Slavenais diriģents: „Gandrīz vai esmu sakautrējies, ka esmu iekļauts sarakstā”
Pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons otrdien Minhenē apbalvots ar Ernsta fon Sīmensa balvu, kas tiek dēvēta par mūzikas pasaules Nobela prēmiju, vēsta Nīderlandes radio.
Ernsta fon Sīmensa Mūzikas fonda, kas šogad svin 40.jubileju, piešķirto 250 000 eiro (aptuveni 175 000 latu) vērto prēmiju Jansonam svinīgā ceremonijā Minhenē pasniedza Bavārijas Tēlotājmākslas akadēmijas prezidents, ziņo LETA.
Ceremonijā koncertēja Jansona vadītais Bavārijas Radio simfoniskais orķestris.
Mariss Jansons “nekad nav atteicies no sava godīguma un vienmēr pieturējies pie pamatvērtībām ar dziļi cilvēcisku pieeju mākslai,” norādīja Ernsta fon Sīmensa Mūzikas fonda valdes priekšsēdētājs Tomass Angjans.
“Viņš vienmēr ļauj mūzikā izcelties šai dziļajai cilvēcīgajai attieksmei, ļaujot to uztvert visiem klausītājiem, kā arī viņa muzikantiem. Tas ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kāpēc viņš ir apbrīnots un mīlēts,” sacīja Angjans.
Pats slavenais diriģents sacīja, ka ir ļoti pagodināts par piešķirto apbalvojumu. “Ņemot vērā iepriekšējos balvas saņēmējus, es gandrīz vai esmu sakautrējies, ka esmu iekļauts sarakstā. Šis apbalvojums ir liela atzinība manam darbam un man liels pagodinājums. Šo balvu es arī izjūtu kā tālāku motivāciju,” sacīja Jansons.
Ernsta fon Sīmensa prēmija katru gadu godina kādu komponistu, muzikantu vai muzikologu, paužot atzinību par viņa izcilo ieguldījumu savā profesijā.
Iepriekšējo balvas saņēmēju vidū ir britu komponists, diriģents un pianists Bendžamins Britens, čellists Mstislavs Rostopovičs, austriešu diriģents Herberts fon Karajans, amerikāņu komponists, diriģents un pianists Leonards Bernšteins, izraēliešu pianists un diriģents Daniels Barenboiums un vācu vijolniece Anna Sofija Mutere.
Ernsta fon Sīmensa fonds šogad apbalvoja arī trīs komponistus – šveicieti Davidu Filipu Hefti, kanādieti Semiju Musu un serbu Marko Nikodijeviču – katrs saņēma 35 000 eiro (24 500 latu) prēmiju.
Komentāri (13)
gstrazds 05.06.2013. 09.47
It kā jau gandrīz pašsaprotami, taču liels prieks jebkurā gadījumā!
0
Ojārs 05.06.2013. 10.49
Varētu būt, ka arī norvēģi vinu uzskata par savējo. Viņš ļoti daudzus gadus bija Oslo simf. orķestra diriģents
0
alexander 05.06.2013. 10.25
Patiess prieks un lenpnums par Marisa Jansona talanta un darba novērtējumu! Precīzi uztverta viņa tiešām emocionālā un cieņpilnā attieksme pret mūziku un saviem mūziķiem, to nevar nejust.
Bet šīs ziņas atspoguļojums Gazeta.ru ir žanra klasika, apliecinot veiklību izmantot katru niecīgāko detaļu, šajā gadījumā Marisa Jansona dzīves periodu Krievijā, lai slavinātu viņu kā krievu diriģentu. Veikls gājiens.
1
Kârlis Kleins > alexander 05.06.2013. 11.32
Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē. Māte, pēc tautības ebrejiete, Marisa Jansona dzimšanas laikā slēpās no nacistiem, bet mātes tēvs un brālis gāja bojā Rīgas geto. 1956. gadā pārcēlās uz Ļeņingradu, kur viņa tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā. Studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā.
Dzīves vieta Sanktpēterburga, Krievija
Pilsonība Latvija, Krievija
0