Pāvests savā pirmajā dokumentā ticīgajiem uzsvēris baznīcas sociālās vēsts nozīmīgumu
Pāvests Francisks savā pirmajā dokumentā ticīgajiem aicinājis samazināt Vatikāna pilnvaras un paudis pārliecību, ka katoļiem vairāk jāiesaistās palīdzības sniegšanā tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Francisks norādījis, ka ir atvērts ierosinājumiem par to, kā būtu jāmainās pāvesta lomai, piebilstot, ka “pārmērīga centralizācija (..) sarežģī baznīcas dzīvi”.
Vienlaikus Francisks norādījis, ka neuzskata, ka no pāvesta būtu jāgaida galīgs un pilnīgs vārds ikvienā jautājumā, kas skar baznīcas dzīvi. Bīskapiem jābūt “patiesai doktrinārai autoritātei”, uzskata pāvests.
Ticības gada noslēguma dievkalpojumā Vatikānā 24.novembrī Francisks 36 cilvēkiem no 18 pasaules valstīm, kas pārstāvēja visus piecus kontinentus, pasniedza evaņģelizācijas tēmai veltīto apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”. Viens no šiem cilvēkiem bija Liepājas katoļu bīskaps Viktors Stulpins, kurš ir viens no jaunākajiem ticības gadā ordinētajiem bīskapiem pasaulē, ziņo LETA.
Franciska pirmais apustuliskais pamudinājums “Evangelii gaudium” tapa, balstoties uz bīskapu pārrunāto jaunajai evaņģelizācijai veltītajā sinodē. Pirms gada tajā piedalījās arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Savā apustuliskajā pamudinājumā, kas sabiedrībai tika prezentēts pirmdien, Francisks uzsvēris baznīcas sociālās vēsts nozīmīgumu. “Nabagie (..) tiek apsūdzēti vardarbībā, bet bez vienlīdzīgām iespējām dažādas agresijas un konflikta formas atradīs auglīgu augsni un galu galā eksplodēs,” norādījis Francisks.
Vēršoties pie ticīgajiem, pāvests norādījis, ka attiecības ar islāmu kļuvušas ļoti svarīgas Romas katoļu baznīcai, jo musulmaņu imigrantu skaits daudzās tradicionāli kristīgās valstīs pieaug. “Mums, kristiešiem, būtu jāsagaida musulmaņu imigranti mūsu valstīs ar mīlestību un cieņu – tāpat kā mēs ceram tikt uzņemti un cienīti islāma tradīcijas valstīs,” norādījis pāvests.
“Es prasu un pazemīgi lūdzu šīs valstis garantēt kristiešiem brīvību lūgties un praktizēt savu ticību, paturot prātā brīvību, ko islāma sekotāji bauda Rietumu valstīs,” norādījis Francisks.
Liela daļa apustuliskā pamudinājuma veltīta garīgiem jautājumiem, galvenokārt nepieciešamībai pret ticību izturēties ar lielāku līksmību. “Ir kristieši, kuru dzīves līdzinās lielajam gavēnim bez Lieldienām,” norādījis Francisks, piebilstot, ka kristīgajai vēstij nevajadzētu būt “grēku un trūkuma katalogam”, bet gan centieniem citu labā.
Dokumentā iekļauti arī praktiski padomi priesteriem sprediķu sagatavošanā un aicinājums dibināt ciešāku saikni ar savas draudzes locekļiem. “Mūsu baznīcas durvīm vienmēr būtu jābūt atvērtām,” uzsvēris pāvests. “Es nevēlos baznīcu, kas pārņemta ar atrašanos centrā un beigās attopas savaņģota apsēstību un procedūru tīklā,” norādījis katoļu baznīcas galva, nosodot “struktūras, kas dod nepatiesu drošības sajūtu (..), kamēr cilvēki mirst badā mūsu durvju priekšā”.
Francisks arī iepriekš aicinājis veidot baznīcu, kas būtu mazāk centrēta Vatikānā, kā arī nosodīja Svētā Krēsla galmu, kuru pārņēmušas pasaulīgās vērtības.
Salīdzinot ar savu priekšgājēju pāvesta amatā Benediktu XVI, Francisks, šķiet, nostājies uz reformu ceļa. Viņš ir izveidojis kardinālu grupu, kurai jāsniedz viņam padomi par baznīcas pārvaldīšanu un jāizpēta tās reformēšanas iespējas.
Vatikāns šomēnes arī sāka visās katoļu diecēzēs konsultācijas par plašu jautājumu loku, tai skaitā par garīdznieku attieksmi pret viendzimuma pāriem un šķirteņu laulāšanu, tomēr apustuliskajā pamudinājumā šie jautājumi nav aplūkoti.
Komentāri (27)