LU rektors par augstākās izglītības kvalitāti*
Esot Latvijas Universitātes rektora amatā, esmu bieži un kategoriski iestājies par nepieciešamību paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās, celt tās konkurētspēju Eiropā. To darot, esmu izpelnījies gan atzinību, gan arī neizpratni no kolēģu puses.
Tādēļ daudzreiz esmu teicis, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa centienus pilnveidot Latvijas augstākās izglītības sistēmu uztveru ar piesardzīgu entuziasmu. Ar entuziasmu tāpēc, ka beidzot mums ir ministrs, kam ir politiska drosme šīs reformas uzsākt, bet piesardzīgi, jo aiz pozitīvā uzstādījuma gribas redzēt arī profesionālu izpildījumu.
Viena no tādām lietām ir Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotais studiju programmu alternatīvais izvērtējums. Jāteic, man nācās piedzīvot lielu vilšanos. Kad sociālajos tīklos paudu šo viedokli, saņēmu vairākas vēstules ar aicinājumu savu publicēto precizēt un skaidrot.
Sākšu ar nedaudz plašāku jautājumu. Kāpēc Latvijas augstākās izglītības sistēmai šis izvērtējums vispār ir vajadzīgs? Manuprāt, galvenais tā mērķis ir uzlabot studiju kvalitāti, koncentrējot resursus tajās vietās, kur šī kvalitāte ir iespējama. Tas pavisam noteikti ir daudz plašāks, nekā pēc noteikta algoritma mehāniski samazināt no valsts budžeta finansēto programmu skaitu. Rīkojoties mehāniski, mēs vienīgi iegūsim vēl lielāku studiju programmu sadrumstalotību. Piemēram. Mēs zinām, ka skolotāji tiek gatavoti daudzās Latvijas augstskolās. Izvērtējot visas šīs programmas, izveidojas situācija, ka ideāla nav neviena augstskola un katrā no tām ir kādas labas programmas un kādas ne tik labas. Ja mēs mehāniski pārstāsim finansēt ne tik labās, tad katrā no augstskolām paliks mazāks skaits skolotāju programmu, bet tos tomēr turpinās gatavot visās šajās augstskolās, tikai šaurākā studiju programmu klāstā. Mijiedarbības starp šīm dažādajām skolotāju programmām mazināsies un kvalitāte nevis paaugstināsies, bet cietīs.
Ko vajadzētu darīt? Pēc kvalitātes izvērtējuma rezultātiem vajadzētu koncentrēt skolotāju gatavošanu mazākā skaitā augstskolu, nekā tas ir tagad.
Identificējot tās augstskolas, kurās ir lielākais labo programmu skaits un ir potenciāls šāda veida programmas realizēt. Tas ir gan akadēmiskais personāls, gan materiālais nodrošinājums, gan, protams, dažādu studiju programmu mijiedarbības iespējas. Šajās “stiprajās” augstskolās ir jākoncentrē skolotāju sagatavošana. Ar studiju programmu pārcelšanu, no ministrijas viedokļa, es saprotu finansējuma pārcelšanu, jo cita instrumenta jau šā procesa realizēšanai ministrijas rīcībā nav. Protams, tas ir ievērojami sarežģītāk nekā vienkārši pārtraukt finansēt dažas sliktākās studiju programmas. Bet tas ir vienīgais ceļš, lai studiju kvalitāte kopumā būtiski augtu. Šobrīd ministrs ir izvēlējies vienkāršāko ceļu, kas rada ilūziju par kvalitātes uzlabošanu.
Par pašu skaitlisko izvērtēšanu. Izskatās, ka ir iznākusi tāda kā numeroloģija. Tā jau ir daudz kritizēta, tādēļ neiedziļināšos sīkāk, bet ilustrēšu tikai dažus piemērus.
Vēlreiz tās pašas skolotāju sagatavošanas programmas. Ir zināms, ka šajā grupā Augstākās izglītības padomes organizētajā programmu izvērtējumā pieaicinātie ārzemju eksperti skaitlisko novērtējumu katrā vērtēšanas kritērijā sniegt atteicās. Eksperti programmas sadalīja trīs grupās – ilgtspējīgās, pilnveidojamās un neilgtspējīgās. Varu piebilst tikai to, ka šo ekspertu grupu vadīja profesore no Lielbritānijas ar ļoti lielu pieredzi studiju programmu izvērtēšanā. Tomēr pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika. Vēl vairāk – bieži starptautisko un vietējo ekspertu programmu sadalījums grupās nonāca pretrunās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija šos punktus, kas, maigi izsakoties, ir radušies neatbilstoši projekta realizācijas procedūrai, izmanto par pamatu vērtējumam, kas novedīs pie daudzu programmu slēgšanas.
Vēl vairāk – ārzemju eksperti šajā vērtēšanā parakstījās par sadalījumu pa grupām, bet nevērtēja konkrētos indikatorus punktos. Tagad pārvērtēšanas rezultātā, balstoties uz neatbilstošiem skaitliskiem vērtējumiem, ir mainījies programmu sadalījums pa grupām. Dažas ir izrādījušās kvalitatīvākas nekā ārzemju ekspertu skatījumā, dažas, tieši otrādi, ir noslīdējušas zemāk. Šādu neatbilstību uzskaitījumu varētu turpināt.
Galvenais secinājums – izejas dati nav korekti. Tātad ļoti negribētos, ka, domājot par studiju programmām, kurās šobrīd studē labi un ieinteresēti studenti, nozarēs, kas mūsu valstij ir ļoti nepieciešamas, tiktu realizēta pieeja – kur malku cērt, tur skaidas lec.
Augstu vērtēju to, ka Robertam Ķīlim nav trūcis politiskās un cilvēciskās drosmes uzsākt radikālu pārmaiņu procesu. Tāpēc ceru, ka viņam pietiks drosmes atzīt (kas ir nesalīdzināmi grūtāk), ka šis mēģinājums pārvērtēt programmas nav bijis veiksmīgs, un sākt procesu vēlreiz, šoreiz pārdomātāk un kvalitatīvāk, roku rokā sadarbojoties ar nacionālajiem un starptautiskajiem ekspertiem.
* Raksts publicēts ar LU portāla atļauju.
Autors ir Latvijas Universitātes rektors
Komentāri (35)
Ieva 14.11.2012. 20.17
Profesors Hazans piedāvāja kritēriju- izvērtēt programmas pēc tā, cik absolventu pēc to beigšanas strādā profesijā. Cik zinu, LU pedagoģijas fakultātē ir bijuši gadi, kad neviens(!) no tās tā gada absolventiem uz skolu strādāt neaiziet.(ja man nav taisnība, gaidu nopublicētu šādu statistiku, jo šo informāciju esmu ieguvis no tiem pašiem LU pedagoģijas fakultātes mācību spēkiem neoficiāli) .
Tāpēc var piekrist Auziņa kungam – skaidas lec, bet vai JEBKURŠ veids, kas samazina iespēju pirkt augstāko izglītību, nav labs? Pie kam runa jau neiet par programmu slēgšanu, bet par valsts finansējuma nepiešķiršanu. Tātad , ja kādai labai programmai nav paveicies, bet tā ir pieprasīta, tā tak var pastāvēt arī turpmāk. Ja absolventiem būs darbs, tad uz to plūdīs arī par maksu.
Manuprāt, pavisam vienkārši kritērijs būtu – apmaksāt tik budžeta vietas, cik absolventu strādā profesijā.(vidējais no pēdējiem trijiem gadiem vai tamlīdzīgi) Tas nosegtu gan kvalitāti (slikti sagatavotu speciālistu neviens darbā neņems), gan kvantitāti (korelēsies ar tautsaimniecības vajadzību pēc noteikta tipa speciālistiem). Un, ja augstskola ražos vulkanologus, tad ne par budžeta līdzekliem, jo Latvijā jau tiem darba vietu nebūs. Savukārt, ja visi absolventi LU pedagoģijas fakultātē kļūs par skolotājiem, tur būs tikai budžeta vietas. Bet, ja pēc skolotājiem pieprasījuma nebūs (nebūs bērnu ko mācīt) nebūs arī budžeta vietu… Tāda vienkārša un dabiska pašregulācija sanāk…
Mani visvairāk pārsteidz tieši rektoru nekonstruktīvā nostāja. Jā ,augstākā izglītība ir nekvalitatīva, pērkama, neatbilstoša, bet nedurieties tai klāt! Jā tā ir slikta, bet mēs paši neko nedarīsim. Kur ir rektoru priekšlikumi? Nešaubos, ja tādi būtu, Ķīļis i nemēģinātu kāpt uz ecēšām.
3
Liga Krauja > Ieva 15.11.2012. 17.38
Maza kritiska piezime: nav teikts, ka pedagogs, kas macijies par valsts lidzekliem, viennozimigi ar pedagogiju nodarbosies, un otradak – iespejams, ka vulkanologs, kas macijies par personigiem lidzekliem ilgtermina iegus dr. gradu un klus par macibspeku universitate..
0
Ieva > Ieva 15.11.2012. 17.53
Tas ir tikai jautājums par interpretāciju. Ja pedagoģijas fakultātes beidzējs kļūs par IZM inspektoru, tad tā būs specialitāte, ja par pavāru, tad, protams, ne.
Savukārt, ja kāds kūst par mācībspēku uzskaites periodā, un tas ir saistīts ar specialitāti, tad to, protams var ņemt vērā, bet ja, piemēram, ķīmiķis strādās par teātra kritiķi, tad nez vai tam būtu jāpalielina budžeta vietu skaitu ķīmijas fakultātē. Šī pieeja arī atrisinātu mūžīgo jautājumu – ņemt vērā biznesu. Pie šīs pieejas tas notiktu automātiski…
Protams, ka katrai metodei var atrast trūkumus, bet šī ir prasta, kā zirga deķis, un tāpēc reāli darboties spējīga.
Ir oficiāls profesiju katalogs, viss kas vajadzīgs – kuras ir tās programmas, kuru beidzēji attiecīgo vakanci profesijā var aizpildīt. Salīdziniet ārzemju ekspertu piesaisti programmu izvērtēšanai, komisijas, kas izstrādā metodoloģijas, skaita, izvērtē utt. To, cik tas maksā un to, ko tas beigās dod, ja “pareizo” programmu budžeta naudas tērētāji nestrādā specialitātē. Absurds!
0
Una Grinberga > Ieva 14.11.2012. 22.44
@Ķīps
Vēl piem. VID varētu uztaisīt vienreizēju akciju – visiem darba devējiem jānorāda darba ņēmēju augstskola, gads un ieņemamais amats. Varētu iegūt informāciju, kas un kur strādā un cik saņem! Būtu perfekts un precīzs pētījums par izglītības sistēmas un programmu efektivitāti. Nezinu pārāk daudz augstskolu, kuras vispār interesējas par savu absolventu gaitām!
0
Una Grinberga 14.11.2012. 19.37
Tomēr pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika.
—
Tātad datus vietējie “eksperti” ir izdomājuši? Tātad “cepiens” ir par to, ka augstskolas zina, ka dati ir uzģenerēti, bet Ķīlis tos izmanto lēmumu pieņemšanai. Interesanti AIP ir “apguvis” 1 milj. LVL!
1
ineta_rr > Una Grinberga 14.11.2012. 20.34
Phe, ārzemju eksperti, mums bija viens lietuvietis vēl no sarkano laikiem, kas mēģināja runāt angliski, bet diezgan neskaidri. Otrs “eksperts” bija igaunis – runāja skaidrāk, bet angļu valoda kā tāda pat vēl vājāka kā lietuvietim. Pārējie “eksperti” bija vēl kolorītāki vietējie funkcionāri, no kuriem vismaz 1 vispār nebija saistīts ar inženierzinātnēm. Un visi bija skaidri ieinteresēti manu reģionālo augstskolu maksimāli dziļi nogremdēt, lai pašiem dibens drošs.
Kauns, ka neviens uz to vēl nav norādījis, kauns.
0
Una Grinberga 14.11.2012. 19.47
Nevar nepiekrist Auziņam par to, ka resursi ir jākoncentrē nevis jāizkliedē. Vai Auziņš būs gatavs likvidēt LU Ekonomistus? REA un Banku augstskolā šīs jomas tiek labāk apmācītas. Atceros, kas medijos valdīja, kad Ķīlis pateica, ka augstskolu skaits ir jāsamazina par 2/3.
2
+1
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Bulkujānis www.lasma > Una Grinberga 15.11.2012. 00.47
Redziet, tā ir balta patiesība, ka visādu kaktu augstskolu – faktiski diplomu papīra fabriku- ir savairojies par daudz. Par to jau neviens nešaubās, ka tas ir steidzīgi jāmaina. Bet pēc Ķīļa saraksta un loģikas sanāk – vācam studentus laukā no LU dabaszinātnēm un RTU inženierzinātnēm, kur tās programmas tādas “ne visai” un pārvācam uz “kvalitatīvajām” programmām …. teoloģijā. Vai arī, lai brauc visi uz Malnavas koledžu, tur izglītība ir vislabākā.
Bet attiecībā uz Mārci Auziņu – viņš ir Latvijas lielākās augstskolas rektors, un tāpēc tieši viņš vienkārši nevar aicināt kaut ko apvienot zem LU, jo viņam nekavējoties pārmetīs savtīgumu un varas kāri. Tas ir jādara kādam citam.
0
kulina2 > Una Grinberga 15.11.2012. 11.53
Imulai-> Muļķības! Studiju programmas (nevis skolas) vērtējumā ir atbilstoši sadalītas pa nozarēm! Naudu paredzēts pārdalīta nozaru starpā, nevis starp visām programmām. Te kāds laikam nav sapratis reformas jēgu.
0