Gunāra Astras konkursu pagarina – jauniešiem pamaz zināšanu • IR.lv

Gunāra Astras konkursu pagarina – jauniešiem pamaz zināšanu

22
Gunāra Astras fotogrāfija, kas ievietota 1961. gada 25. februārī Latvijas PSR VDK rakstītajā arestētā anketā. LVA, 1986.f., 1.apr., 43960.l., 1.sēj., 8.lp. Oriģināls. Ekrānšāviņš no www.archiv.org.lv
Elga Sīle

Konkursa organizatori: Jaunieši neprot strādāt ar informācijas avotiem, paļaujas uz Vikipēdiju

Jauniešiem skolās par maz māca vēsturi, internets nonivelējis viņu spēju strādāt ar dažādiem informācijas avotiem. Šādus secinājumus izdarījuši „Daugavas vanagu” (DV) rīkotā radošo darbu konkursa, kas veltīts brīvības cīnītājam Gunāram Astram, organizatori. Savukārt Astram veltīto pētniecisko darbu konkursu nācies pagarināt, jo pieteikušies pārāk maz dalībnieku.

Ir.lv jau ziņoja par DV izsludinātajiem konkursiem – radošo darbu konkursu „Vēstule Gunāram Astram” un Astram veltīto pētniecisko darbu konkursu. Pieteikšanās pētniecisko darbu konkursa „Gunāra Astras un viņa līdzgaitnieku/laikabiedru loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” otrajai kārtai izsludināta līdz šā gada 1. septembrim cerībā, ka tēma ieinteresēs, piemēram, arī studentus no līdz šim konkursā nepārstāvētās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Ir.lv stāsta konkursa organizators Imants Balodis.

Konkursa pirmā kārta jau ir noslēgusies un sākta iesniegto darbu izvērtēšana. Iesniegtas aptuveni 20 pieteikuma anketas un septiņi apjomīgi pētnieciskie darbi, Ir.lv stāsta DV pārstāve Laura Millere. Viņa pieļauj, ka mazā atsaucība varētu būt saistīta ar konkursa pārāk šauro tēmu. 

Runājot par šajā un iepriekšējā DV organizētajā konkursā „Vēstule Gunāram Astram” atklātajām problēmām jauniešu vēstures zināšanās, Millere saka, ka jauniešiem trūkst prasmju izmantot avotus un apkopot informāciju. “Diemžēl jaunatne joprojām vairāk paļaujas uz Vikipēdiju, nevis uz muzejā, arhīvā vai bibliotēkā atrastu informāciju,” Millere komentē.

DV valdes loceklis Ivars Švānfelds pieļauj, ka jaunajai paaudzei skolās par Latvijas vēsturi ir mācīts tik maz, ka pašreizējā konkursa temati vienkārši šķituši pārāk sarežģīti: „Jauniešiem tomēr ir [jūtams] tas vēstures trūkums un tāpēc varbūt, ja kāds grib iesaistīties, tad ar nulle zināšanām darbs kļūst grūtāks… Jauniešiem vajadzēja mācīt Latvijas vēsturi jau no pirmajām neatkarības dienām.”

„Veicot aptauju, secināju, ka manu vienaudžu vidū zināšanas par Gunāru Astru ir ļoti mazas. No 30 apjautātajiem cilvēkiem tikai divi zināja par Gunāru Astru kaut ko tādu, kas atbilst patiesībai. (..) Bija skaidrs, ka lielākajai daļai no respondentiem nebūs tiešām objektīva personiska viedokļa par Gunāru Astru, jo vienkārši nav zināšanu par viņu,” raksta viens no konkursa pirmās kārtas dalībniekiem Kristaps Zīvers no Valmieras Valsts ģimnāzijas.

Zīvera pētījumā arī minēti aptaujāto vidusskolēnu ieteikumi, kā informēt jauniešus par Gunāru Astru – vairāk vajadzētu stāstīt vēstures stundās, Barikāžu laika pasākumos, izveidot īsu informatīvu rakstu internetā vai iekļaut tematu par Astru valsts vēstures eksāmenos, informē konkursa organizators Balodis.

Millerei īpaši interesants šķitis pētnieciskais darbs, kurā Astras „Pēdējais vārds” analizēts no strukturālā un žurnālistikas viedokļa. Savukārt Švānfeldam uzmanību piesaistījis pētījums, kura autors gan sazinājies ar Astras brāli Leonu, gan vēstures arhīvā meklējis līdz šim nepubliskotas fotogrāfijas.

Projektā piedalījies viens vidusskolēns un seši jaunāko kursu studenti vecumā no 18 līdz 21 gadam. Studējošie mācās vēsturi, filozofiju, mājturību un kultūras vēstures pedagoģiju. „Kopumā pārstāvēta pilna Latvijas ģeogrāfija,” saka Millere. Dalībnieki ir no Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Rīgas un citām Latvijas pilsētām.

Tagad tiek domāts arī par nākamo konkursu, kas norisināsies pēc pētniecisko darbu konkursa. Tajā paredzēts no zinātniskā virzīties uz vairāk personisku, „patriotiski vēsturisku” izpēti un aicināt piedalīties jaunāka vecuma skolēnus no 7. līdz 9. klasei.

Pētniecisko darbu konkurss noslēgsies ar labāko apbalvošanu 14. vai 15. decembrī, kad Astras „Pēdējam vārdam” apritēs 30 gadi.

Konkursu rīko Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Okupācijas muzejs, „Daugavas vanagi” un citas organizācijas. Tā mērķis ir apkopot un izdot rakstu krājumu, kas atspoguļotu Astras un viņa laikabiedru lomu nevardarbīgās pretošanās kustībā okupācijas varai Latvijā. Krājumā paredzēts iekļaut arī konkursa dalībnieku labākos stāstus, norāda Balodis.

Jau iepriekš rakstīts, ka pirmo trīs vietu ieguvēji saņems DV Kanādā Toronto nodaļas naudas balvas: 1. vieta – 250 latus, 2. vieta – 150 latus un 3. vieta – 100 latus. Latvijas Nacionālais arhīvs dod iespēju pasūtīt arhīva dokumentus – to kopijas 100 latu apmērā, kā arī arhīva grāmatu iegādei. Paredzētas arī citas speciālās, pārsteiguma un atzinības balvas.

Lai pieteiktos konkursa otrajā kārtā, līdz 1.septembrim jāizpilda pieteikuma anketa, kuru var atrast konkursa mājas lapā, un jāiesūta tā uz e-pastu: [email protected]. Pētniecisko darbu iesūtīšanas termiņš ir 1.novembris. Papildus informāciju par Gunāru Astru var iegūt gan konkursa mājas lapā, gan nesen atklātā virtuālajā izstādē „Tiesas procesi pret Gunāru Astru“.

Gunārs Astra bija viens no tiem Latvijas brīvības cīnītājiem, kurš nebaidījās runāt par Latvijas okupāciju, rusifikāciju, komunistu režīma noziegumiem vēl tad, kad par šāda veida sarunām draudēja ilgi ieslodzījuma gadi padomju cietumos, tā sauktajās labošanas darbu nometnēs vai psihiatriskajās slimnīcās. Savu uzskatu un pārliecības dēļ viņš PSRS ieslodzījuma vietās pavadīja gandrīz 20 gadus un divas reizes tika tiesāts.

Astras „Pēdējais vārds” bija runa poliskajā tiesas prāvā, ko uzskata par latviešu nevardarbīgās pretošanās manifestu. Jau pāris dienas pēc tiesas tā tika atskaņota „Brīvās Eiropas” un „Amerikas Balss” raidījumos, kopumā tikusi tulkota 16 valodās.

 

Komentāri (22)

lebronj2356 31.05.2013. 12.49

Zinot plašsaziņas vēstures grāmatas/skolu mācību literatūru nebrīnos par tādām lietām – vnk štrunti salīdzinot piemēram ar I Latvijas mācību literatūru – varbūt tam skolotājam tādas grāmatas vajadzēja publicēt i-netā, nebūtu autortiesībniekiem kur piekasīties ! Un vikipēdiju lieto tāpēc, ka tas ir moderns un ērts zināšanu apgūšanas veids – vajadzēja IZM padomāt vai nav vērts izveidot interaktīvu, virtuālu apmācības/literatūras avotu sistēmu izveidot sliktas kvalitātes lēta iesējuma ik pārgadu mācību grāmatu vietā ?

+2
0
Atbildēt

3

    dro > lebronj2356 31.05.2013. 12.53

    Krix. Kļūdījās – vajadzēja par Otomāru Oškalnu vai Imantu Sudmali:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > lebronj2356 31.05.2013. 15.58

    ——-
    Vēsture atkārtojās…..šoreiz kā farss? Kas tad šodienas “brīvās un neatkarīgās” laikā dzimušos 20+ gadīgos piesaista LV, ja tie G.Astras piesauktie robežstabi ir novākti?

    “A kto takoj Ojar Vacietis?” To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24.kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram.
    Viņam ir 24 gadi. Dzimis un uzaudzis Latvijā. Latvietis? Maksimāli uzlabots latvietis. Viņu pie šīs zemes saista tikai robežsargi. Robežsargi viņu notvēra Kurzemes jūrmalā – ceļā uz Zviedriju. Tas nebija vienīgais šāds gadījums šā gada deviņos mēnešos Latvijas piekrastē.”
    http://gunarsastra.wordpress.com/2011/12/18/gunars-astra-pedejais-vards/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > lebronj2356 31.05.2013. 13.06

    lno, par vēsturi esmu zinošs, bet par pirmo dzirdēts gaužām maz, Sudmalis gan vairāk piesaukts….Varbūt tad par Pelši vai Vosu ?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

intars_busulis 31.05.2013. 17.11

Latvijas vēsture ir samērā divkosīga, pats gadu mācījos Latvijas skolā un tiešām biju sašokēts ko māca tur. Tā visa ir sausa informācija, par dziļo vēsturi jau ir grūti strīdēties jo rakstības latviešiem nemaz tik sena nav.Toties par vēsturi kas ir tikai 200 gadus veca jau vaig mācīt pareizi. Tikai tur arī ir daudz fakti noklusēti. Un par šodienas vēsturi vispār nevar runāt tur ir safabricējumi pat mēneša nesenos notikumos. Latvijas valsts vēsturā starp 1918 un 1939 gadu ir diezgan pretrunīga informācija ar lieliem plankumiem. Gunārs Astra jau ir pa visam jaunas vēsture. Un Vikpēdijs jau nav nekāda pasauļu zinības naba, tur ļoti daudz kā nav. Bet Vikpēdijs dod iespēju baltos plankumus aizpildīt, tikai vai to kādam Latvijā vaig? Vai tad pēc konkursa šo cilvēka vēstures materiālus nedrīkst tur ievietot? Un autoru tiesības jau ir spēkā kamēr autor elpo un Vikpēdijs jau nav komerciāls avotu nesējs tātad uz to nevar atiecināt autortiesību pārkāpumus. Un kas slikts ja kāda darbi tur tiks publicēti? Tas jau tikai norāda ka šis autors ir vērtība un viņam ar to ir jālepojas. Un valsts vēsture nevar būt komercnoslēpums. Intresanti vai Gunārs Astra ir kāds bubulis ka to tā te uzsverat, par Latvijas suverinitāti cīnījās dadzudzi kuri jau ir miruši.

+1
-1
Atbildēt

0

juhans 31.05.2013. 15.47

“Jauniešiem skolās par maz māca vēsturi…”.
Kā īsti palika ar Latvijas vēstures mācīšanu? Vēstures skolotāji taču iestājās PRET to kā klints.

0
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > juhans 31.05.2013. 16.16

    ——
    Pret ko tad iestāties, ja 4.maija repubļikā vēstures poļitiku nosaka tie paši vecie “vēži”, kas karjeru uztaisīja jau LPSR laikos? Pat jaunie censoņas tā piesardzīgi uzvedas, kad runa ir par baisi briesmīgā padomju okupācijas periodu 1960-1990.gads:

    “Mūsu monitorings atklāj, ka gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū ir samazinājies atbalsts uzskatam, ka Latvija tika okupēta un ka pievienošanās PSRS ir negatīvi vērtējams fakts.(..)
    ….kad runājam par tā saukto vēlīno padomju laiku – no 60. līdz 80. gadiem –, kas ir relatīvs stabilitātes un izaugsmes periods.”
    Komunikācijas zinātņu doktoru, sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns

    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=381513:ja-atmia-nevar-bt-vienda-t-var-bt-vienojoa-vai-ir&catid=95&Itemid=439

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu