Grimst tērauda jūrā • IR.lv

Grimst tērauda jūrā

31
Foto: Jānis Vecbrālis, F64
Pauls Raudseps

Pat ja valstij un citiem kreditoriem kaut kādā brīnumainā kārtā izdotos ieviest kārtību “Liepājas metalurga” akcionāru bērnudārzā, izredzes kaut cik veiksmīgi atjaunot uzņēmuma darbību stipri apgrūtinās ļoti nelabvēlīgā situācija pasaules tērauda tirgū.

Latvijas lielākā rūpniecības uzņēmuma nedienas turpina piesaistīt sabiedrības uzmanību, un viskrāšņākie virsraksti, protams, atspoguļo īpašnieku aizdomīgos darījumus un savstarpējo apsaukāšanos. Aiz šīs villošanās ik pa brīdim pienāk ziņas, kas liecina par uzņēmuma darbības apturēšanas ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tā trešdien jaunākā statistika par eksportu liecināja – vislielākā ietekme uz tā kritumu maijā salīdzinot ar aprīli bija tieši dzelzij un tēraudam.

Taču pār šo lokālo kolorītu klājas melna ēna, kuru met pasaules tēraudrūpniecības pārprodukcijas kalns. Par to atgādina prestižais britu žurnāls “The Economist” šīs nedēļas izdevumā, kuru lasot pārņem lielas bažas par “Liepājas metalurga” nākotnes perspektīvām.

Kā ziņo “The Economist”, Eiropā vien tēraudrūpniecības neizmantotā kapacitāte ir 50 miljoni tonnu gadā. (Salīdzinājumam – “Liepājas metalurga” jaunā elektroloka tēraudkausēšanas krāsns, kuras iegādei valsts garantēja uzņēmumam izsniegtu 60 miljonu latu lielu kredītu, gadā var saražot mazāk par 1 miljonu tonnu). 2012.gadā kontinents patērēja par 30% mazāk tērauda nekā pirms finanšu krīzes sākuma – 145 miljonus tonnu, un šis skaitlis turpina samazināties.

Patēriņu Eiropā nopietni ietekmējusi krīze, kura ierobežojusi pieprasījumu pēc celtniecībā izmantotā tērauda, tomēr industriju apdraud arī Ķīnas valsts atbalstītā tēraudrūpnīca, kas ir būtiska daļa no Āzijas giganta izaugsmes formulas. Puse no pasaules tērauda šobrīd tiek ražota Ķīnā, un arī tur kapacitāte ir krietni apsteigusi pieprasījumu. Lieko metālu Ķīnas uzņēmumi izgāž pasaules tirgos, un tās eksporti tuvākajos gados varētu sasniegt 30 līdz 50 miljonus tonnu. Arī tas dzen cenas uz leju.

Taču, par spīti liekajai kapacitātei, Ķīna turpina celt jaunas tērauda ražotnes. Investīciju banka “Jefferies” lēš, ka patlaban jau tiek būvētas vai plānotas ražotnes ar kopējo jaudu 105 miljoni tonnu. Ķīnas valdība savu likteni ir tik cieši saistījusi ar ekonomiskās izaugsmes straujo turpinājumu, ka tā neuzdrošinās iegrožot šo resursu izšķērdēšanu. Tajā pašā laikā valsts reģionu vadītāji ir gatavi šo nozari atbalstīt, jo tas rada darba vietas un papildina nodokļu ienākumus. Kā raksta “The Economist”, “šādiem uzņēmumiem peļņa nav svarīga”.

Bet kamēr Ķīna ceļ jaunas, nevajadzīgas tēraudražotnes, Eiropa savas liekās rūpnīcas nav gatava slēgt. Nesen kāds Francijas ministrs draudēja nacionalizēt vienu vietējo ražotni, ja tās īpašnieks “ArcelorMittal” ekonomiskās racionalitātes vārdā uzdrīkstētos samazināt darbinieku skaitu vai apstādināt divu krāšņu darbību. Visā pasaulē industrijas uzņēmumi dzīvo, labākajā gadījumā, ar “mikroskopisku” peļņu, vai ar ilgstošiem zaudējumiem.

Šo bēdīgo situāciju “Liepājas metalurga” vadība izmantojusi kā aizbildinājumu uzņēmuma nesenajām grūtībām. Šī taisnošanās gan jāuztver ar lielu devu skepses, ņemot vērā firmas līdzšinējo izšķērdību, dīvainos darījumus un slikto organizāciju, kura plaši aprakstīta žurnālā “Ir” Anitas Braunas rakstā “Tērauda ķīlnieki”. Tomēr nelabvēlīgais pasaules tērauda tirgus var stipri apgrūtināt valdības un citu kreditoru centienus uzņēmumam piesaistīt investorus un rada nopietnas bažas, ka papildu valsts naudas ieguldīšana “Liepājas metalurgā” var izrādīties ūdens liešana izrūsējušā spainī.

 

Komentāri (31)

andris 14.07.2013. 08.37

Mūsu valstī dzelzs netiek iegūta un LM pārkausē bomžu savāktos metāllūžņus,bet pēc tam šis metāls tiek izvests ārpus valsts.Pretī tiek ievesti,piedodiet par izteicienu – sūdi no Ķīnas.To pat par metālu nosaukt nevar.Labs tērauds agrāk bija no krieviem.Latvijā patreiz ar uguni vairs nevar sameklēt oglekļa tēraudu ar kuru es strādāju jau 34 gadus.Strādāju uz atgriezumiem.Leģēto tēraudu vēl te firmas tirgo un tas,paldies dievam ir krievu.Nedod dies atļaus te ievest Ķīnas sūdus!Krāsainais metāls par santīmiem arī ir izvests,bet ja tas jāpērk ,tam cena daudz neatpaliek no sudraba cenas.Valstī valda tāds ‘krievu’bizness.Pa lēto izpārdod,bet nopelnīto nodzer.

+16
-2
Atbildēt

10

    Inese > andris 14.07.2013. 16.32

    Un tapēc tu še savus nikus tik bieži maini? ;) ombross, destra, articulus100, dissidente ;)

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Inese > andris 14.07.2013. 10.39

    Par Kobzona pederastiju pastāsti gan sīkāk ;)

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Inese > andris 14.07.2013. 11.34

    Ja par taviem sugas brāliem runā, dissident, tad pacitēšu arī izcilo latviešu politiķi Cielēnu: ;)

    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/9/9c/Karlis_Ulmanis_pastmarka.jpg/350px-Karlis_Ulmanis_pastmarka.jpg

    Šeit vēl jāpastāsta informācija, ko man sniedza par Kārla Ulmaņa intimo personīgo dzīvi mani slepenie novērotāji. Rīgā bija atklāts noslēpums, ka Ulmanis ir homoseksuāls, pavisam izvairās no sievietēm, bet satiekas ar vīriešu kārtas jaunekļiem. Ziņojumos, ko saņēmu no Staprāna, itin bieži bija arī piezīmēts – «Pie Ulmaņa šonakt atkal pārgulēja mīlulis Vilhelms.» Protams, ko īsti Ulmanis pa nakti darīja ar Vilhelmu, to nevarēja zināt – vai viņi spēlēja kārtis, vai domino, vai citas kādas debešķīgas rotaļas. Tomēr šie novērojumi pastiprināja baumas par Ulmaņa homoseksuālismu . Es par šo lietu nebūtu šeit nekā runājis, ja tā saistītos tikai ar Ulmaņa intimo personīgo dzīvi vien.

    Personīgi atzīstu, ka homoseksuālitāt e ir sevišķa slimība un par to neviens nav ne juridiski, ne morāli vajājams, izņemot tikai homoseksuālus nodarījumus pret mazgadīgiem. Ir taču zināmi slaveni rietumu rakstnieki, kas bijuši homoseksuāli, kā, piemēram, Oskars Vailds un Andrē Žids. Ja es šeit tomēr runāju publiski par Kārļa Ulmaņa homoseksualitāt i, tad to daru svarīgu polītisku motīvu dēļ. Tuvāk par to es rakstīšu manu atmiņu un atziņu trešajā sējumā. Pagaidām teikšu tikai to, ka Ulmaņa mīlestība uz Vilhelmu vēlāk ieguva ļoti lielu sabiedrisku un polītisku nozīmi, jo viņš, kļūdams par diktātoru, iecēla savu Vilhelmu ļoti augstā un atbildīgā amatā. Drīz vien Rīgā sāka klīst baumas, ka Vilhelma sieva ir Padomju Krievijas spiedze, bet Ulmanis tā mīlēja savu Vilhelmu, ka pilnīgi viņam uzticējās. Jā, tiešām mīlestība padara cilvēkus aklus.

    Par šo kaislību es jau minēju memuāru otrajā sējumā (Memento, 1963). Šī atklātā patiesība sacēla Ulmaņa dievinātājos zināmu nemieru, pat protestus. Tas spiež mani teikt šai lietā vēl dažus vārdus.

    Ka Ulmanis ir homoseksuāls, tas nebūt nebija kāda tukša bauma, bet atklāts noslēpums, par kuŗu runāja Saeimas kuluāros, diplomātiskajā korpusā un avīžu redakcijās. Man bija arī vairāki pierādījumi par šo Ulmaņa nenormālo kaislību. Par to man ir stāstījis agronoms Skubiņš, Priekuļu lauksaimniecība s skolas direktors, kas bija varējis novērot Ulmaņa homoseksuālos sakarus ar kādu skolnieku, kad viņš pārnakšņojis skolā.

    Mani slepenie aģenti, kā to jau minēju, 1927. gadā ziņoja, ka ik nedēļas naktī no sestdienas uz svētdienu Vilhelms Munters paliek pie Ulmaņa. Ja Ulmaņa homoseksuālisms būtu palicis tikai viņa privātās dzīves ietvarā, tad par to savos memuāros nebūtu nemaz runājis. Turpretī šī viņa ievirze ir tādā mērā kaitējusi Latvijas valstij, ka par to jārunā publiski.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Inese > andris 14.07.2013. 11.27

    dissident, tev dzīvē kaut kas cits, izņemot pederastiju, interesē ar’? ;)

    У публики ведь что сейчас на уме? Один гомосексуализм. Ну, еще арабы на уме, Израиль, Голанские высоты, Моше Даян. Ну, а если прогнать Моше Даяна с Голанских высот, а арабов с иудеями примирить? — что тогда останется в головах людей? Один только чистый гомосексуализм. (с)

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > andris 14.07.2013. 10.52

    Kā mani varētu nosaukt, ja es zinātu sīkāk, svešās guļamistabās es nelienu. Prasi “jauna viļņa” fanotājiem un “завсегдатай,iem”, tie varētu visu smalki izstāstīt. Starp tavas sugas brāļiem tādu būs ne mazums.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    Inese > andris 14.07.2013. 11.04

    Labāk paskaties video par savu sugas brāļu pederastiju )))

    http://www.youtube.com/watch?v=1FcBc-4ZFvA

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > andris 14.07.2013. 10.32

    edge_indran ——-
    Krievu bandīts, Putina “podhoļims” un pederasts, plikpauraunais Josjka Kobzons arī dziedāja “Иосиф Кобзон – Русская сталь”

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > andris 14.07.2013. 13.55

    Linux Mint 15
    dissident, tev dzīvē kaut kas cits, izņemot pederastiju, interesē ar’? ;)

    Kā gan es nezināšu? Zinu visu par terorismu, blēdībām, zagšanām, narkotikām, sodomiju, rusismu, staļinismu, čekas pakalpiņiem un pārējo, kas nopietni apdraud manu un manu tuvinieki dzīvības un veselību. Jūs taču esiet Latvijā ik uz soļa.
    Nezināt un slēpt galvu smiltīs ir bīstamai.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > andris 14.07.2013. 10.15

    ——-Kārlis:”(..)
    Labs tērauds agrāk bija no krieviem….”
    ============================================================================
    Pieredzējis tēraudlēlējs, kas zinātniski pamatotas metodes pārzināja – tas jau komunistu laikos netikai no krieviem – arī no ukraiņiem, latviešiem u.c. varēja uztaisīt labu tēraudu.

    http://www.youtube.com/watch?v=3e103ZEcl7o

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

Eleonora Maisaka 14.07.2013. 10.41

edge_indran ——-
Tūlīt no jūsu smirdošās skrandu, bada, baiļu, sodomijas, tumsonības, sātanisma un nemotivātā naida pārņemtās impērastijas putekļu kaudzīte paliks un pa to ar amerikāņu džipiem braukās ekstrēmo izjūtu cienītāji. Lai elpotu Rietumu “pūšanas” aromātu, cilvēki ar smalkākiem deguniem, mūk uz turieni neatskatoties. Pēdējie divi slavenākie bēgļi, ekonomists Gurijevs un šahists Nr 1 pasaulē, Kasparovs.

+3
-1
Atbildēt

2

Pēterītis 14.07.2013. 12.14

Protams, Zaharjins un co pirmie pamanīja plūdus pasaules tērauda jūrā, tapēc jau savlaicīgi štopēja naudu pa kabatām, kamēr vēl varēja. Latvijas 70 mi. garantijas šo biznesu padarīja īpaši pelnošu.
Tikai tā nav nodokļu maksātāju lielākā nelaime. Lielāku kaitējumu tautsaimniecībai nodarījusi līdzīgu, konkurēt nespējīgu “metalurdzīņu” audzēšana ar inovācijai dotajiem Eiropas naudas miljoniem. To skaits mērāms simtos un tagad tie vienotā, labi organizētā korī brēc pēc zemākiem nodokļiem, mazākām darba spēka izmaksām un austrumu kaimiņa “investoriem”.

+2
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Pēterītis 14.07.2013. 14.29

    ——aldis:”(..)
    Lielāku kaitējumu tautsaimniecībai nodarījusi līdzīgu, konkurēt nespējīgu “metalurdzīņu” audzēšana ar inovācijai dotajiem Eiropas naudas miljoniem.”
    ============================================================================
    Par to kaitējumu jau tagadiņ’ daudzi runā un raksta – īpaši jau dažādo stratēģiju, plānu, ieteikumu, analīžu u.c. radītāji – situācija no sērijas “Ķeriet zagli!”:

    “Latvijas un 26 ES dalībvalstu jaunās stratēģijas “Eiropa 2020″ mērķis ir pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi un nostiprināt ekonomiku. Tā ir turpinājums iepriekšējai – Lisabonas stratēģijai (2000 – 2010), kurā valstis izvirzīja ambiciozu mērķi – padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē, paredzot sasniegt vidējo nodarbinātību 70% apmērā un zinātnei atvēlot 3% no iekšzemes kopprodukta.
    Ne viens, ne otrs mērķis pilnībā netika sasniegts.”
    Iveta Šulca, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja, 27/03/2010

    http://ec.europa.eu/latvija/news/newsletter_articles/20100327_is_ekon_nodarb_zinatne_lv.htm

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu