Zoologs: pretcūku žoga būve austrumu robežā ir absurda (papild.)

Cīņai ar Āfrikas cūku mēri gar robežu grib celt žogu, būves izmaksas varētu segt Eiropas Savienība

Iecere Latvijā gar austrumu robežu izbūvēt žogu, lai tādā veidā novērstu mežacūku pārvietošanos pāri robežai un mēģinātu ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību, ir bezjēdzīga un dumja, aģentūrai LETA pauda zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja.

Viņš atzina, ka ir grūti iedomāties tādu situāciju, ka Latvijā varētu uzbūvēt tik kvalitatīvu žogu, lai ierobežotu mežacūku pārvietošanos. Skuja minēja, ka pat uz līdzenas vietas tik kvalitatīvu žogu nevar uzbūvēt, kur nu vēl mežā, kur ir koku saknes, nelīdzena virsma, purvi un ezeri.

“Cūkas ir ļoti labas peldētājas, un tās var nopeldēt pat vairākus kilometrus. Piemēram, Igaunijā mežacūkas peldus pārvietojas starp dažādām mazajām saliņām. Skatoties kartē, var redzēt, ka pie robežas ir daudz ūdens, nez vai ir padomāts, kā šajās vietās ierobežos cūku pārvietošanos,” sacīja zoologs.

Ja žoga būvēšana būtu kā ekonomiskais instruments, lai paceltu Latgales ekonomiku, tad nebūtu nekas iebilstams, bet reāli tāds žogs pret cūkām neko nedos. Tāpat uz žoga var uzkrist koki, to var sabojāt aļņi un lāči, bet cūkas tik un tā tiks žoga otrā pusē, piebilda Skuja.

“Šķiet, ka žoga būvēšana ir pie galda sēdošu un nekompetentu cilvēku ideja. Ja arī šis žogs tiktu būvēts un tas tiktu izveidots gar krastu visām ūdenskrātuvēm, tad tas būtu ārkārtīgi dārgs projekts. Manā skatījumā, tas nav reāli, un drīzāk tas man atgādina šmaukšanos un kāda vēlmi iegūt lielu pasūtījumu,” norādīja zoologs.

Viņš skaidroja, ka cūkas ir ļoti mērķtiecīgas. Ja mežacūkas žoga otrā pusē būs saodušas labību vai ozolzīles un vēlēsies tās iegūt, tad mērķtiecīgi uz to arī ies, meklējot visdažādākos ceļus.

Tajā pašā laikā žogs ierobežos ne tikai mežacūku, bet arī citu meža dzīvnieku pārvietošanos, un, kā atzina Skuja, tad pret to varētu protestēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vides organizācijas, jo zvēriem tiktu ierobežota brīva pārvietošanās.

PVD rosina celt žogu, lai ierobežotu mežacūku pārvietošanos

Viens no pasākumiem, ar kura palīdzību tiek plānots ierobežot bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas, būs žoga būvēšana uz robežām, lai neļautu brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām – mežacūkām. Plānots, ka vērienīgās būves izmaksas segs Eiropas Savienība (ES).

To pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Žogs tiks būvēts visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tikai tādā veidā var nepieļaut mežacūku pārvietošanos, skaidroja Balodis.

Viņš arī atzīmēja, ka tik vērienīgas būves izmaksas būs ļoti lielas, līdz ar to finansējums tiks pieprasīts no ES. Attiecīgu prasību jau patlaban kā ES prezidējošā valsts gatavo Lietuva. “Lietuvas pusē izmaksas varētu būt vismaz desmit miljoni eiro, arī pie mums – ne mazāk. Ņemot vērā, ka slimība ir ļoti bīstama, izmaksas tiks lūgts segt ES,” norādīja PVD vadītājs.

Otrs profilakses pasākums būs novērst riskus, kas saistās ar pasažieru bagāžas pārbaudi. Tam valstu veterinārie dienesti lūgs finansējumu valdībām speciālu suņu iegādei, kas inspektoriem palīdzēs atklāt neatļautas gaļas produkcijas klātbūtni bagāžā.

“Trešais profilakses pasākums būs tā dēvēto buferzonu izveide gar robežām, kur tiks aizliegts turēt cūkas. Šeit gan ir nelielas domstarpības, jo lietuvieši vēlas noteikt 10 kilometru zonu gar robežu, mēs tam nepiekrītam. Latvijas pieredze ar klasisko cūku mēri rāda, ka šāda zona sekmē nelegālu cūku turēšanu, līdz ar to vēlāk būs ļoti grūti izsekot, kurās sētās cūkas vispār ir turētas,” atzina Balodis.

Jautāts, kas notiks gadījumā, ja, neraugoties uz visiem profilakses pasākumiem, bīstamā slimība tomēr izplatīsies Latvijā, viņš sacīja, ka tad tiks iznīcināts viss inficētais ganāmpulks, noteikta karantīnas zona, aizliegta dzīvnieku pārvietošana utt. “Patlaban tiek darīts viss, lai slimību nepieļautu, jo mēra izplatīšanās gadījumā sekas var būt ārkārtīgi nopietnas, atstājot graujošu ietekmi uz visu cūkgaļas tirgu,” rezumēja PVD vadītājs.

Lietuvas pārstāvji lēš, ka viņu teritorijā kopējās izmaksas varētu sasniegt līdz pat 15 miljoniem eiro. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus pavēstīja, ka desmit miljoni eiro būs nepieciešami, lai uzbūvētu žogu savvaļas dzīvnieku migrācijas ierobežošanai, vēl 3,5 miljoni eiro varētu būt nepieciešami, lai uzbūvētu un aprīkotu speciālas telpas transportlīdzekļu dezinficēšanai ziemā pierobežas joslā. Vēl 0,5 miljoni eiro tiks paredzēti dezinficēšanas materiālu iegādei. Līdz ar to kopējie izdevumi tuvāko mēnešu laikā varētu sasniegt 14-15 miljonus eiro.

Līdzīgus soļus plāno spert arī poļi, norāda portāls “Vz.lt”. Kā atzinis Polijas veterinārijas dienesta vadītājs Kšištofs Jazdzevskis, lielas problēmas rada tas, ka nav skaidrs, kā novērtēt potenciālos mazo audzētāju zaudējumus.

Lietuvai gar Baltkrievijas robežu žogu nāktos būvēt aptuveni 500 kilometru garumā, Polijai – 420 kilometru garumā.

Vēl arī nav zināms, kas tiks darīts ar lopbarību. Lietuva pilnībā aizliegusi to ievest no austrumu kaimiņvalstīm, bet Latvija un Igaunija – tikai no reģioniem, kuros atrodas slimības perēkļi.

Viļņa divarpus mēnešu laikā ir iztērējusi cīņai ar epidēmijas draudiem aptuveni 200 000 eiro, līdz ar to veterinārā dienesta budžets ir izsmelts. Iebraucošo transportlīdzekļu un pasažieru dezinficēšanai uz robežas diennaktī ir nepieciešami aptuveni 5000 eiro, tāpēc dienests ir ierosinājis ieviest īpašu nodevu par robežas šķērsošanu septiņu eiro apmērā no vienas kravas automašīnas un 1,5 eiro no vieglās automašīnas.

Drošības pasākumus veic arī Baltkrievija, dienas laikā nošaujot līdz 1000 mežacūkām, kas tiek apraktas. Jau tagad sākta cūku izkaušana 100-200 metru platā joslā gar robežu.

Igaunijas puse pagājušajā nedēļā paziņoja, ka bīstamas slimības izplatīšanās valstī ir maz ticama. Igaunijas Veterinārās un pārtikas padomes ģenerāldirektora vietnieks Olevs Kalda norādīja, ka Igaunijā netiek ievesta cūkgaļa no Krievijas, turklāt tiek īstenoti pietiekoši spēcīgi pasākumi importētās cūku barības pārbaudei un kontrolei, tajā pašā laikā sertifikācijas sistēma izslēdz mēra uzliesmojuma iespējas valsts teritorijā.

24.jūlijā Krievijā – Pleskavas apgabala Neveļas rajona Seņutinas ciemā, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas, – mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, līdz ar to PVD, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un Valsts robežsardzi, pastiprinājis no Krievijas ieceļojošo privātpersonu bagāžas pārbaudes.

Līdzīgas pārbaudes joprojām tiek īstenotas robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļo personas no Baltkrievijas. Iepriekš – 2.jūlijā – Āfrikas cūku mēris tika konstatēts Baltkrievijā, Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.

Uz paziņojumiem reaģēja Eiropas Komisija, nosakot slimības kontroles pasākumus ES robežkontroles punktos ar Baltkrieviju un Krieviju.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Šī kaite Latvijas teritorijā nekad nav reģistrēta.