Apstrīdēs būvatļauju bez priekšstata par būvi?

Jaunais Būvniecības likums liek skaidrot jautājumus pirms stāšanās spēkā

Nesen ir pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1.februāra, taču ir neskaidri jautājumi jau tagad. Tas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā saskaņojama būvniecība, tostarp – kādā kārtībā būs pārsūdzamas būvatļaujas.

Tiesības sākt
Lai jaunais likums stātos spēkā gludāk, būtu jānoskaidro vairāki juridiska rakstura jautājumi un nianses par likuma noteikto nozares pārmaiņu mērķiem un jēgu. Patlaban spēkā esošais Būvniecības likums paredz, ka būvatļauja tiek izdota pēc tam, kad būvētājs ir saskaņojis būvprojektu ar atbildīgajām institūcijām un izpildījis visus nepieciešamos priekšnoteikumus būvdarbu sākšanai. Atbilstīgi būvatļaujas saņemšana rada tiesības uzsākt būvdarbus.

Personas, kuras skar būvniecība, būvatļauju var pārsūdzēt tiesā. Šādā gadījumā būvatļaujas darbība tiek apturēta, un būvnieks, kaut arī tā plānotā būvniecība ir likumīga, ir spiests tērēt laiku un resursus, lai lūgtu tiesā būvatļaujas darbības atjaunošanu.

Elastīgāks process?
Jūlijā pieņemtais Būvniecības likums tika izstrādāts ar mērķi radīt šo regulējumu elastīgāku. Jaunais regulējums paredz, ka būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības sākt būvdarbus. Būvētājs pēc būvatļaujas saņemšanas tikai būs tiesīgs sākt būvprojekta izstrādi, proti, dažādu tehnisko dokumentu un atļauju saskaņošanu.

Gadījumā, ja būvatļauja būs apstrīdēta vai pārsūdzēta, pasūtītājs tāpat varēs turpināt būvprojektēšanu ar savu risku.

Fakts, ka pasūtītājam būs izdota būvatļauja, nebūs pietiekams, lai uzreiz varētu sākt būvdarbus, jo būvdarbus varēs veikt tikai pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas un būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildi. Tad būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama.

Mērķis nav sasniegts
Jānorāda, ka jaunais likums nedod skaidru atbildi, vai ieinteresētās personas būs tiesīgas apstrīdēt un pārsūdzēt atzīmi būvatļaujā par tās nosacījumu izpildi. Un, ja trešajām personām šādas tiesības tiks atzītas, vai atzīmes par nosacījumu izpildi pārsūdzēšana apturēs iespēju sākt būvdarbus? Domājams, ka šādā gadījumā netiktu sasniegts viens no jaunā likuma mērķiem – nodrošināt, ka personu apstrīdēšanas un pārsūdzības tiesības nesamērīgi neaizkavē likumīgu būvniecības procesu.

Vērtējot ieinteresēto personu tiesības apstrīdēt būvatļauju, jāņem vērā, ka būvatļauja būs tikai pamats tālākai būvprojekta saskaņošanai, tādēļ no tās var arī nebūt iespējams pilnībā uztvert, kāda galu galā izskatīsies būve. Šis apstāklis varētu veicināt trešo personu vēlmi apstrīdēt pašu būvatļaujas saņemšanu, kaut arī iebildumi varētu tikt novērsti vēlākās projektēšanas stadijās. Proti, trešajām personām, piemēram, kaimiņiem, būs jāpieņem lēmums par būvatļaujas apstrīdēšanu, vēl nemaz nezinot, kā projektu ietekmēs turpmākais būvprojektēšanas process.

Mārtiņš Pētersons ir zvērināta advokāta palīgs advokātu birojā ”Borenius”.