Lietuvas TV: "Rail Baltic" projekta īstenošana virzās uz priekšu • IR.lv

Lietuvas TV: “Rail Baltic” projekta īstenošana virzās uz priekšu

12
Foto: Evija Trifanova, LETA

 

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltic” darbi Polijā un Lietuvā pamazām virzās uz priekšu, vēsta Lietuvas Televīzija. Lietuva savu sliežu ceļu izbūvi līdz Latvijas robežai plāno pabeigt līdz 2015.gadam, savukārt Polija līdz Lietuvas robežai savu dzelzceļu paredzējusi modernizēt līdz 2020.gadam.

Polijā pirmā 60 kilometrus garā posma Varšava-Sadovna modernizācijas darbi tiks pabeigti pāris gadu laikā un, Lietuvas naudā pārrēķinot, izmaksās pusotru miljardu litu, bet 85% no šīs summas sedz Eiropas Savienība. Kopumā Polijai jāmodernizē sliežu ceļi gandrīz 350 kilometru garumā, lai vilcieni pa tiem varētu pārvietoties ar ātrumu 160-200 kilometru stundā, ziņo LETA.

“”Rail Baltic” modernizācijai vajadzīgi milzīgi līdzekļi. No Sadovnas līdz Bjalistokai jāmodernizē 120 kilometru posms, bet no Elkas līdz Suvalkiem vispār jāizbūvē jauna līnija, tātad runa ir par vairākiem miljardiem zlotu. Plānojam, ka [pierobežas] posms no Traķišķēm līdz Šeštokiem tiks modernizēts tikai 2020.gadā,” norādījis Polijas transporta ministra vietnieks Andžejs Masels.

“Runājot par “Rail Baltic” dzelzceļu, kas savieno Poliju ar Lietuvu, jāatzīst, ka mēs esam slinkojuši. Mūs valdība daudz cerību saista ar jauno ES budžetu,” spriež laikraksta “Rzeczpospolita” žurnālists Jakubs Kurašs. “Varu teikt, ka mēs no savas puses par šo projektu rakstām bieži, tādējādi izdarot spiedienu uz valdību. Jāteic, ka ar labu dzelzceļu infrastruktūru Polija nevar lepoties.”

Lietuvā Eiropas platuma sliežu ceļu kopgarums būs 335 kilometri. Pirmais dzelzceļa posms starp Mockavu un Šeštokiem, kas savieno austrumu un rietumu standarta sliedes, izmaksājis gandrīz 22 miljonus litu (4,5 miljonus latu). Saskaņā ar valdības plānu līdz šā gada beigām Eiropas platuma sliežu ceļš jāizbūvē līdz Kauņai.

 

Komentāri (12)

grislits 22.03.2013. 09.44

Cerams Latvijas politiķi un Matīss pratīsies.

Latvijai no Austrumu virziena eliktrifikācijas labums nulle, mierīgi var strādāt esošā sistēma. Savukārt, lai ko te runātu daudzi, RailBaltica nozīme būs diezgan liela, jo kravas diezgan lielā daudzumā staigā maršrutā Vācija/Polija-Somija/Skandināvija un atpakaļ, tikai tās pašlaik nodrošina fūres vai daļa ceļo caur Dānija/Zviedrija virzienu, pat ja tas sanāk garāks. Kā arī – rodoties jaunām infrastruktūrām, bieži vien rodas arī iepriekš neparedzēti izmantotāji, kuri iepriekš nav bijuši tikai tādēļ, ka attiecīgs maršruts nav pastāvējis.

Bez tam Rail Baltica kā pasažieru pārvadātājs uz Eiropu būtu ekselents. Es daudz labāk pavizinātos uz Eiropu ērtā vilcienā, nevis lidmašīnā. Tā ir pavisam cita sajūta, nekā neko neredzot ātri nokļūt citā gala punktā. To izbaudīju ASV vizinoties ar vilcienu.

Un galu galā, tas ir arī ģeopolitikas jautājums, kas varbūt pat ir galvenais.

+8
-1
Atbildēt

6

    garausiitis > grislits 22.03.2013. 14.26

    roberts – var redzēt ,ka neesi lasījis Rail baltic prezentāciju :)

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    garausiitis > grislits 22.03.2013. 11.32

    roberts_j – runājot par lielo daudzumu būtu interesanti pastāstīt cik tas ir ciparos. Un tad viss saliktos un sakārtotos. Man atmiņā ,ka knapi izspieda 30 mio tonnas gadā ieskaitot visus autopārvadātajus un iekšējos degvielas pārvadājumus no Mažeiķiem :)
    Un vēl par loģiku – kāda jēga leišiem sasteigt uz 2015 gadu, ja poļi uzbūves ceļu tikai 2020.gadā ?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 22.03.2013. 14.31

    Neesmu gan. Un kas tur ir pretrunā ar manis teikto? Tur viss ir izpētīts un pasniegts ar cipariem? Bet mans arguments bija tieši tas, ka šādam projektam visu priekšizpētē novērtēt nav iespējams.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 22.03.2013. 12.02

    klusais, nevar salīdzināt ar tagadējiem skaitļiem. tagadējie skaitļi tikai parāda to, ka šajā maršrutā jau tāpat notiek daudz kas bez visādām papildus investīcijām speciālā infrastruktūrā.

    Tas ir tāpat kā ar ielām. Piemēram, ir neremontēta iela, kas neiet tieši pa centru pilsētā, un tās remontu atliek, jo tur tāpat daudzi nebrauc, satiksme ir maza, kāda jēga likt kā prioritāti. Beidzot, kad ielu noklāj ar jaunu klājumu, tad pa ielu aiziet milzīgas plūsmas. Piemēri nav tālu jāmeklē mikrolīmenī – Jelgavā tā ar vairākām ielām ir bijis.

    Tas pats ar lielām infrastruktūrām – parādās jauni maršruti, līdzi tiem parādās savādāki investīciju virzieni un veidi, par kuriem iepriekš vispār nav domāts. Jo analīzes vienmēr notiek uz esošā bāzes, bet kā būs jaunas infrastruktūras gadījumā, izanalizēt ir diezgan grūti, pat ja ņem vērā potenciālo jauno maršrutu, jo šādos gadījumos vienkārši nav iespējams paredzēt visas idejas, kas radīsies biznesam jaunās infrastruktūras izmantošanai, kā arī nav iespēja pilnībā izanalizēt esošās plūsmas, kas atnāks no citiem koridoriem, jo nekad nav perfekti zināmi un nodalāmi dažādu preču plūsmu sākumpunkti un beigu punkti citos infrastruktūru maršrutos.

    Un ja būvējam lielākoties to visu par eiro naudu, tad atteikties no RailBaltica ir noziegums.

    Un par leišiem uz 15. gadu – varbūt viņi nav vilkuši garumā, projektam piekrituši daudz ātrāk un ir jau viss projekts un naudas pa termiņiem saliktas, tādēļ arī 15. gadā viss būs gatavs. Un ja poļiem kust lēnāk, tas nekas, leišiem galvenais zināt, ka poļi tomēr to maršrutu taisa, un dažus gadus šur vai tur, bet tas maršruts būs. Mums arī nebūtu ko vilkt garumā, jo skaidrs, ka viens virziens jau faktiski ir nodrošināts. Un cik zināms, igauņi arī īpaši netaisās pretoties RailBaltica, tādēļ neredzu nevienu argumentu, kādēļ nepiedalīties RailBaltica.

    Jauna infrastruktūra izmaina domāšanu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    dro > grislits 22.03.2013. 17.21

    roberts_J. Nestrīdies ar kluso. Klusie visu zin labāk:) Zināja, ka bez robežlīguma ar Krieviju netiks uzņemti ES un NATO, nedrīkstēja aiztikt Aļošas pieminekli, nav vajadzīga mums gāzes tirgus liberalizācija, nav vajadzīgs Rail Baltic, tomēr vēlāk izrādās, ka Igaunija arī bez robežlīguma ar Krieviju ir mums priekšā visās jomās, lietuvieši pērk Latvijā dislocētos uzņēmumus, ko vietējie “uzņēmēji” vēl nav paspējuši pārdot krieviem u.t.t.. Vai Lietuvā vai Igaunijā būtu iespējama tāda valstiska provokācija, kāda notika pie mums 16. martā?:)
    Kas attiecas uz poļiem droši vien nesteidzas tādēļ, ka netic, ka latvieši nebremzēs šo projektu kā visus pārējos. Kāda jēga būvēt Latvijā šķidrās gāzes termināli, ja tas agrāk vai vēlāk piederēs Krievijai?:)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > grislits 22.03.2013. 10.28

    gribēju ko teikt, bet visi argumenti ir precīzi ieskicēti. :) pilnīgi piekrītu, ka galvenais tomēr ir ģeopolitiskais jautājums. Turklāt, tas, kas šķiet ekonomiski ne/maz-izdevīgs šodien, var kļūt par zelta āderi rīt.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 22.03.2013. 13.03

mums buus atrvilciens Riga Moskva…, apmeeram taapat kaa par atrvilcienu maskava beribedžana :http://www.youtube.com/watch?NR=1&v=RPYQGuH0Hn8&feature=endscreen

+1
0
Atbildēt

0

Andis 22.03.2013. 11.29

Vakar beidzās termiņš piedāvājumu iesniegšanai pētījumam par RailBaltica Latvijā: http://www.iub.gov.lv/pvs/show/306920
Redzēs, kas būs iesniegts, kas vinnēs utml. Bet kaut kāda kustība vismaz notiek.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu