FOTO: Mākslas muzeja jaunajai piebūvei bedre izrakta

Muzeja rekonstrukcijas veicēji iepazīstina ar darbu gaitu un problēmām

Pašiem savs amfiteātris pagalmā, seno laiku greznība un mūsdienu tehnoloģijas – tāds nākotnē būs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Tagad nesen konstatētais gruntsūdeņu spiediens un plaisas vēsturisko ēku vairs neapdraud, tomēr barga ziema nākotnes plānus gan varētu aizkavēt.

LNMM trešdien vēra durvis un ļāva medijiem izstaigāt nu jau kādu laiku slēgto pagalmu, vēsturisko ēku un pa kāpnēm uzkāpt līdz pašiem bēniņiem, kur līdz šim apmeklētāji netika ielaisti. Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas skatītājiem atklāsies jau citāds muzejs.

LNMM ēkā, kas kalpojusi jau 100 gadu, šogad februārī sākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kuru gaitā līdzās muzejam parka pusē tiks izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm. Projektā kopumā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 24 miljonus latu, no kuriem gandrīz 15 miljoni latu ir Rīgas domes finansējums, 9,2 miljoni latu – Eiropas Savienības līdzekļi, bet valsts piešķirtais finansējums ir 243 000 latu.

Celtniecības trokšņiem skanot fonā, būvdarbu vadītāji, uzraugi un pasūtītāji kopā ar bariņu žurnālistu trešdien pagalmā ierauga paliela izmēra bedri, kur reiz atradīsies jaunās izstāžu zāles, bet patlaban darbojas celtnieki.

Būvbedres malas jau ir nostiprinātas ar betona plāksnēm un metāla konstrukcijām. Ir iebūvēti pamatplātnes enkuri, iebetonēta pamatplātne un pirmās sienas. Te atradīsies trīs izstāžu zāles 600, 100 un 80 kvadrātmetru platībā. Vidējai no tām būs stikla jumts, bet lielajā un plašajā zālē mākslinieki varēs nodoties pilnīgai radošai brīvībai. 

„Tā ir tā saucamais „Baltais kubs”. Tā [izstāžu zāle] ir ļoti pieprasīta un vajadzīga, jo mums lielākā daļa izstāžu zāļu ir vēsturiskajos interjeros,” stāsta muzeja direktore Māra Lāce. „Vēsturiskie interjeri telpai dod savu pievienoto vērtību. Taču „Balto kubu” mākslinieki varēs pakļaut savām vēlmēm, iegribām un katras izstādes raksturam.”

Pirmais muzeja remonts notika 20. gadsimta sākumā, bet pēdējais – 80. gados. Atjaunoto fasādi iecerēts nokrāsot tādos toņos, kas būs ļoti līdzīgi muzeja sākotnējam izskatam – sienas gaiši pelēkas, kolonnas smilškrāsas dzeltenā un logu ailes tumši zilas.

Tagad ieejot muzejā, jāpaspēj visu aplūkot, jo šādas telpas vairs nevarēs skatīt. Telpas ar augstajiem griestiem tiek restaurētas – dažas sienas apklātas plēvēm, prožektori spīd, putekļi virmo. Muzeja greznākās daļas – vestibila zonas – freskas arī apklātas ar plastiku, bet vienai no tām meistars tieši atjauno krāsas.

„Interjers ir ļoti daudzslāņains,” stāsta SIA “Re&Re” restaurācijas projektu vadītājs Roberts Vecums. „Ar arhitektiem un visiem pārējiem centīsimies atrast muzejam viņa pirmatnējo izskatu. Sienas ir saglabājušas pirmatnējo apdari. Vīnes krāsas tehnikā ir krāsotas sienas, uz kurām virsū veidots tapetes raksts. Zīmējums tiks gan iekonservēts, gan papildināts.”

Gatavojoties restaurācijai, notika izpēte, kas vēl arvien turpinās. Vasarā tika veikti gan arhitektoniskās, gan laboratoriskās izpētes darbi. Atklājās, ka, piemēram, mākslīgā marmora kolonnas un bronzējums, kas ir zelta imitācija, nāk no 20. gadsimta sākuma. 

Lai muzejā paturētu senās detaļas, ir nepieciešams pierādīt to dzīvotspēju, stāsta Vecums. „Es domāju, ka gala risinājums interjeram būs piezemētāks, vienkāršāks un vieglāks, bet arī bagātāks un greznāks” .

Ir.lv jau rakstīja par pazemes apjoma darbu pēkšņo pārtaukšanu neparedzētā gruntsūdeņu daudzuma un spiediena dēļ, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās bija parādījušās plaisas. Tagad bedre pazemes piebūvei ir izrakta 10 metru dziļumā, lai vēlāk pārtaptu divos stāvos. Gruntsūdeņu problēmas dēļ sākotnēji paredzēto 19 metru garo enkurpāļu vietā tagad pamatos tiks iebūvēti septiņus metrus gari enkurpāļi.

Kļūdainu hidroģeoloģisko datu dēļ LNMM jaunā pazemes apjoma būvniecības gaitā radušies papildu tēriņi 309 000 latu apmērā, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora Oļega Burova (GKR) teikto citē LETA.

Jaunās pazemes piebūves savienošanu ar vēsturisko muzeja ēku apgrūtinās arī plaisas nama sienā. Tiesa, tās gan vairs nepalielinās un tiek kontrolētas ar elektronisku ierīci, kas ik pēc 5 minūtēm mēra plaisas platumu. Tiklīdz plaisas platums pārsniegs 0,15 mm, būvdarbu vadītāji saņemšot trauksmes zvanu īsziņas veidā, stāsta SIA “Re&Re” projekta vadītājs Valdis Koks.

Par vēsturiskās ēkas un grunts ģeoloģisko izpēti ir atbildīgi projektētāji – Lietuvas arhitektu biroji „Processoffice” un „Andrius Skiezgelas Architecture”. Pēc arhitekta Vitauta Biekšas („Processoffice”) vārdiem, iespēja, ka projektu atkal nāksies izmainīt neparedzamu apstākļu dēļ, tagad esot maza, bet tomēr pastāv.

Oļegs Burovs teic, ka zemes darbi tika sākti pirms divām nedēļām. Tagad tie turpināsies līdz maijam, bet, iestājoties aukstākam laikam, varētu tikt pārtraukti pavisam. Projekta vadītājs Valdis Koks teic, ka betonēšanas darbi prasa īpašu tehnoloģiju. Ar īpašām sildīšanām un papildus pretsala piedevām betonam un citiem līdzīgiem pasākumiem darbus var veikt līdz mīnus 10 grādu salam, bet, ja aukstums sasniedz mīnus 15 – 20 grādus, tad darbi būs jāpārtauc.