīrējtiesa var uzskatīt, ka valsts pārkāpusi objektīvu paļāvību, ziņoja “Panorāma”.

No Flika pretenzijas izriet, ka viņš vēlas no valsts panākt 62 miljonus latu, informēja “Panorāma”.

“airBaltic” ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Patlaban galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru – Latvijas valsts un SIA “Baltijas Aviācijas sistēmas” – vienošanās pameta 2011.gada rudenī. “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās piederēja Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.

 

Komentāri (25)

silvija_vitina 24.09.2013. 08.25

Divdesmit gadus cīnījāmies (un laikam joprojām cīnāmies) ar PSRS atstāto “mantojumu”. Tagad klāt pie šā “mantojuma” ir pieplusojies arī nothing special ēras treknais mantojums. Pareksi, metalurgi, dz/ceļa un rīgas satiksmes afēras…. uzskaitījums gaužām nepilnīgs.

Nu jau arī pamazām tiekam pieradināti pie domas, ka “nāksies rēķināties” ar vēl pārdesmit miljoniem. Uz teju miljarda fona parex gadījumā un 50 ļimoniem metalurga gadījumā šitais, protams, ir absolūtais sīkums. Norīsim, ka nemetas! Tomēr, cik ilgi un cik lieli pārsteigumi mūs vēl sagaida?

+11
-1
Atbildēt

0

juhans 24.09.2013. 08.45

Interesanti gan. Iespējamās „ziepes” savārīja SM (vai precīzāk, konkrēti cilvēki, kas strādāja SM), bet par tām neatbild ne SM, ne konkrēti cilvēki, bet mēs visi jeb kolektīvās atbildības princips darbībā.

Skaidrojums: „Collective responsibility is a concept or doctrine, according to which individuals are to be held responsible for other people’s actions by tolerating, ignoring, or harboring them, without actively collaborating in these actions.”/http://en.wikipedia.org/wiki/Collective_responsibility/

+8
-1
Atbildēt

0

grislits 24.09.2013. 09.35

Man viens cits jautājums – kādēļ vispār ir vajadzīgs statuss – “ierobežotas pieejamības dokuments”, ja tie dokumenti tik un tā visu laiku nonāk žurnālistu rokās un kļūst publiski pieejami? Katru nedēļu tiek nopludināti kādi dokumenti, vai tas ir normāli?

+7
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu