Pat kokteiļu ekosalmiņi no makaroniem

Prieks, ka “vecā” kultūrvieta ir atdzimusi.

Tieši pirms gada biju Krētā, Knosas pils arheoloģiskajos izrakumos pavadīju 3
stundas un tad dienas atlikušās stundas biju arheoloģijas muzejā. Vienā brīdī vienkārši kājas vairs neturēja ķermeni. Pēkšņi sapratu, ka neesmu ēdusi un sēdējusi pusi dienas. Ideāli, ka varēju turpat muzeja pagalma bambusu birzītē pasēdēt uz soliņa , apēst savu maizīti un tad steigties atpakaļ pie ekspozīcijas. Lūk, mans ideāls – nevis glāze vīna vai dzīvinošs esspresso, bet ekspozīcija, kas tevi piesaista un neatlaiž līdz spēku izsīkumam.

Secinājumus izdarīt pāragri. Varbūt laimēšu loterijā un kā reiz noderēs vieta, kur izrādīt smukas kleitas un savu maksātspēju, bet – jā….

Žēl, ka te nebūs atsevišķa zāle Visvalža Ziediņa visu darbu kolekcijai, ka nebūs atsevišķa zāle Ādolfa Zārdiņa kolekcijai, jo tādas nav arī Zuzeum. Šo ģēniju darbus galerijas tirgo pa vuenam pirktspējīgai publikai.

Katrā ziņā prieks, ka ir tapusi jauna kultūrvieta. Tas vien jau ir miljons, pārējais jāpiecieš…