Birkerts: Latvijā lietas tiek vilktas garumā

Slavenais arhitekts ieradies Rīgā, lai apraudzītu savu “bērnu” augšanu

„Tā ir tipiska Latvijas īpašība – mācēt izvilkt lietas garumā,” ceturtdien tikšanās laikā Okupācijas muzejā teica arhitekts Gunārs Birkerts, kurš atkal ieradies Latvijā, lai klātienē novērtētu savu projektu attīstību.

„Manā karjerā tas ir kas nepiedzīvots, ka viena ēka prasa tik daudz laika un mocīšanos,” komentējot Nacionālās bibliotēkas celtniecības gaitu, teica Birkerts. Tiesa, vieglāks ceļš nav arī viņa otrajam “bērnam” – Okupācijas muzeja topošajai piebūvei “Nākotnes nams”.

“Šos notikumus vērtēju 20 gadus. Esmu drusku salauzts, jo vairs neesmu tik spēcīgs kā sākumā, bet es esmu. Ar Okupācijas muzeja rekonstrukciju ir mazliet savādāk, jo muzeja projekts tika sākts vēlāk, tomēr arī šajā gadījumā parādās tās pašas iezīmes, kas bija bibliotēkas gadījumā. Tie gājieni un iemesli ir tie paši, līdz ar to varu teikt, ka tas ir Latvijai vai Rīgai tipiski – mācēt lietas vilkt garumā,” sacīja arhitekts. 

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (OBM) valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs pastāstīja, ka pēc tikšanās ar arhitektiem, kuri veido muzeja rekonstrukcijas projektu, ir sākusies projekta tehniskā izstrādāšana. To cerams pabeigt šā gada beigās. Ja viss noritēs bez turpmākas aizkavēšanās, jau nākamgad varēs sākt būvdarbus, bet ēku muzeja darbinieki cer atklāt 2015. gadā.

Tomēr, ja gadīsies līdzīgas aizķeršanās kā ar tehniskā projekta izstrādes un autoruzraudzības iepirkumu konkursu, kas ievilkās vesela gada garumā, muzejs telpās varēs atgriezties tikai 2016. gadā vai pat vēlāk, saka Nollendorfs.

Muzeja rekonstrukcijas ideja radās 2001. gadā, kad Birkerts muzejam uzdāvināja ēkas pārbūves skices. „Tolaik, kad šī ideja radās, neviens īsti neredzēja Okupācijas muzeja virzienu, bet man no malas šķita, ka tas virziens ir ļoti skaidrs,” skaidro arhitekts.

Ēkā, pēc arhitekta vārdiem, ir plānots izmantot melnā un baltā simbolisko nozīmi – melnais kā drūmā pagātne un ciešanas, bet baltais kā skaidrība, drošība un nākotnes cerības. Vēl viens ēkas gals ar stikla sienas palīdzību arhitektūrā izteiks domu par caurspīdīgumu – ēkā nebūs noslēpumu vai negatīvu akciju.

Muzejā paredzēts arī iekārtot Kluso telpu, kurā no jumta ienāks dabīgā gaisma un būs apvienoti visi četri elementi – gaiss, gaisma, ūdens un akmens. Šī telpa ir paredzēta kā piemiņas vieta, kur cilvēki klusumā varēs apcerēt visu to, ko viņi ir redzējuši, to, kas pārdzīvots, un pieminēt okupācijas laikā cietušos. Šīs telpas izstrādei patlaban piesaistīta arhitekte Maija Sinka.

Vēl pie Okupācijas muzeja ēkas piebūves plānots izveidot bērzu birzi. Piemiņas birztalas par godu okupācijas upuriem Latvijā ir stādītas jau iepriekš.

Kā uzsver Nollendorfs, patlaban Okupācijas muzejam ir svarīgi izveidot jauno ekspozīciju, kura ir jāsaskaņo ar arhitektiem. Vēl ir atsākta līdzekļu piesaistes kampaņa, lai muzejam piesaistītu pusmiljonu latu.

Gunārs Birkerts šogad ticis nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013, iekļūstot šīs balvas kandidātu finālā. Pēdējos gados arhitekts ierodas Latvijā pāris reizes gadā, lai klātienē novērtētu savu projektu attīstību.

Vizītes laikā Birkerts tikās arī ar Okupācijas muzejs rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādātājiem SIA „Būvprojektu vadība” un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvjiem.