fbpx

Pētījums: Pērn mājsaimniecību ienākumi auguši 1

Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
Print Friendly, PDF & Email

Latgalē un Vidzemē mājsaimniecību ienākumi joprojām atpaliek

Lai arī strauja ekonomikas izaugsme 2011.-2012.gadā veicināja mājsaimniecību ienākumu kāpumu, tomēr tas nav bijis vienmērīgs visā Latvijā. Pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auguši lēnāk tieši mazāk attīstītajos reģionos, liecina “Swedbank” veiktais pētījums.

Labumus no ekonomikas izaugsmes pēdējos divos gados vairāk guva reģioni ar augstāku ienākumu līmeni uz iedzīvotāju, informē bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Latgale nav vienīgais „rūpju bērns”. Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,” saka ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2011.gadu rāda, ka salīdzinājumā ar 2004.gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos. Turklāt ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem laika gaitā ir būtiski mazinājusies. Proti, ja 2004.gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, tad nu šī atšķirība ir būtiski sarukusi.

Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011.gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā). Tomēr ienākumi uz vienu iedzīvotāju Zemgalē (87% no Latvijas vidējā), Vidzemē (82%) un Latgalē (75%) pietuvojušies vidējiem valstī vien minimāli, secināts “Swedbank” pētījumā par Latvijas reģioniem.

Aptuveni divas trešdaļas no mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem Latvijā vidēji ir no algotā darba, tādēļ ienākumu starpības reģionos galvenokārt nosaka atšķirības nodarbinātības un algu līmeņos. Kamēr Rīgā un Pierīgā 2011.gadā bija nodarbināti ap 55-57% no 15-74 gadu veciem iedzīvotājiem, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē tie ir 52-53%, bet Latgalē vien 49%.

Taču jāatzīmē, ka iedzīvotājam ar augstāko izglītību visos reģionos nodarbinātības līmenis ir ap 80%, kamēr iedzīvotājiem ar pamatizglītību visos reģionos tas ir vien ap 25%. „Augstākam izglītības līmenim ir vērtība neatkarīgi no reģiona. Vienalga, vai dzīvojat Rīgā vai Latgalē – jo augstāks izglītības līmenis, jo labākas izredzes atrast darbu,” uzsver ekonomiste Lija Strašuna.

Rīgā un Pierīga ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, kas daļēji izskaidro gan lielāku nodarbinātības līmeni, gan algu līmeni.

“Swedbank” aplēses liecina, ka 2011.gadā viens darba ņēmējs mēnesī mājās atnesa vidēji ap 289 latiem Latgalē, 305 latiem Vidzemē, 374 latiem Zemgalē, 387 latiem Kurzemē. Savukārt Pierīgā dzīvojošais darba ņēmējs pelnīja pat nedaudz vairāk nekā rīdzinieks (426 lati pret 420 latiem). Interesants šķiet arī fakts, ka ar samērā līdzīgu nozaru un iedzīvotāju izglītības struktūru un produktivitātes līmeni Zemgalē dzīvojošiem darba samaksa ir krietni augstākā nekā Vidzemē.

Domājams, ka viens no iespējamiem skaidrojumiem tam ir iedzīvotāju mobilitāte. CSP datu apkopojums rāda, ka virs 50 000 iedzīvotāju no Pierīgas (ap trešdaļa no Pierīgā dzīvojošiem darba ņēmējiem) un 13-15 tūkstoši no Zemgales (ap sestā daļa no darba ņēmējiem) strādā citā reģionā, kas, visticamāk, ir Rīga. Vidzemē iedzīvotāju īpatsvars, kas strādā citā reģionā, ir vien ap pieciem tūkstošiem jeb 5-8%.

Ņemot vērā, ka darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars ilgtermiņā samazināsies, sabalansētā situācijā ilgtermiņā pensijām un pabalstiem jāaug lēnāk nekā algām. Bez atbilstošas politikas rīcības mājsaimniecību ienākumi mazāk attīstītajos reģionos, jo īpaši Vidzemē un Latgalē, riskē turpināt atpalikt no vidējiem valstī, liecina pētījums. Turklāt, ņemot vērā algotā darba mazāku īpatsvaru kopējos ienākumos, uzlabojums darba tirgū kopējos ienākumus šajos reģionos ietekmē mazāk.

 

Komentāri (1)

Kârlis Kleins 18.06.2013. 13.37

Latgale un Vidzeme aizvien trūcīgākās. “Paldies” režīmam par to.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu