Kino nozares speciālisti sašutuši par VL-TB/LNNK virzīta filmas projekta lobismu

Kino nozares profesionāļi atklātā vēstulē uzsver, ka politiķu dāvaniņas “savējiem” grauj filmu nozares attīstību kopumā

Vakar Saeimā pieņemtajā 2013.gada budžetā ir ticis atbalstīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 25 000 latu filmas “Dvēseļu putenis” projektam. Šāds lēmums izraisījis neizpratni kino nozares speciālistu vidū, kuri ir sašutuši par atsevišķu filmu projektu lobismu, vēsta LETA.

Kāda jēga ir rakstīt likumus un Ministru kabineta noteikumus, ja tie pēc tam netiek ņemti vērā, aģentūrai LETA sacīja kino žurnāliste un žurnāla “Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa.

“Kāda jēga šajā valstī izstrādāt likumus, būvēt nozares darbības sistēmu, izstrādāt kritērijus valsts budžeta naudas, nevis deputātu privāto līdzekļu, sadalei un murkšķēt par tiesiskumu, ja pēc tam tik un tā seko rīcība, kurš pirmais aizskrien pie pareizajiem deputātiem pasūdzēties, tas saņem naudu savai filmai,” uzsvēra Matīsa.

Matīsas skatījumā, šāda rīcība ir kļuvusi jau par sistēmu – pirmo reizi tas noticis pirms pāris gadiem, kad tā laika kultūras ministre Inguna Rībena (V) ārpus konkursa piešķīra naudu Ulda Brauna filmai “Ardievu, 20.gadsimt”. “Man nav nekas pret filmas režisoru, taču tā nedrīkst rīkoties. Pēdējo dienu notikumi liecina, ka tā jau ir sistēma, proti, paniskajā budžeta pieņemšanas laikā, kad katrs cenšas izplēst sev vēl kādu krikumiņu, apzināti tiek ignorēts filmu nozares kopējais katastrofālais finansiālais stāvoklis, toties zeļ un plaukst atsevišķu projektu lobisms. Nu jau diviem konkrētiem filmu projektiem ieplānoti attiecīgi 12 000 lati budžeta grozījumos un 25 000 lati nākamā gada budžetā,” pauda Matīsa.

Šogad no valsts budžeta grozījumiem 12 000 latu finansējums tika atvēlēts filmas “Zīmogs sarkanā vaskā” ieskata materiāla sagatavošanai. Priekšlikumu piešķirt šai filmai finansējumu bija iesniedzis VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks.

Tajā pašā laikā 2013.gada budžetā netika rasta iespēja filmu ražošanai piešķirt 700 000 latu, kā to vēlējās kino nozares speciālisti. Tāpat noraidīts Ministru kabineta noteikumos paredzētais līdzfinansējums ārvalstu projektu piesaistīšanai.

Kino nozares profesionāļi atklātā vēstulē, kas atdresēta Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība), Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK), Saeimas Budžeta un Finanšu komisijai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, vērš uzmanību uz to, ka šāda kārtība, kad Saeima tieši atbalsta atsevišķu filmu projektu attīstību un atsevišķus komersantus un nevis atbalsta sistēmisku pieeju filmu nozarei kopumā, grauj filmu nozares attīstību kopumā un degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, kad publiskais filmu nozares finansējums tiek sadalīts atklātā konkursā, kas izsludināts Nacionālā kino centrā vai Valsts Kultūrkapitāla fondā.

“Ar šādā procedūrā un veidā virzītiem publiskajiem piešķīrumiem, atbalstot kādu konkrētu komersantu un kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti, atbildot par filmu nozari un tās attīstību Latvijā,” akcentē vēstules autori.

Latvijā ir spēkā Latvijas Filmu likums un Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus, kā publiskais finansējums nozarei sadalāms. Šie ir kritēriji, kurus, attīstot un sākot veidot jaunus filmu projektus, filmu nozares producentiem jāņem vērā, pretendējot atklātā konkursā uz publiskā finansējuma sadali, un ko Saeima, tiešā veidā novirzot naudu atsevišķu deputātu iesniegtiem priekšlikumiem, ir ignorējusi. Nav nekāda tiesiska mehānisma, kā Nacionālais kinocentrs publisko finansējumu bez konkursa izsludināšanas var piešķirt finansējumu kādam filmas projektam, ja vien Kultūras ministrija Nacionālajam Kino centram nedod rīkojumu tā darīt, pauž vēstules autori.

Filmu padomē šoruden pieņemtā filmu nozares attīstības 2013.-2020.gadam stratēģija paredz arī mērķprogrammu izstrādi un realizāciju Nacionālā pasūtījuma programmas izveidei jau 2013.gadā, kas nosaka pasākumu kopumu filmu nozares attīstībai kopumā. Balstoties uz to, Kinoproducentu asociācija bija iesniegusi Saeimai savu priekšlikumu 2013.gada budžetam palielināt filmu nozares bāzes budžetu, kas laika posmā no 2009.gada ir ticis samazināts par 70%. Priekšlikums Saeimā tika noraidīts, tāpēc jo lielāka ir Latvijas kino veidotāju neizpratne par šādu Saeimas atkārtotu rīcību publiskā finansējuma piešķiršanā.

Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka jau šobrīd ražošanā un attīstībā ir vairāki filmu projekti par Latvijas vēstures tematiku gan spēlfilmu, gan dokumentālo filmu jomā, kuru turpināšanu un pabeigšanu apdraud nepietiekamais nozares finansējums, par ko vairākkārtīgi informēta arī Saeima.

Šādā tiešā veidā Saeima, apstiprinot šādus atsevišķu deputātu priekšlikumus, grauj nacionālā kino labu pārvaldības praksi un rīkojas tiesiski apšaubāmi, tāpēc vēstules autori lūdz gan 2012.gada budžeta grozījumos, gan 2013.gada budžetā pieņemto lēmumu par finansējumu diviem konkrētiem filmu projektiem atcelt un atgriezt finansējumu budžetā atpakaļ, lai publiskā finansējuma sadale Latvijā būtu caurspīdīga, tiesiski korekta un demokrātiskai valstij atbilstoša.