Vai viens likums un taisnība būs visiem?

Saeimai jāaptur Augstākās Izglītības padomes darbība un jāierosina kriminālprocess saistībā ar iespējamo datu viltošanu par augstskolu programmu novērtējumu.

Kā zināms, Augstākās Izglītības padomi (AIP) saskaņā ar “Augstskolu likuma” 66. pantu, apstiprina Saeima uz četriem gadiem divpadsmit locekļu sastāvā. Tātad tikai Saeima var šo padomi kaut kādā veidā regulēt, jo izskatās, ka tā darbojas pati pēc savas korporatīvās saprašanas par likumiem, ētiku un morāli.

Kura ir tā institūcija, kas var vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret AIP saistībā ar iespējamo datu viltošanu, lai lemj juristi. Ir skaidrs, ka šis jautājums ir jānoskaidro līdz galam, jo runa nav tikai par iespējamu datu viltošanu, par naudas tērēšanu krāpnieciskām darbībām, bet par to, vai Saeimai un Ministru kabinetam vispār var uzticēties un vai korporatīvās saites likumdevējā un izpildvarā būs stiprākas par mums visiem un mūsu nākotni.

Patiesībā daudzas dīvainības notika jau vasarā – 12. jūlijā izskanēja ziņa, ka AIP uzskata, ka patlaban nav lietderīgi publiskot starptautisko ekspertu atzinumu par studiju programmu izvērtējumu, bet jau dienu iepriekš izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis bija AIP nosūtījis vēstuli ar aicinājumu studiju programmu izvērtējumu publiskot. Savā vēstulē ministrs arī lūdza publikācijas sākumā iekļaut atrunu par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav sniegusi atzinumu par ekspertu vērtējumu, jo projekta rezultātus tā vēlreiz kritiski izvērtēs pēc gala vērtējuma saņemšanas.

Savukārt AIP padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra paziņoja, ka AIP projektā iegūtos vērtējumus noteikusi par ierobežotas pieejamības informāciju vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem bija, ka vērtējuma publicēšana varētu radīt nevienlīdzīgu situāciju, jo aptuveni 190 studiju programmas vērtēšanai projektā nav tikušas iesniegtas. Pēc Vētras domām daudzas programmas varētu tikt uzlabotas, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, tādēļ „pašreizēja rezultātu publiskošana radītu risku neprecīzas informācijas nopludināšanai”.

Tātad ir augstskolas un programmas, kuras tā ātri un klusi varētu uzlabot un tās vispār netiktu pieminētas, bet ir programmas, par kurām varētu paust, ka ar to kvalitāti un ilgtspēju viss gluži kārtībā nav?

Jebkurā gadījumā neizdevās atrast ziņas, ka augstskolas būtu protestējušas pret to, ka AIP veikusi šo pētījumu un ka tas iesniegts ministrijai. Protesti bija pret to, ka dati ir publiski pieejami un parādījās arī neizpratne par vērtējuma kritērijiem. AIP no visa tā atgaiņājās un centās vainu novelt uz to, ka pētījums publiskots – tā teikt, ja viss paliek starp mums, klusiņām un pagaldē, problēmu nav, lai gan miljons latu no Eiropas Sociālā fonda naudas programmu izvērtējumam izlietots.

Ministrija, kā solīts, šos datus izmantoja AIP veiktā izvērtējuma analīzei, jo galu galā jebkura pētījuma/ izvērtējuma dati tiek apstrādāti un analizēti.

Un tad bumba sprāga. Pirmkārt, datu analīze deva daudz sliktākus rezultātus nekā gaidīts. Otrkārt, papētot ministrijas mājas lapā pieejamos datus, kļuva skaidrs, ka kaut kas īsti ar tiem pamatdatiem, ko devusi AIP, nav kārtībā.

Treškārt, AIP ( un arī rektoru) gandrīz jau histēriskā prasība Robertam Ķīlim demisionēt, lika domāt, ka ministrs atvēris kādas durvis, aiz kurām drīkst dzīvoties tikai savējie.

Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa publicētā vēstule salika visus punktus uz „i”. Godīgi sakot, izskatās, ka izvērtējuma dati tiešām ir viltoti, cik nu tas bijis iespējams. Ar savējiem sarunāts, ka kādu pavilks uz augšu, kādam būs tomēr jākļūst par tādu mazu grēkāzīti, bet tie, kas nav savējo sarakstā, lai cieš pēc pilnas programmas.

Tādēļ tas izvērtējums bija tik slepens, tādēļ ministrs par katru cenu bija jādabū nost no amata, jo izvērtējuma apstrāde un analīze ministrijā palielināja risku, ka ministrija atklās datu viltošanu. Starp citu, rodas jautājums – kāda bija patiesā izvērtējuma aina, ja pat „uzlaboti” dati izskatās ne pārāk labi?

Vienīgi AIP darbības apturēšana un kriminālprocess visu var „salikt pa plauktiņiem” un aizdomas apstiprināt vai noliegt. Pretējā gadījumā mēs turpināsim kulties kā pa vircas bedri, un cilvēki turpinās aizbraukt no Latvijas.

Autore ir neatkarīga žurnāliste