IZM mudina arī LU sākt sarunas par apvienošanos ar RPIVA

LU budžeta vietu samazinājums uzņemšanai 20% apmērā būs ekonomikas, vadības zinības un pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmām, izņemot prioritārās nozares

Lai novērstu studiju programmu dublēšanos valsts universitātēs, Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) jāsāk sarunas par iespējamu institucionālo apvienošanos, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), vēsta LETA.

Kā  informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdzīgas sarunas norit par līdzīgu studiju programmu apvienošanu Latvijas centrālajās universitātēs – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Ministrs kā piemēru minējis programmēšanas un informāciju tehnoloģiju studiju programmu apvienošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, elektronikas – Rīgas Tehniskajā universitātē.

Tikšanās laikā ar augstskolu pārstāvjiem ministrs norādīja, ka LU specializācija ir un paliks sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, tāpēc nākamajā studiju gadā budžeta vietu pārdale neskars galvenās specializācijas jomas – politikas zinātni, komunikācijas zinātni, informācijas pārvaldību, bibliotēkzinātnes un informāciju, psiholoģiju, socioloģiju un tiesību zinātni, kā arī humanitārās zinātnes un dabas zinātnes.

Sarunās ar LU tika panākts, ka atbilstoši ekonomikas un darba tirgus pieprasījuma prognozēm budžeta vietu samazinājums uzņemšanai 20% apmērā būs ekonomikas, vadības zinības un pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmām, izņemot prioritārās nozares. Ministrs atbalstīja LU rektora ierosinājumu attīstīt un stiprināt vēl citus sociālo zinātņu studiju virzienus, piemēram, diplomātijas studijas.

LU tika informēta, ka arī medicīnas studijām nākamajā studiju gadā tiks samazinātas budžeta vietas par 8%, ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) norādījumus par specialitātēm, kurās ir konstatēta mediķu pārprodukcija. Pēdējo divu gadu laikā VM ir samazinājusi budžeta studiju vietu skaitu par 16% Rīgas Stradiņa universitātei, LU šāda pārdale līdz šim netika īstenota.

Jau ziņots, ka, sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā “Izglītība” budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.

Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu – finansējuma apjomu vienai vietai.

Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu – vismaz 20 studentus.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.

2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām – 5 925 544 miljoni latu.