Krievija sanatoriju Jūrmalā vēlas samainīt ar māju Maskavā

Pirms Dombrovska tikšanās ar Medvedevu Krievijas vēstnieks iztausta situāciju Saeimā par gāzes tirgus liberalizāciju

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs jau trešo reizi nedēļas laikā bijis Saeimā. Sarunu galvenā tēma – nepieciešamība paātrināt starpvalstu vienošanos par nekustamo īpašumu apmaiņu, proti, Krievijai tiktu sanatorija „Dzintarkrasts” Jūrmalā ar 20 000 kvadrātmetriem zemes, bet Latvijai – 600 kvadrātmetru liela ēka Maskavā Arbatā, kuras vērtība ir vismaz seši miljoni latu, svētdien vēsta raidījums „Nekā personīga”.

Otra Krievijas vēstnieka interese ir par gāzes tirgus liberalizāciju. Tāpēc vēstnieks ticies ar „Vienotības” frakcijas līderi Dzintaru Zaķi un Zaļo un zemnieku frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.

Kā zināms, nākamnedēļ Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzņems Latvijas kolēģi Valdi Dombrovski (Vienotība) Sanktpētergurgā.

Kā informē raidījums, Latvija sanatorijā „Dzintarkrasts” nekad nav saimniekojusi. Pēc neatkarības atgūšanas Labklājības ministrija ar Krievijas valsti noslēdza sadarbības līgumu, bet 2004.gadā kāda Jūrmalas zemesgrāmatas tiesnese sanatoriju nelikumīgi iegrāmatoja uz Krievijas vārda. Kopš tā laika tur saimnieko Krievijas prezidenta lietu pārvaldes uzņēmums „BOR”. Prokuratūra zemesgrāmatas tiesneses lēmumu pārsūdzēja tiesā, tā ievilkās un Ārlietu ministrija nolēma, ka reālo situāciju labāk legalizēt un sanatoriju iemainīt pret kādu ēku Latvijas vajadzībām Maskavā.

Krievijas piedāvājums bija dāsns – ēka vecā Arbata rajonā. Tā ir viena no pasaulē dārgākajām vietām, dzīvokļu cenas tur pārsniedz 10 000 latu kvadrātmetrā. Latvijai nodotās ēkas platība ir 600 kvadrātmetri. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts īpašumā iegūtu sešus miljonus latu vērtu ēku. Tomēr Latvijas varasiestādes arī šim darījumam nesteidzas piekrist. Vienošanos parakstīja pirms gada, bet tā vēl jāratificē Saeimai.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) norāda, ka jāgaida, kad Krievija samazinās īres cenu Latvijas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā. Viņš raidījumā atgādina, ka savulaik Krievijas prezidenta lietu pārvaldnieks atsūtījis vēstuli Latvijas premjeram ar solījumu samazināt īres likmi Latvijas konsulātam Sanktpēterburgā. „Tas nav realizējies. Ja varētu arī izpildīt šo solījumu par konsulātu, tad mēs varētu arī mierīgi ratificēt šo līgumu,” saka Kalniņš par iespēju samainīt ēkas.

Vēstnieks Vešņakovs deputātiem esot solījis šo jautājumu virzīt pozitīvā gultnē, kā arī katram tautas kalpam dot iespēju atpūsties sanatorijā „Dzintarkrasts”. Saeimas deputātiem radies priekšstats, ka vēstnieks ļoti vēlas noslēgt vienošanos par ēku apmaiņu.

Tomēr deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) aicina uzmanīties no Krievijas īpašuma apmaiņas vilinājuma. Vienošanās tekstā esot punkts, ka jauno vēstniecības ēku dārgajā Arbata rajonā remontēs Krievijas puse. Taču Krievija remontdarbu aizsegā vēstniecībās mēdz ievietot noklausīšanās ierīces. Reiz celto ASV vēstniecību Maskavā tieši šā iemesla dēļ bijis jānojauc un jābūvē no jauna, vēsta raidījums.

Par ēku apmaiņu Vešņakovs runājis gan Ārlietu komisijā, gan sarunā ar „Vienotības” frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi un ZZS līderi Augustu Brigmani. Ar abiem deputātiem skarta vēl viena būtiska tēma – Latvijas nostāja „Gazprom” monopolstāvokļa izbeigšanā. Vešņakovs smalki izvaicājis par to, kāds ir katra konkrētā deputāta viedoklis, un paudis cerību uz Latvijas pretimnākšanu.

Bijušais Ārpolitikas institūta direktors, tagad Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš pieļauj, ka labās attiecības un izdevīgā īpašuma apmaiņa ir burkāns, bet gāzes liberalizācija – pātaga. Krievija ir mainījusi toni un sola attiecību uzlabošanu tikmēr, kamēr ir cerības uz Latvijas piekāpšanos „Gazprom” jautājumā.