Par papildus finansējuma piešķiršanu pagaidām netiek runāts
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi – pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
“Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,” apgalvoja Burovs.
Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.
SIA “Re&Re” biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume aģentūrai LETA vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: “Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir 6 metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.”
Tikmēr muzeja vēsturiskās ēkas fasādē, parka pusē, kur norit pazemes apjoma rakšanas darbi, parādījušās plaisas. Burovs uzsvēra, ka tiešsaistes režīmā tiek veikts nepārtraukts plaisu monitorings, kura datus saņem visi iesaistītie speciālisti un pasūtītāji. “Nekā traģiska tur nav,” apgalvoja Īpašuma departamenta direktors.
Šo apstākļu dēļ būvdarbu veicējiem nācies noteikt izmaiņas darbu organizācijā un projektā un mainīt tehnoloģijas, taču situācija tiek kontrolēta un darbi turpinās, sacīja Burovs.
Radušos sarežģījumu dēļ būvniekiem, visticamāk, neizdosies iekļauties sākotnēji noteiktajos būvniecības termiņos, bet pagaidām nav iespējams konkrēti atbildēt, cik daudz laika būs nepieciešams sarežģījumu novēršanai un būvdarbu pabeigšanai. Precīzāk par šo jautājumu varēs spriest nākamā gada maijā, kad plānots pabeigt apakšzemes apjoma izbūvi un betonēšanu.
Jaunie tehnoloģiskie risinājumi un tehnikas dīkstāve prasa papildu līdzekļus, taču par nepieciešamību piešķirt jau tā vērienīgajam projektam papildu līdzekļus vēl netiek runāts – pagaidām neparedzētās izmaksas ir iespējams segt no līdzekļu ekonomijas, kas radās projektēšanas un būvniecības laikā. “Nav runa, ka būvdarbi tiktu apturēti vai nepietiktu finansējuma,” uzsvēra Īpašuma departamenta direktors.
Burovs norādīja, ka ar visām iesaistītajām pusēm – pasūtītāju, Īpašuma departamentu, projektētājiem un celtniekiem – noslēgta vienošanās, ka 6.novembrī plkst.13 notiks atvērto durvju diena, kurā visi interesenti tiks informēti par aktuālo situāciju un problēmām.
Kā ziņots, šā gada 11.februārī LNMM ēkā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10A, uzsākti plašākie remontdarbi pēdējo simts gadu laikā. Kopējās projekta izmaksas ir 24 miljoni latu, kas ir divreiz vairāk nekā sākotnēji plānotie 12 miljoni latu. Ar Rīgas domes lēmumu tika noteikts, ka maksimālo summu, 24 miljonus latu, nevarēs mainīt līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. No kopējām izmaksām 15 miljonus latu sedz Rīgas dome, 8 miljoni latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet valsts budžeta dotācija – 211 765 lati. Muzeja rekonstrukcijas darbus sākotnēji tika plānots pabeigt 2015.gadā.
Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbus iepirkuma konkursa rezultātā veic SIA “Re&Re”. Uzņēmuma ģenerāldirektors Didzis Putniņš jau pirms darbu sākšanas atzina, ka projekts ir sarežģīts, jo īpaši pazemes izbūves daļā un tās savienošanā ar simtgadīgo ēku. “Projekta gaitā būs ne viens vien izaicinājums, tomēr esmu pārliecināts, ka 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, mums būs pašiem sava mazā Luvra, kur varēs droši uzglabāt un izstādīt ne tikai nacionālās pērles, bet arī pasaules mākslas šedevrus,” šā gada janvārī pauda Putniņš.
LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – LNMM galvenā ēka – bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.
2010.gada 25.maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi. Žūrijas komisija 2010.gada 30.septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu. Pagājušā gada 24.janvārī tika parakstīts līgums par LNMM rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projektam ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.
Komentāri (25)