Valsts kontrole pastā konstatē ilgstošus pārkāpumus • IR.lv

Valsts kontrole pastā konstatē ilgstošus pārkāpumus

8
"Latvijas pasta" karogs. Foto: Edijs Pālens, LETA

Satiksmes ministrija noraida VK pārmetumus, tomēr ieteikumus darba uzlabošanai ņems vērā

Veicot revīziju Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā “Latvijas pasts”, Valsts kontrole secinājusi, ka uzņēmumā ir notikusi grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagrozīšana saistībā ar autotransporta izmantošanu, ziņo LETA.

Valsts kontroles pārstāve Egita Diure informēja, ka revīzijas laikā arī konstatēti nepamatoti autotransporta izdevumi. Tāpat konstatēts, ka pasta veiktie iepirkumi nav kvalitatīvi sagatavoti un līgumu izpilde nav pietiekami uzraudzīta, pieļaujot pakalpojumu apmaksu virs līgumos noteiktajām maksimālajām summām, kā arī pārmaksājot par sniegtajiem pakalpojumiem.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kapitālsabiedrībā tiek pārkāpti tiesību akti un bijuši nesaimnieciskas rīcības gadījumi, kas ir veicinājuši 24,5 miljonu latu zaudējumu uzkrāšanos laikā no 2005. līdz 2010.gadam.

Revidenti arī konstatējuši būtiskas atkāpes no “Latvijas pasta” biznesa plānā 2010.-2014.gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem. Savukārt Satiksmes ministrija, kā vienīgā kapitāldaļu turētāja, nav veicinājusi kapitālsabiedrības biznesa plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

Tāpat Satiksmes ministrija nav nodrošinājusi priekšnosacījumus motivētas, ar pietiekamu laiku noteikto pienākumu veikšanai nodrošinātas un atbilstoši pienākumu apjomam atalgotas kapitālsabiedrības valdes iecelšanai, uzskata Valsts kontrole. „Latvijas pasta” valdes locekļu atlasi un iecelšanu ir ietekmējuši politiski lēmumi, visiem valdes locekļiem ir noteikta maksimālā atlīdzība, neizvērtējot viņu pienākumu apjomu, kā arī dažiem valdes locekļiem tika atļauts savienot amatu ar amatiem citās institūcijās, un faktiskais darba laika ilgums, pildot abus amatus, ir bijis 16 stundas dienā.

Valsts kontrole gan nepubliskos revīzijas ziņojumā iekļautās aplēses par konstatēto pārkāpumu un nesaimnieciskās rīcības finanšu ietekmi, jo tām ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Šāds statuss ir piemērots arī revīzijas ziņojuma sadaļām par pasta norēķinu sistēmu, sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķina pamatotību, kā arī kredītsaistību un maksātspējas analīzi.

Valsts kontrole ir sniegusi vairāk nekā 30 ieteikumus. Tos ieviešot, tiks nodrošināta tiesību aktiem un kapitālsabiedrību pārvaldības labajai praksei atbilstoša uzraudzība pār “Latvijas pasta” stratēģisko mērķu sasniegšanu, kapitālsabiedrības valdes locekļu atlase un to darba organizācija, tiks pilnveidota maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības sistēma.

Satiksmes ministrija noraida VK pārmetumus

Satiksmes ministrija (SM) kā valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā „Latvijas pasts” (LP) noraida Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumā pausto par uzņēmuma Biznesa plāna uzraudzību, informē ministrijas preses dienests.

SM rūpīgi seko LP Biznesa plāna izpildei, tomēr norāda, ka valstij un ministrijai nav tiešā veidā jāiejaucas valsts uzņēmumu procesos vai detalizēti jākontrolē to darbība. Ministrija uzsver, ka nepieciešams nodalīt akcionāru iejaukšanos uzņēmuma saimnieciskajā darbībā no uzņēmuma nozares politikas regulatīvajām funkcijām un valdībai nevajadzētu tiešā veidā iesaistīties operatīvo lēmumu pieņemšanā un valsts pārlieku iesaistās valsts uzņēmuma darbībā, tādejādi netieši veicinot birokrātiskas attieksmes veidošanos no šo uzņēmumu vadības puses un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu.

SM pēc būtības nevar piekrist, ka LP pārvaldība netiek īstenota saskaņā ar normatīvajiem aktiem un labu pārvaldības praksi, norādot, ka VK revīzijas ziņojumā normatīvo aktu pārkāpumi LP pārvaldībā nav konstatēti.

Par VK revīzijas atzinumā minēto saistībā ar LP valdes locekļiem, ministrija norāda, ka valdes locekļu skaits jau 2008.gadā samazināts no pieciem valdes locekļiem uz četriem. Tāpēc ministrija uzskata, ka valdes locekļu skaits ir izvērtēts un optimizēts jau 2008.gadā. Ministrija norāda, ka amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Arī likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosaka, ka valdes loceklis var būt par valdes locekli ne vairāk kā divās kapitālsabiedrībās. Ņemot vērā minēto, SM informē, ka, izsniedzot valdes locekļiem amatu savienošanas atļaujas, tiek sekots līdzi, lai tiktu ievērotas likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā” un likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas.

SM norāda, ka revīzijas pārskata periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam LP valdes strādājušas trīs valdes priekšsēdētāju (A.Veiss, A.Vītols, M.Kleinbergs) vadībā.

