Padomju laika apzīmējumu lieto vēl šodien
Latvieši ir sekmīga tauta, un varam lepoties par saviem sasniegumiem kultūrā, sportā un zinātnē. Šogad atzīmējam latviešu izcelsmes rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 150.dzimšanas jubileju. Mūsu latviešu izcelsmes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) piedalās augstākā līmeņa Eiropas Savienības vadītāju sanāksmēs. Latviešu izcelsmes tenisists Ernests Gulbis ir pasaules līmeņa spēlētājs. Latviešu izcelsmes valodnieks Jānis Endzelīns bija nopelnījis starptautisku atzinību.
Ja termina „latviešu izcelsmes” lietošana šādā veidā liekas dīvaina, tad ko lai sakām par Latvijas nacionālās ziņu aģentūras LETA paziņojumu: „Par Austrālijas vīriešu basketbola izlases jauno galveno treneri apstiprināts latviešu izcelsmes speciālists Andrejs Lēmanis”?
Andrejs Lēmanis ir latvietis ar Latvijas pasi, bet LETA viņu kaut kādi novelk par vienu pakāpi zemāk – „latviešu izcelsmes”.
Kur beidzās latvietis un kur sākās latviešu izcelsmes?
Katrs latvietis, protams, ir ar latviešu izcelsmi. Vismaz tā domāju, līdz kamēr lasīju par 29.aprīlī Saeimā notikušo politiķu un ekspertu diskusiju semināru par vienotas nācijas iespējamību Latvijā. Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka ne izcelsme nosaka, kas ir cilvēks, bet to nosaka pats cilvēks, viņa izjūtas, viņa emocijas. Diskusijās pareizi piezīmēja, ka tautība nav ģenētiski mantojama, bet nav arī pareizi, ka cilvēks viens pats var noteikt savu tautību bez sabiedrības piekrišanas.
Padomju okupācijas laikā bija svarīgi atsvešināt visus, kuri bija bēguši no sarkanā terora, pazeminot tos uz „latviešu izcelsmes” cilvēkiem, kuri „emigrēja” uz Vāciju vai Zviedriju, neminot īstos kara apstākļus, kad cilvēki vienkārši glāba dzīvību, bēgot ar to, ko varēja paķert līdz.
Šodien mūsu tautas un valsts interesēs ir apvienot visus pasaulē izkaisītos zarus, un ir laiks beigt atkārtot padomju propagandu par „neīstiem latviešiem” ārzemēs un „emigrēšanu”. Diemžēl vēl arvien bieži dzird abus šos apvainojošos un šķeltnieciskos izteicienus.
Šodien mums jāapvieno mūsu tauta un jāsaprot, ka „latviešu izcelsme” var norādīt ne tikai uz ģenētisku mantojumu, bet arī garīgu mantojumu. Ja sveštautietis, dzīvodams Latvijā, ir pietiekami iejuties latviešu vidē, latviešu kultūrā, latviešu valodā, ka pats jūtas kā latvietis, tad mēs, pieņemot šo cilvēku kā savējo, piešķiram viņam godpilno nosaukumu – latvietis.
Lai latvieši pieņemas skaitā un spēkā!
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (49)
oktaavs 04.05.2013. 11.34
Latvietis sākas un beidzas katra paša galvā un pārliecībā. Nav svarīgs ieraksts pasē. Meklēt ģenētisko tīrību tautā, pēc tādas simtgadu ārprāta vēstures, ir vismaz smieklīgi.
Ja kāds paziņo, ka viņš ir “latviešu izcelsmes”, tad tas jau nozīmē oficiālu atteikšanos no savas tautības. Tas tā – lai paniekotos kompānijā ar eksotiku un pāris teikumiem jocīgā, nepazīstamā valodā. Bet vispār viņš ir krievs, amerikānis, vai brazīlietis..
0
aivarstraidass 04.05.2013. 10.58
>>> Diskusijās pareizi piezīmēja, ka tautība nav ģenētiski mantojama, bet nav arī pareizi, ka cilvēks viens pats var noteikt savu tautību bez sabiedrības piekrišanas.
=======
No vienas puses šis ir pašsaprotams punkts – piederība tautībai, ticībai, profesijai ir ne vien subjektīva, bet arī objektīva. Neviens nevar pats dēvēties par katoli, ja viņu katoļu priesteris un krustvecāki nav kristījuši (praktizējošam katolim ir arī jāsūdz grēki un jāiet uz misēm); neviens nevar dēvēties par zinātnieku, ja viņš nav ieguvis akadēmiskos grādus vai nav sarakstījis publikācijas, ko pieņēmuši konferencēm vai žurnāliem citi zinātnieki (peer review).
No otras puses, latviešu tautības gadījumā nav īsti skaidrs, kādā veidā sabiedrības piekrišanai vajadzētu izpausties.
(1) Vai tas nozīmē, ka cilvēkam ir ģimenes locekļi, ar kuriem viņš runā latviski? (5-10% no tautas skaitīšanā aptaujātajiem nav norādījuši ģimenē pārsvarā lietoto valodu. Pārsvarā te ir runa par jauktajām ģimenēm.)
(2) Vai tas nozīmē, ka viņš bērnus sūta latviešu skolā? 30-to gadu Latvijā bija tāds nosacījums, ka bērnam jāapmeklē latviešu skola, ja kaut viens vecāks ir latvietis. (Bet tad nav īsti skaidrs, ko darīt ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.)
(3) Vai latviešiem konkrētajā apvidū vajadzētu balsot referendumā par to, ka viņi atzīst konkrēto jaunpienācēju par latvieti – līdzīgi kā rīkojas Šveicē, piešķirot pilsonību?
Es šeit nemēģinu apstrīdēt to, ko raksta autors ir minējis – un labprāt viņam pievienojos. Man vienkārši gribas saprast veidu, kā varētu izpausties apkārtējās sabiedrības piekrišana. Un ja latviešu tautas robežas ir mazliet izplūdušas (t.i. pastāv robežgadījumi), tad tas nav nekas slikts – bet arī to varētu atrunāt.
Man gribētos uzskatīt, ka būtiskais latviskuma kritērijs ir latviešu skolu kā arī Latvijā esošu minoritāšu skolu – poļu, ebreju, lietuviešu, ukraiņu, baltkrievu skolu – apmeklēšana, ja tur ievērojamu daļu mācību priekšmetu pasniedz latviski. Minoritāšu skolu gadījumā var būt runa par divkāršu identitāti – kaut arī ne jau visi, kas mācās Rīgas Lietuviešu vidusskolā, ir lietuvieši, un ne visi, kas mācās Franču licejā, ir franči. (Sovoku skolas, kurās audzina padomju tautu un svin okupantu svētkus, protams, neder.) Ārzemju latviešiem – attiecīgi varētu būt runa par latviešu svētdienas skolām, arī tālmācības kursiem vai nometnēm – jo ne jau visi var līdz svētdienas skolām izvadāt savus bērnus. Ja cilvēks pats vai viņa bērni ir gājuši šim izglītošanās procesam cauri, tad viņi var saukties par latviešiem.
7
Sandris Maziks > aivarstraidass 04.05.2013. 11.34
Īrijas okupants
Par latvieti var saukties tikai tāds, ko arī citi latvieši par tādu atzīst. Latvietis nenīst latviešus pēc definīcijas.
0
Ieva > aivarstraidass 07.05.2013. 19.05
Jūs nepareizi uztverat kosmopolītismu. Nekur tā definīcijā nav teikts par savas nacionalitātes, sakņu, savas tautas noliegšanu. Ir teikts par piederības sajūtu pasaulei. Kosmopolīts vienkārši ir atvērts citu tautu pārstāvjiem, uzskata tos par līdzvērtīgīem, dalās ar savu pieredzi, un izmanto citu tautu sasniegumus. Kosmopolīts nav pretmets nacionālajam…. Es, būdams pārliecināts latvietis, tajā pašā laikā esmu kosmopolīts, jo pieņemu un atzīstu citas tautas, esmu pret izolacionismu, sēdēšanu savā kaktiņā nacionālajā tērpā, un burkšķēšanu uz citādi ģērbtajiem.
Nevajag orientēties uz ekstrēmiem gadījumiem, ekstrēmais nacionālists savulaik nodibināja 3 reihu, kas neatzina citas tautas, ekstrēmais kosmopolīts karo pret savu tautu… Bet tās ir galējās robežas, mēs tak esam normāli, jeb tomēr neesam?
0
Rolands Orlovskis > aivarstraidass 15.05.2013. 02.47
(Iirijas okupantam) Un shaadu naakotni tu laikam arii sev noveeli? Tas, ka Iirijaa vairs netiek lietota geelu valoda publiskaa telpaa kaa sazinjas valoda, ir trageedija un koloniaalisma sekas. Ja velkam paraleeles ar Latviju – palicis paari buutu vien ciinjas gars un dzintars un auseklis ar ko rotaaties, bet valodinja – tu tuu…Nedomaaju, ka saliidzinaajums ar Iiriju ir pats veiksmiigaakais (vai ar Ukrainu, piemeeram)…
0
Rita Lazda > aivarstraidass 04.05.2013. 17.02
Kalvi, ASV pie īriem sevi pieskaita ne jau tie, kas dzer ginnesu un mīl zaļo krāsu, bet ļoti konkrēti – tie kuriem ir īru seņču izcelsme un to viņi var pierādīt un lepojas ar to – bez tam tur arī spēlē savu lomu reliģiskās atšķirības, jo īri ir katoļi un angļi nē un no tā tas galvenais naids – ne jau dēļ valodas vai piederības tautai. Īru gēlu valodu zin labi ja 1%(skaitlis ir izzīsts no pirksta) no visiem īriem.
Latviešiem nez kāpēc ir kaut kāda putra galvā šajā sakarā un galvenais latvieša kritērijs ir valodas zināšanas un atrašanās iekšpus Latvijas robežām, nevis tas vai šim cilvēkam vispār ir kaut kāda saikne ar šo zemi un tautu. Netaisiet sū.us kurus pēc tam pašiem būs jāstrebj – kā reiz vienā citā rakstā bija diskusija par kosmopolītismu, bet šāda tautības dāvāšana ne ar ko neatšķiras no kārklu vācieša/bezvalstnieka/beztautas piederības un maigas asimilācijas un ir vēl trakāka par to ko citi iedomājas kas ir kosmopolitisms(polis – valsts, cosmos – visums), kas nav nekāds bezpiederības bezsejains nepilsonis, bet gan ar pavisam citu plašāku piederības izjūtu.
ASV jau nav bezvalstisks veidojums – tā ir tautu kausēšanas katls, kas veido jaunu – mākslīgu nāciju un arī veidojot jaunus likumus un tradīcijas – viņi nav kosmopolīti, bet latviešiem šajā ziņā nav jāseko šim piemēram jo viņiem jau ir sava identitāte un savas tradīcijas un tautas mantojums.
0
Signija Aizpuriete > aivarstraidass 04.05.2013. 14.21
———Kalvis Apsītis
Tālākā perspektīvā tomēr varētu gadīties līdzīgi kā ar īriem …. ============================================================================ “Protams, nevar novilkt noteiktu robežu, kur beidzas materiālā, kur sākas īsta jūtu un prāta kultūra, robeža ir ļoti relatīva. (..)
Kultūras surogāts vazājas pa visu pasauli un meklē lētticīgos…”
Imants Ziedonis ( Raksti,5.sējums, – 239.lpp.)
0
janis17 > aivarstraidass 07.05.2013. 01.09
Man liekas, ka viss ir vienkāršāk – viktors alksnis, valdis pelšs un man pazīstamais edgars krūmiņš, kurš principā nerunā nevienu vārdu latviski ir krievi, bet Andrejs Panteļejevs, Oļegs Sorokins vai Igors Šiškins ir latvieši gan pēc savas pārliecības, gan sabiedrības akcepta.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 04.05.2013. 11.55
>>> Es uzskatu ka latvietis ir tas kas sevi uzskata par latvieti – un ar to arī pietiek.
=======
Pašreizējā kontekstā arī tā, protams, var. Sociologiem tas ir pat vienkāršāk. Strīdi par latvietību Saeimā un citur ir vairāk tāda matu skaldīšana.
Tālākā perspektīvā tomēr varētu gadīties līdzīgi kā ar īriem (Jūsu niks uzvedināja uz pārdomām). Teiksim, ASV dzīvo vairāki miljoni cilvēku, kuri uzskata sevi par īriem, svin Sv.Patrika dienu, utml. No otras puses, viņu zināšanas par īru kultūru ir diezgan nosacītas. Viņi nepārvalda ne vien valodu, ko arī pašā Īrijas Republikā ne visi lieto, bet kultūru plašā nozīmē. Līdzīgi varētu uzrasties arī lielāks skaits latviešu, kuri ir latvieši tikai vārda pēc. Man tomēr šķiet, ka vajag apgūt pašam latviešu valodu un kultūru un mācīt to saviem bērniem. Ja cilvēks to nedara, tad nav arī jēgas viņa uzskatīšanai par latvieti.
0
Laimīgā :) 04.05.2013. 20.10
Varam runāt par faktisko (jeb latviskās izcelsmes) un kultūras latvietību – jaukt šīs latvietības ir, manuprāt, ārkārtīgi bīstami. Faktiskais latvietis ir persona, kuras vismaz viens no vecākiem ir latvietis; kultūras latvietis ir jebkura persona, kas sevi identificē ar latviešu kultūru. Valstī, kurā cilvēki spējīgi cienīt sevi un citus, problēma varētu rasties vienīgi, apkopojot statistikas datus. Bet par to lai runā statistiķi. Iebilstiet un argumentējiet, ja varat.
5
0
-3
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Laimīgā :) 04.05.2013. 21.23
——-cits anarchists Vēl interesants jautājums – vai cilvēks, kurš grauj latvisko, ir atzīstams par tādu, kurš identificē sevi ar latviešu kultūru?
============================================================================
Drīz uz šo jautājumu uzzināsim atbildi, pat ja CVK atbilde būs negatīva:
“Nesen dibinātā biedrība “Par latu, pret eiro” šodien [09.04.2013] ir iesniegusi Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) trīs likumprojektus, kuru mērķis ir panākt tautai iespēju balsot par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu, informēja biedrības pārstāvis Jānis Sils.
Viņš klāstīja, ka galamērķis vienā no iesniegtajiem likumprojektiem ir izteikt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.”
http://www.delfi.lv/news/national/politics/biedriba-par-latu-pret-eiro-cvk-iesniegusi-pieteikumu-referendumam-par-eiro.d?id=43214956
0
Rita Lazda > Laimīgā :) 04.05.2013. 22.15
Vēl interesants jautājums – vai cilvēks, kurš grauj latvisko, ir atzīstams par tādu, kurš identificē sevi ar latviešu kultūru?
————-
Varbūt paturpiniet sīkāk šo domu – man nāk prātā tikai Latgales autonomijas ideja, bet laikam tas nav tas ko domājāt… Piemērs gan derētu – savādāk doma ir diezgan abstrakta – jo viens cilvēks neko tā tik vienkārši sagraut bez fiziskām iespējām nevar.
0
Rita Lazda > Laimīgā :) 05.05.2013. 01.34
Man gan liekas ka Rubiks ir Latvijas polis. Es gan varu šeit kļūdīties, jo paļaujos uz atmiņu.
Personība ir interesanta – tas gan, bet lai padzīvo un papriecājas – cik tad šim atlicis.
0
Laimīgā :) > Laimīgā :) 04.05.2013. 20.14
Vēl interesants jautājums – vai cilvēks, kurš grauj latvisko, ir atzīstams par tādu, kurš identificē sevi ar latviešu kultūru?
0
Laimīgā :) > Laimīgā :) 04.05.2013. 23.03
piekrītu, viens cilvēks neko tik būtisku kā latviskums sagraut nevar, bet mēģināt un spēlēt būtisku lomu šajā procesā var gan.
Par tiem piemēriem. Tas gan ir tikai mans viedoklis, bet A. Rubiks ir visai interesants piemērs. It kā persona, kas atzīst sevi par latvieti, bet tomēr nievājoši izsakās par tautas brīvības centieniem, atbalsta vēstures falsifikatorus savās uzrunās, utt. Interesanta personība, vispār.
0