Filmu iecerēts uzņemt līdz Latvijas valsts simtgadei
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam, ziņo LETA.
Topošās filmas “Dvēseļu putenis” veidotāji otrdien prezentēja savu projektu Izglītības komisijas un Valstiskās audzināšanas apakškomisijas kopsēdē. Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) vēlāk norādīja, ka visa summa varētu netikt piešķirta. Arī ieguldot mazāka apjoma līdzekļus, valsts palīdzēs veidotājiem sarunās ar sponsoriem.
Vaicāta, vai šāda politiska līdzekļu piešķiršana ir atbalstāma un vai naudas sadalīšana nebūtu jāatstāj profesionālo organizāciju ziņā, Druviete atzina, ka šāds iebildums ir pamatots. Taču jāņem vērā, ka Nacionālajam kino centram atvēlētie līdzekļi ir tikpat lieli kā filmas “Dvēseļu putenis” budžets.
“Sadrumstalojot šos līdzekļus, mums nerodas iespēja uzņemt monumentālu, fundamentālu filmu kā veltījumu strēlnieku pulku Ziemassvētku kauju simtgadei un – galvenokārt – Latvijas simtgadei,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja. Tā kā komisijas rīcībā bija konkrētas filmas pieteikums un līdz Latvijas simtgadei nav palicis daudz laika, deputāti to nolēma atbalstīt.
Taujāta, ko deputāti darītu, ja viņiem būtu piedāvāts finansēt kādu citu filmu, Druviete atbildēja, ka komisijas lēmums tādā gadījumā varētu būt citādāks. Taču dažu gadu garumā neviens cits ar priekšlikumu par kādas filmas finansēšanu komisijā nav vērsies.
Komisija saņēma detalizēti izstrādātu projektu, kura iecere atbilst valsts stiprināšanas uzdevumiem un balstās uz populārāko darbu par Latvijas strēlniekiem – Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis”, piebilda Druviete. Komisijas iesniegtais priekšlikums arī paredz, ka 2015.gadā filmas veidošanai jāpiešķir 920 275 lati.
Lēmums par līdzekļu piešķiršanu būs jāpieņem parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Saeimai kopā, norādīja politiķe.
Politiska atbalsta sniegšana filmai “Dvēseļu putenis” bijusi jau agrāk. 2013.gada budžetā tika rosināts atbalstīt Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu piešķirt 25 000 latu filmas “Dvēseļu putenis” projektam. Šāds lēmums izraisīja neizpratni kino nozares speciālistu vidū, kuri bija sašutuši par atsevišķu filmu projektu lobismu. Topošās filmas kino producents ir Gatis Upmalis no studijas “Forma”.
Politiski atbalsts ticis sniegts arī citām filmām. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija aprīlī rekomendēja veidot kino producenta Andreja Ēķa iecerēto valstiski audzinoša rakstura filmu “Leģenda par Nameja gredzenu”. Savukārt 2012.gadā no valsts budžeta grozījumiem 12 000 latu finansējums tika atvēlēts filmas “Zīmogs sarkanā vaskā” ieskata materiāla sagatavošanai. Priekšlikumu piešķirt šai filmai finansējumu bija iesniedzis VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks.
Komentāri (25)
dace_ampermane 22.10.2013. 18.07
Ja tā ir patriotiska latviešu filma tad 1 miljons nav nekas salīdzinot ar Fliku, šleseru, Lembes, metalurga šaikas un citu draņķu sazagto naudu. Ja uztaisa Dvēseļu puteni, tad tas viens miljons ir ļoti labi iztērēts. Punkts
0
aivarstraidass 22.10.2013. 18.16
Izklausās pēc pārpratuma. Deputātiem ir jārada sistēma – lai valstī varētu regulāri uzņemt labas filmas (ieskaitot, protams, arī patriotiska satura filmas un paretam arī lielbudžeta filmas). T.i. lai šādas filmas turpmāk varētu rasties sistemātiski un saņemt finansējumu atbilstoši saprātīgiem noteikumiem – neatkarīgi no viena vai otra deputāta varonīgajiem pūliņiem vai labās gribas.
Deputātiem nav personīgi jāizkārto nauda vienam vai otram producentam. Pat ja viņi visu spētu labi izvērtēt (nevar noliegt, ka Saeimā strādā daudzi augsti kulturāli cilvēki) – deputātiem ir pavisam cits darbs un atbildība par kaut ko citu. Tēlaini sakot, viņiem ir jānosaka noteikumi spēles laukumā, nevis pašiem jāspēlē tajā.
2
Signija Aizpuriete > aivarstraidass 22.10.2013. 23.24
——–Kalvis Apsītis:”(..)
Tēlaini sakot, viņiem ir jānosaka noteikumi spēles laukumā, nevis pašiem jāspēlē tajā.”
============================================================================
Ko nu zinīti tēlot, Apsīša kung’ – vajag būt atklātam, kā to Viņķeles kundze izdarīja, kad par sakrustotajiem pirkstiem izstāstīja.
Neko tie Jēkaba ielas namiņa apdzīvotāji reāli izdarīt nevar un nevarēs, jo spēles noteikumus nosaka globālie spēlmaņi.
http://img12.nnm.me/b/5/e/f/9/93d629a2d2e8c83953a218ad708.jpg
0
buchamona > aivarstraidass 23.10.2013. 07.52
Kalvis Apsītis. Deputātiem nav personīgi jāizkārto nauda vienam vai otram producentam.+++ Nevis producentam, bet projektam – tā laikam būs precīzāk. :)
Tikmēr, kamēr mūsu izglītības sistēmā valdīs tāds haoss caur kuru uz valsts budžeta rēķina LR skolās tiek audzināta mūsu valsts ienaidnieku jaunā paaudze, bet Izglītības ministrija to izliekas neredzam, tikmēr diemžēl atsevišķiem deputātiem, deputātu grupai, vai frakcijai, kurai nav pa spēkam šādu kroplību novērst, nekas cits neatliek, kā virzīt savus – alternatīvus projektus, lai kaut nedaudz, bet labotu šo situāciju
0
Andris 22.10.2013. 21.13
> Kalvis Apsītis
Ja visā Latvijas ekonomikā apgrozītos tikai neliela daļiņa to līdzekļu, kas ir apritē Holivudā, Jums par mūsu valsts spēļfilmu nākotni būtu 100+1 % taisnības. Taču ir tikai un vienīgi tas, kas ir. Var, protams, esošos līdzekļus sadalīt “uz galviņām” kaut vai piecām filmām gadā. Tikai baidos, ka tad labāk jau Daugavā iesviest – būs vismaz, par ko zivtiņām brīnīties. Līdz ar to Druvietes komisijas lēmums ir vienkārši izeja no šaurās bezizejas. Cerēsim, ka nāks laiks un Latvija varēs rīkoties ar plašāku vērienu. Taču – ne šodien. Jo šodien Jēkaba Grīna “Dvēseļu putenis” (dod, Dieviņ, lai izdodas!) tiešām būtu atbilstoša dāvana kinoskatītājiem valsts simtgadē.
3
0
-3
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Inese > Andris 23.10.2013. 01.41
Dieva nav. Un tas ir medicīnisks fakts, Apsīti.
0
aivarstraidass > Andris 22.10.2013. 23.02
>>> Jo šodien Jēkaba Grīna “Dvēseļu putenis” (dod, Dieviņ, lai izdodas!) tiešām būtu atbilstoša dāvana kinoskatītājiem valsts simtgadē.
=======
Man nav nekas pret filmu “Dvēseļu putenis”; un nav arī šaubu, ka kino māksliniekiem viss labi izdosies. Bet, manuprāt, Jūs uz šo filmu skatāties kā uz vienreizīgu pasākumu – līdzīgi kā uz Nacionālo bibliotēku – lietu, kas jātaisa, teiksim, reizi 10 vai 100 gados; lielām valsts jubilejām par godu. Bet kino nozare (tāpat kā daudzas citas) prasa regulāru darbu.
Ja naudas dalīšanā nebūs sistēmas, būs visi tie paši jautājumi, par kuriem stāstīja Guntars Godiņš, salīdzinot ar kultūras politiku Igaunijā:
(1) Nu labi – šogad daži deputāti varonīgi izcīnīs “Dvēseļu puteni”. Bet kas notiks pēc gada vai pēc diviem gadiem? Ja finansējumu nesakarīgi “rausta”, tad projekti sadārdzinās – jo nav uzticēšanās tam, ka naudu līdzīgā veidā dos arī turpmāk; daudzi talantīgi cilvēki vispār pamet attiecīgo nozari.
(2) Ko darīt ar rakstā minēto A.Ēķi – izdarīgu kino producentu, kurš bez tam aktīvi darbojas politikā, digitalizācijas lietā u.c.? Prasītos noteikumi, lai izvairītos no interešu konfliktiem.
(3) Ko atbildēt tiem, kuru projekti neko nedabūja?
0
Andris > Andris 23.10.2013. 08.23
> Kalvis Apsītis
„Jūs uz šo filmu skatāties kā uz vienreizīgu pasākumu – līdzīgi kā uz Nacionālo bibliotēku – lietu, kas jātaisa, teiksim, reizi 10 vai 100 gados; lielām valsts jubilejām par godu.”
Ja Jūs pie datora pieiesit 1 x 10 gados, Jūs būsit izcils IT speciālists. :-) Ja celtnieks pie ķelles ķersies tikai „lielām valsts jubilejām par godu”, vai iznāks kas cits kā „Ļeņins Razļivā”?
Protams, esmu naivs, taču augstprātīgi ceru, ka ne tik naivs, kā Jums liekas.
„Nu labi – šogad daži deputāti varonīgi izcīnīs “Dvēseļu puteni”.”
Labāk deputātiem būtu bijis atbildēt: mums pagaidām nav sistēmas, tāpēc stāviet, mīlīši, pie ratiem – kad izveidosim sistēmu (un, protams, neceriet, ka tas notiks tagad, kad visi jau skatās kur kurais – viens uz ES krēslu, cits – uz 12. Saeimu), tad arī varēsit domāt par savām filmām?
„Bet kas notiks pēc gada vai pēc diviem gadiem?”
Ja vēlētājs regulāri nekāps deputātiem uz varžacīm, nekas. Tātad…
„Ko darīt ar rakstā minēto A.Ēķi”
Neesmu Ēķa fans: protams, Lejiņš „Zīmogu” raktu dziļāk. (Būtu arī ideāls tandēms.) Taču „kas pirmais brauc”, tas minimālu līdzekļu situācijā arī reāli nonāk pie finiša – „komisijas rīcībā bija konkrētas filmas pieteikums”.
„Ko atbildēt tiem, kuru projekti neko nedabūja?”
Ja es būtu Pietuka Krustiņš, es arī daiņotu „Apkamp visu firmamentu…” Šobrīd atbildu, ka man ir patiesi žēl, ka valsts ir tik nabaga (un sistēmas, kā Jūs konstatējāt, nav ne tikai kinojomā).
0