Vienlaikus SM uzsver, ka pēc valdes nomaiņas 2012. gada janvārī LP darbs ir būtiski uzlabojies, tai skaitā uzlabojušies LP finanšu un darbības rādītāji. LP ievieš jaunus produktus, veiktas strukturālās reformas, kuru rezultātā krietni samazinātas administratīvās izmaksas, ieviesta jauna iepirkumu sistēma, uzlabojušies uzņēmuma peļņas rādītāji un šā gada deviņu mēnešu peļņa sasniedz 1,9 miljonus latu. LP strādā pie jauna biznesa plāna, kuru plānots iesniegt valdībā janvārī.

Tomēr ministrija uzdos LP valdei novērst konstatētos trūkumus, uzlabos pārvaldību un biznesa plāna uzraudzību, kā arī nepārtraukti sekos līdzi ieteikumu ieviešanai.

 

 

Komentāri (8)

Una Grinberga 11.12.2012. 10.37

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kapitālsabiedrībā tiek pārkāpti tiesību akti un bijuši nesaimnieciskas rīcības gadījumi, kas ir veicinājuši 24,5 miljonu latu zaudējumu uzkrāšanos laikā no 2005. līdz 2010.gadam.

Nez, kurš auditēja Latvijas pastu iepriekšējos gadus?

+9
-1
Atbildēt

0

archoftriumph 11.12.2012. 11.35

“Valsts kontrole gan nepubliskos revīzijas ziņojumā iekļautās aplēses par konstatēto pārkāpumu un nesaimnieciskās rīcības finanšu ietekmi, jo tām ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Šāds statuss ir piemērots arī revīzijas ziņojuma sadaļām par pasta norēķinu sistēmu, sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķina pamatotību, kā arī kredītsaistību un maksātspējas analīzi.” – jau pierasts ka tautai NAV jaazina savi varonji…..

+5
-1
Atbildēt

0

nefratete 11.12.2012. 20.26

Intereses pēc Latvijas pastā uzšķīru 2010.gada pārskatu (Pieejams Latvijas pasta mājas lapā).

Interesanta lasāmviela es Jums teikšu. Izrādās, ka 2010.gadā “Ir ieviesta svītrkodu izmantošana arī iekšzemes vēstulēm, kas ļaus nodrošināt klientiem šo vēstuļu atsekojamību”. Saiklis “arī” liek domāt, ka ārvalstu sūtījumiem šāda fīča jau ir. Patiesībā ne nieka – ārvalstu ierakstītos sūtījumus iespējams izsekot tikai līdz šķirošanas punktam lidostā, tālāk čuš.

Vēl vadības ziņojumā minēts, ka lai segtu zaudējumus un novērstu kapitāla nepietiekamību pieņemts lēmums VAS Latvijas Pasts pamatkapitālu palielināt par 865 330 LVL ieguldot pamatkapitālā pastmarku kolekciju. Izberzējam acis un pārlasām – jā zaudējumi novērsti un pamatkapitāls palielināts “ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā mantisko ieguldījumu – vērtīgu pastmarku kolekciju” . Alleluja. Gribētos apjautāties, kurš šo pastmarku kolekciju ir novērtējis par 800 000 LVL, kur viņa bija iepriekš un kā viņas ieguldījums palīdzēs Latvijas Pastam nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijā.
Par to, vai parastie mirstīgie savu SIA pamatkapitālu šādā veidā varētu palielināt es jautājumus neuzdošu, domāju, ka tie būs retoriski.

Skatoties bilanci tālāk, mēs redzam, ka šie 24 miljonu zaudējumi jau 2010.gada bilancē figurē, tātad nav nekas jauns un, wait for it, tiek finansēti ar 14 miljonu kredītlīniju Citadelē, kura 2010.gadā no īstermiņa aizņēmuma pārvēršas par ilgtermiņa un tiek pagarināta līdz 2014.gadam (pretējā gadījumā Pasts droši vien noietu pa burbuli). 14 miljonu kredīta apkalpošana vadoties no naudas plūsmas pārskata gadā izmaksā 700 000 LVL, bet kredītmaksājumos 2011.gadā bija paredzēts maksāt 1,7 milj EUR.

Būtu interesanti šos datus salīdzināt ar 2011.gadu, bet laikam viss ir tik graujoši, ka šo pārskatu neviens vēl līdz 2012.gada beigām Latvijas Pasta mājas lapā nav ielicis.

Bilances 21.lapā interesanta piezīme par pastmarkām – visu laiku tās piederējušas pastam, bet redz 2010.gadā pārvērtējām un ieguldījām pamatkapitālā. Tā lūk. Principā var uzskatīt, ka no zila gaisa uzzīmējām 800 000.

Kas attiecas uz procentu lielumu, Latvijas pasts 2010.gadā maksāja 3,75%+ 6 mēnešu LIBOR. Nezinu vai tas ir dārgi vai nē. Cita starpā Par labu Citadelei ir ieķīlāti visi Pasta sitēmas norēķinu konti izņemot VSAA pensiju kontus. Smalki, ne ko? Mazs velniņš liek jautāt retorisko jautājumu, vai Garantiju Fonds uz šo Pasta Norēķinu Sistēmu attiecas? Diez vai.

Tādi lūk pīrādziņi. Izskatās ka noslepenota revīzija ir tādēl, ka valstij nāksies pumpēt līdzekļus Latvijas Pastā, pretējā gadījumā pārāk daudz nesmumuku uzpeldēs.

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu